Daiļdārzs, Dārzs

Lauvmutītēm jānokniebj galotne pēc otro īsto lapu izveidošanās, tad kupli ziedēs. Ārijas Rudlapas padomi

Foto-Fotolia

28. septembris. Augļu diena
Viss miglā tīts, tā iesākas šis rīts. Un turpinās arī dienā. Laiks vēss un mitrs. No augļu un sēklu vākšanas nekā. Migla izklīst tikai pievakarē. Ņemu grābekli un eju nogrābt pagalmā sabirušās lapas. Tā ieskrienos, ka savācu arī nopļauto zāli. Vākumu aizvedu uz komposta kaudzi, lai trūd kopā ar āboliem.

29. septembris. Augļu diena
Migla pa nakti izklīdusi un diena veidojas skaidra, saulaina un pat silta. Jauka Miķeļdiena. Beidzot novācu ķirbju ražu. Šogad tāda pieticīga, tikai seši vidēja izmēra augļi, no kuriem trīs kailsēklu šķirnes. Dārzkopības žurnālā izlasu, ka to mīkstums nemaz nav domāts ēšanai. Zinu, ka to īstā vērtība ir sēklas, bet tik neēdami jau nemaz nebija. Vārīju gan biezzupu, gan liku salātos. Ir jau, protams, garšīgāki varianti. Nolieku ķirbjus dārzā uz galda pasauļoties. Pabeidzu tīrīt sīpolus. Pēdējais laiks čemuru sīpolus nest siltumā, citādi nākamajā vasarā tie ziedēs. Pēdējos gadus man arī kaut kā neizdodas izdarīt to laikā un daļa sīpolu mēģina ziedēt. Ziednešus izlaužu, taču raža un tās kvalitāte cieš.

30. septembris. Sakņu diena
Āra termometrs rāda 0 °C. Vietām zāle balta. Augsnes virskārtā bijusi salna. Diena pakāpeniski iesilst, un laiks novērtēt zaudējumus. Aprautas ķirbju, kabaču un patisonu lapas. Pēdējiem saradies daudz mazu auglīšu, kas no aukstuma nav cietuši. Arī dālijas turpina ziedēt, it kā nekas nebūtu bijis. Pēcpusdienā novācu daļu galda biešu un burkānus. Nav ko kaitināt stirnas. Sugas turpināšanas rituāli būs beigušies un ēst gribēsies, tad manām bietēm beigas. Atceros par vasaras ķiplokiem. Miķeļdiena pagājusi, vai tikai tos nav pievākušas raganas? Laksti pazuduši, bet ķiploki vēl ir dobē. Noroku un lieku pažobelē žāvēties. Raža tīri laba. Pīnē sapīt gan nevarēšu, jo lakstu vairs nav. Vakarā kļūst vēsi, apsedzu savus ķirbjus ar agrotīklu, lai neapsalst. Puķes pat nemēģinu piesegt, kas būs, būs. Rudens ir neizbēgams.

1.oktobris. Sakņu diena
Rīts vēss, termometra stabiņš sarāvies līdz 0 iedaļai, taču nosalis nekas nav. Diena jauka un saulaina. Gar mājas pamatiem izrakta melnzeme, kas jānovāc, lai netraucētu betonēšanas darbus. Uzņemos atbildību par tās novākšanu un papildinu puķu dobes, aizberu suņa izraktās bedres. Ja cilvēki rok, izveidojas bedre un zemes kaudze, bet suņa rakumos tikai bedres. Kur palikusi zeme? Nolieku drošībā savus podu augus un koku stādus, lai netraucē remontdarbiem, kādu kaimiņienes iedoto augu arī iestādu. Nolasu tomātus un novērtēju augu stāvokli. Izskatās tīri labi, lai jau vēl paaug un briedina augļus. Laistīt vairs nelaistu, tikai novācu bojātās lapas. Vakars atkal vēss. Ienesu vējtverī ciklamenas un mandevilu, lai pierod pie sānu gaismas. Ciklamenām izveidojušās sēklas. Varēšu  izmēģināt roku stādu audzēšanā. Uzziedējusi viena no pavasarī pārstādītajām acālijām. Priecājos par košajām lauvmutītēm, tās vēl zied spilgtās krāsās. Pagājušajā vasarā, laiku īsinot, izlasīju interviju ar šo puķu audzētāju. Dažus ieteikumus paturēju prātā un pārbaudīju praksē. Nav jau nekas neizdarāms, stādiņiem jānokniebj galotne pēc otro īsto lapu izveidošanās un regulāri jānogriež ziedkopas ar sēklaizmetņiem. Rezultāts ir tā vērts, kupli ceri un košas krāsas līdz vēlam rudenim. Uzziedējuši arī miķelīši, īstajā vārdā ziemasteres. Šogad tā pavēlāk, cerams, ka tas liecina par garu un siltu rudeni.

2. oktobris. Ziedu diena
Laiks saulains, bet vējš stiprs. Purina no kokiem lapas un augļus. Nekādi dārza darbi nesanāk. Kā parasti esmu ceļā. Jābrauc garām kokaudzētavai. Mazliet pasvārstos, bet mašīna jau ieripojusi stāvlaukumā. Pircēju nav daudz. Viršu stādi patīkamās cenās, zied gan baltiem, gan sārtiem ziediņiem. Dažus atlasu. Prasu meitenei, vai mans pirkums izziemos un turpinās augt arī nākamajā pavasarī. Viņa smaidot apgalvo, ka jā. No viņas mutes Dieva ausī. Lielveikalos pirktie man nav izziemojuši. Atgriežoties mājās atmetu domu par lapu grābšanu, jo vējš tās dzenā pēc saviem ieskatiem. Aizeju apgaitā pa dārzu, savācu bumbierus un noplūcu gatavās pupu pākstis, pat necerēju, ka tās nogatavosies. Ienesu iekšā ķirbjus, jo tuvojas lietus.

3. oktobris. Dārza darbiem ne pārāk labvēlīga diena
Līst, tā sistemātiski mērcējoši, bet patīkami silts. Ar mierīgu sirdi var darīt kaut ko citu telpās. Vēlā pēcpusdienā lietus mitējas un uzspīd saule. Gribas izkustēties, bet ražas vākšanai par slapju. Nolemju nopļaut atlikušo zaļmēslojumu. Baltās sinepes kopā ar sīkgalvītēm saaugušas braši, nekam citam vietu neatstājot. Es pļauju, bet suns apseko peļu alas. Tas gan darbu sarežģī, jo jāseko līdzi drauga pārvietošanās ceļiem. Izkapts ir ass un bīstams rīks. Spaile pēc spailes, metrs pēc metra, un lauciņu esam nokopuši. Strādājot domāju, ka nebūtu slikti zaļo masu ielobīt augsnes virskārtā, lai veicinātu trūdēšanu. Es domāju, suns dara. Viņu gan vada citas intereses, bet peļu alu atkasīšana jau arī ir zaļmasas sajaukšana ar augsni. Esmu atkal izvingrinājusi plecus un vidukli. Sunim arī izdevies kaut ko nomedīt. Abi lepni dodamies mājās ar padarīta darba sajūtu. Sāk atkal līt.

Pievienot komentāru