Praktiski
Rokdarbi

Latviešu senču zīmju kodi apģērbā, tekstila izstrādājumos… Kāda ir to nozīme? 0

Šodien piedzīvojam latvju zīmju renesansi. Ar tām rotā šalles un cimdus, krūzes un sveces, jostas un gredzenus un vēl desmitiem citu lietu. Bet kāda ir zīmju izcelsme?

Zīmju kuplinājums

Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja Krājuma nodaļas vadītāja, mākslas zinātniece Daina Kraukle skaidro, ka akmens laikmetā gan tagadējā Latvijas teritorijā, gan citviet pasaulē parādījās ļoti vienkārši rakstu motīvi: punkts, slīpa svītra, horizontāla līnija, vertikāla līnija, līklocis u.c. Tie redzami, piemēram, uz tālaika keramikas – māla podiem un bļodām. Gadsimtu gaitā šīs zīmes kļūst arvien apjomīgākas, iegūst formu kuplinājumu. – Punkts pārtop par apli, bet Ugunskrusts nav nekas cits kā krusta kuplinājums ar noliektām zaru galotnēm, Zvaigznes zīmes sākotnējā, visvienkāršākā forma arī ir krustiņš, bet kuplināta – Auseklis, – stāsta etnogrāfe. – Uz pavisam seniem traukiem rotājumu tikpat kā nav, jo tos izmantoja galvenokārt praktiskām vajadzībām. Rotāšanās nāca rokrokā ar turību un vēlmi padarīt daiļāku savu apkārtni, un, lai nodarbotos ar smalkām lietām, bija vajadzīgs brīvs laiks. Protams, šīs zīmes varēja arī kaut vēstīt – iespējams, tas bija sava veida pieraksts.

Daina Kraukle uzsver, ka pamata zīmes visā pasaulē ir gandrīz vienādas, atšķiras tikai kompozīcija – izkārtojums un ritmika, kā arī zīmju skaidrojums. Daudz kopīga rotājumos un to kompozīcijās var saskatīt pasaules amatnieku darbos arī šodien. Afrikāņu darinātajās tekstilijās redzamais līkloča zīmējums ne ar ko nav atšķīries no Māras līkloča, bet no Malaizijas atceļojušajā pītajā paklājā skaidri saskatāms Auseklītis. – Vai tad malaizieši neredz zvaigznes tāpat kā latvieši? – retoriski jautā etnogrāfe. Var atšķirties rakstu krāsu salikums, mazliet arī zīmju forma, bet cilvēku domāšanas veids patiesībā ir līdzīgs.

Galerijas nosaukums


Horizontāle un vertikāle

Visās pasaules kultūrās līdzīgi interpretē arī horizontālo un vertikālo līniju. – Vertikāle simbolizē tēvu, vīrišķo, tiekšanos uz augstāko, garīgo dimensiju, bet horizontālā līnija – zemi, kas ir pamatu pamats, māti, sievišķo. Un pats skaistākais, protams, ir šo zīmju apvienojums. Saliekot kopā vertikālo līniju ar horizontālo, iegūst krustu.

Daina Kraukle, pēc izglītības būdama mākslas vēsturniece, ir gatava analizēt zīmju formu transformēšanos un attīstību, bet ne to saturu. Viņa uzskata, ka šodien mēs nevis paši skatāmies, pētām, analizējam un sajūtam šīs zīmes, bet gribam uzreiz tikt pie ābeces, kas visu izskaidrotu, un tad skaidrojumu pieņemt kā dogmatisku kārtību. – Uz mums fizioloģiski iedarbojas skaņa, krāsa un dažādas ģeometriskas formas. Piemēram, aplis koncentrē uzmanību, tāpēc, ja sapulcē grib noturēt uzmanību, tās dalībnieki jāsēdina pie apaļa galda – tad vieglāk piesaistīt auditorijas uzmanību. Savukārt, sasēžoties rindās, tas jau būs kāds konkrēts ritms. Tie, kas sēdēs centrā, vairāk koncentrēs uzmanību, un lektors viņiem to vairāk veltīs, bet rindas galos sēdošos mazāk pamanīs un viņi būs izklaidīgāki.

Pedantiskam vai pārāk apzinīgam cilvēkam, iespējams, noderēs zīmes ar plūdlīnijām, kas ļauj ritmiski atslogot enerģiju, bet izklaidīgajam ieteicams izvēlēties zīmi, kas palīdz koncentrēt uzmanību.

Dievturu ietekme

Etnogrāfe stāsta, ka zīmes, piemēram, dažādi bagātīgu formu ugunskrusti, jau XII un XIII gadsimtā rotāja priekšmetus, bet zīmju satura skaidrojums no tā laika mutvārdu daiļradē nav saglabājies. To iespējams nojaust pastarpināti, dažādus skaidrojumus pieņemot kā varbūtējus un iespējamus. Jau stipri vēlāk, pagājušā gadsimta sākumā un īpaši 20. un 30. gados, kad nācija sāka apzināties savu esību un meklēja skaisto vēsturē, latvisko ornamentu izmantošana un skaidrošana guva lielu popularitāti un, līdzīgi kā šodien, raisīja interesi gan profesionālajos māksliniekos, gan mākslas patērētājos.

