Praktiski
Dārzs

Laista un apgriež vīnogas, kā arī uzmana no kurmjiem. Steidzamie darbi0

Foto: Fotolia

“Kad apēsta raža, par vīnogām mēdz aizmirst. Taču šogad arī tās ir cietušas no sausuma, tāpēc jāpārbauda, vai nevajag laistīt,” mudina vīnogu audzētāja Jana Drēviņa no Siguldas.

Visgrūtāk klājās augiem Kurzemes pusē. Lai arī nolijis lietus, tas vēl nespēj iesūkties pietiekami dziļi, lai auga saknes spētu uzņemt mitrumu. Vajadzētu katru dienu vai ik pārdienu vīnogulājam uzliet pa kādam spainim ūdens. Kampaņveida liešana, kad uzgāš lielu daudzumu ūdens, nederēs, jo tas aiztecēs prom. Svarīgi, lai mitrums lēni iesūcas zemē. Noteikti jālaista vīnogas, kuras aug pie ēkām, jo jumts var neļaut piekļūt lietum, vai siltumnīcās – kad novākta tomātu raža, par vīnogām mēdz aizmirst.

• Ja salna vēl nav nokodusi vīnogām lapas (arī siltumnīcā), vēlams tās mēslot ar kālija sulfātu (izšķīdina ūdenī), jo vīnogās ir daudz kālija. Kad lapu nav, to darīt vairs nav vērts.

Apskata, vai vīnogu stādījumā nav ieviesies kurmis vai ūdensžurka. Tie ne tikai bojā un grauž saknes (žurkas) – pa to alām saknēm piekļūst sals. Lielam un vecam augam tas vairs nav tik bīstami, bet jaunam gan. Kurmju skaitu mazina ar lamatām.

Jana ievērojusi, ka pazemes iemītniekiem nepatīk garšaugu, sevišķi samteņu smarža. Tādēļ visus noziedējušo ziedus vasarā un augu lakstus tagad rudenī ieteicams sabāzt alu caurumos.

Ūdensžurku apsēstā dārzā stādīšanas bedres izoderē ar kadiķa zariem. Tie pat nokaltuši saglabā savu asumu, un kaitēkļi stādam met līkumu. Egles neder, jo to skujas sakal­stot kļūst mīkstākas.

Visām vīnogām samazina vainagu. Saīsina dzinumus atkarībā no tā, kā augu paredzēts veidot: pie pergolas, lapenes vai siltumnīcā gar konstrukcijām. Vispirms izgriež vecos, bojātos dzinumus un tad saīsina dzinumu pīckas.

Siltumnīcā vīnogām dzinumus aptin ar gaišu papīru. Zem plēves saule mēdz augu nelaikā modināt, un miza saplaisā līdzīgi kā augļukokiem dārzā. Dzinumiem pie zemes var uzbērt pakaišu kūdru, uzlikt egļu zarus. Kad būs sniegs, augam uzmet arī to. Tas lēnām kusīs un mazinās mitruma deficītu.

• Vīnogas siltumnīcā biežāk iet bojā no sausuma, nevis no sala.

Vīnogas dārzā nolaiž no pergolām pie zemes. Uz sakņu kakliņa daļas uzber dārza augsni vai celtniecības smiltis (tik lielu kaudzīti kā kurmja rakumu). Uz zariem klāj skujas. Virs vīnogas var veidot nojumīti, piemēram, no šīfera, lai mitrums nebojā augu. Uz augiem nedrīkst klāt polietilēna plēvi vai agrotīklu, jo arī zem tā var veidoties kondensāts un augs tāpēc aiziet bojā. Sevišķi augus lolo pirmajos gados pēc stādīšanas un kamēr tie vēl neražo (saknes vēl nav pietiekami spēcīgas).

• Vīnogām piesegumā vajadzīga laba ventilācija.

• Labs materiāls vīnogu segšanai ir ozollapas (šogad ozoliem nebija slimību). Citas lapas neder, jo tās mitrumā bojājas un pūst.

LA.lv