– Dievturis Ernests Brastiņš 1923. gadā izdeva grāmatu “Latviešu ornamentika”, kurā sasaistīja vēstījošajā folklorā (dainās, teikās u.c.) esošo informāciju ar vizuālo informāciju. Piemēram, latvju dievības Māras valdījumā ir arī ūdens, tādējādi līklocis, kas simbolizē ūdens stihiju, ir viens no Māras simboliem, bet Dievs, kas ir latvju dievību augstākā virsotne un mīt debesīs, iegūst simbolu – trīsstūri ar aso galu uz augšu.

Līdz pat XX gadsimta sākumam (un arī vēlāk) daudzviet lietoja Lietuvēna krustu, kura uzdevums bija aizsargāt no slimībām, ļaunajiem gariem, ugunsgrēka un citām nelaimēm. Savukārt mājas un arī kūts jumta korē lika Jumi, ko uzskatīja par auglības veicinātāju. Mūsu senči, būdami tuvāk dabai, labāk juta, kas viņiem kurā brīdī vajadzīgs, atšķirībā no mums, kas nepazīstam paši sevi, tāpēc maldāmies simbolu, krāsu un materiālu mudžeklī. – Nevajag glorificēt zīmes un to iedarbību, citādi no viena grāvja iebrauksim otrā. Cilvēki ir atšķirīgi, tāpēc nedz visiem der viena un tā pati zāļu tēja, nedz visiem patīk un piestāv sarkanā krāsa. Lai saprastu, kura zīme ir īstā, vajag izvērtēt, kā tā iedarbojas tieši uz jums – vai rada patiku vai nepatiku, vai šķiet, ka pieplūst enerģija vai ne, – iesaka mākslas zinātniece un etnogrāfe Daina Kraukle.

Senās latvju zīmes

Saule ir mūžīgās kustības un dzīvības simbols. Stiprina pārliecību par sevi un palīdz rast īsto ceļu dzīvē. Sargā dzimtu. Senāk Saules zīmi iestrādāja mēbelēs, segās, paklājos, bērnu šūpulīšos, pūralādēs, rotās, sieviešu goda tērpos un līgavainim domātos cimdos un zeķēs.

Dieva–Debess zīmei ir liela simboliska jēga, tā piesaista dievišķos un radošos spēkus. Izmanto kā saikni ar augstākajiem spēkiem, ir gaismas enerģijas avots. Simbolizē Dieva klātbūtni ik solī, palīdz rast labāko risinājumu.

Laimas zīme (arī Skujiņa) ir pasaules koka simbols. Harmonizē attiecības ar cilvēkiem, palīdz nepadoties apstākļiem. Rosina mērķtiecību darbā, lai gūtu mūža piepildījumu. Sargā no pāridarītājiem.

Māras krusts ir dzīvās matērijas zīme, kas cieši saistīta ar auglību, uguni un māju. Gādā par cilvēku un ģimeni, sargā materiālo labklājību – mājas, maizi, pavardu. Aizsargā no ļaunajiem gariem.

Auseklītis (arī Zvaigzne) ir rīta zvaigzne ar astoņiem stariem, simbolizē gaismas uzvaru pār tumsu. Šī zīme sargā no ļauna, senāk to zīmēja uz durvīm un mājas ceļa galā, lai neienāktu ļaunums. Palīdz pārvarēt grūtības attiecībās, finansēs un karjerā.

Ugunskrusts ir spēcīga un populāra zīme visā pasaulē, veidojusies no diviem krustotiem zibeņiem. Simbolizē gaismu, uguni un dzīvību, piesaista laimi un enerģiju, pasargā no ļaunuma un nevēlamām dabas parādībām, tostarp ugunsnelaimes.

Austras koks (arī Ozoliņš, Saules koks) cilvēkam dod spēku un padomu, sargā dzimtu un ģimeni, veicina attīstību. Rosina vairot un glabāt tikumiskās vērtības.

Saistītie raksti

Jumis ir izaugsmes simbols, auglības un svētības nesējs. Sargā un svētī dubultā. Jumis jumta korē nes auglību un pārticību. Ja uz darbarīkiem uzzīmē Jumi, darbi veiksies divtik labi. Zīmi vēlams glabāt arī naudas makā.

Mēness krusts ir ļaužu sargātājs un palīgs nakts gaitās un darbos. Zīme piesaista debess auglības spēkus.

Zalktis nes gudrību, zināt­kāri, izveicību, asu prātu, atjautību. Zintnieki šo zīmi izmanto nopietnām darbībām kā pazemes simbolu.

LA.lv