Praktiski
Īpašums

Laimes klēpī. Ciemos ainavas arhitektu Šternbergu skaistajā mājā Baldonē3

Foto – Anda Krauze

Miklais gaiss smaržo pēc atvasaras, nesenā lietus un miķelīšiem. Mežmalā klusi sačukstas priežu jaunaudze. Esam stundas braucienā no Rīgas un desmit minūšu gājienā no Baldones, bet sajūta gluži kā laukos. Reiz dzirdēju, ka, pērkot māju, svarīgas esot trīs lietas: skats pa logu, skats pa logu un skats pa logu. Līdzīgās domās ir arī ainavas arhitekti INGŪNA un MĀRTIŅŠ ŠTERNBERGI, kas nu jau astoņus gadus dzīvo mājā, kas ideāli atbilst šim noteikumam. Ar saimnieku atļauju dodamies lūkot viņu lolojumu.

Sākam ar to, ka abas ar fotogrāfi apejam apkārt mājai, pa ceļam reizes septiņas iesaucoties – ak, cik te skaisti! Mūs priecē un apbur gan plašums, gan mājīgums.

– Mārtiņš ir dzimis rīdzinieks, es nāku no meža, mani vecāki dzīvo tepat netālu aiz Dzelzāmura. Mārtiņš vēlējās pilsētas sajūtu, man gribējās mežu, tad nu te radām kompromisu, – smaidot skaidro Ingūna un piebilst: – Tuvu pie pilsētas, bērni no skolas nāk kājām mājās, bet aiz loga mums lauki un mežs tepat blakus.

– Ja strādā Rīgā, Baldone ir labākā vieta Latvijā, kur dzīvot, – sarunā iesaistās Mārtiņš. – Stundas brauciens – un esmu mājās. Turklāt pašā Baldonē ir pievilcīga sociālā vide, ļoti latviska.

Jautāti, kā šo vietu atraduši, Ingūna un Mārtiņš smej: esot darījuši otrādi, nekā parasts, proti, nevis lasījuši sludinājumus, bet braukājuši pa Latviju un skatījušies, kura vieta iepatiksies. Un tad meklējuši saimniekus.

– Te bija ganības un kartupeļu lauks. Kad nobridušies tikām kalna galā, iesaucāmies: jā! Te pat nav jābūt ainavu arhitektam, lai saprastu, ka vieta ir izcila, – atceras Mārtiņš. – Tiesa, bija arī mīnusi – nācās pievilkt elektrību, pašiem taisīt urbumu ūdenim un būvēt ceļu. Tie vairs nav simti, tie ir tūkstoši. Pierīgas apbūvē, kur viss klāt, šāda māja būtu sanākusi par trešdaļu, ja ne divreiz lētāk. Bet par skaistumu ir jāmaksā.

Bet nu gribu zināt, kas māju projektējis un kādi kritēriji ģimenei bijuši svarīgi.

– Es ļoti skatījos, lai mēs negulētu uz āderēm. Pirmā bija mūsu skolotāja, ainavu arhitekte Gundega Lināre, kas ar rīkstīti pēc plāna atrada dzīvošanai svētīgu vietu, tad ģeoloģe un rīkstniece Lija Bērziņa norādīto vietu rūpīgi izstaigāja un uztaisīja mums āderu plānu. Izrādījās, ka te biezs tīklojums, tāpēc svarīgākais bija ielikt guļamistabas tīrās vietās. Plānojumu es zīmēju pati, projekti un plāni jau visu laiku tiek gatavoti. Pēc tam parādīju to arhitektei Dacei Mālmeisterei, kas pielika dažus savus profesionālus akcentus, – stāsta Ingūna.

Sargoties no vējiem, māju nolēmuši būvēt nedaudz zemāk, pašu kalna virsotni atvēlot ugunskura vietai. Kalns bijis vienmērīgs, tāpēc ar traktoru vienā malā izrakta bedre, bet zeme uzstumta augšā, lai veidotos platforma, uz kuras uzbūvēt terasi. Lai aizvējā nebūtu par karstu, virs terases uzlikuši jumtiņu, kas noklāts ar tonēto polikarbonātu.

– Domājot par ainavu, sākumā saplānojām lielos laukumus – ugunskura vietu, priežu audzi un birztaliņu. Pēc tam iezīmējām celiņus, dobes un košumkrūmus, – pieredzē dalās Ingūna. Kad pirmajā gadā iestādījuši priedītes, tās bijušas tikai 50 centimetrus augstas. Tagad kociņi skaisti paaugušies. Arī bērzi un visi pārējie koki, kas ap māju, ir pašu stādīti.

Šī vieta Šternbergu ģimenei mīļa ar vēl kādu svarīgu notikumu.

– Mūsu vecākās meitas Alise un Gundega ir dzimušas slimnīcā. Tomēr mans sapnis bija mājas dzemdības. Jaunākā meitiņa pieteicās, kad mēs jau dzīvojām šeit. Sarunājām vecmāti Astrīdu Milleri, viņa atbrauca apskatīties, kādi mums te apstākļi, rūpīgi sekoja grūtniecības gaitai. Tad pienāca skaista rudens diena, 5. oktobris. Mums visas meitiņas ir rudens bērni. Tā bija saulaina nedēļas nogale, kad pļāvām ataugušo rudens zāli, visi grāba, veda, es pusdienas biju gatavojusi, bet svētdien, jau no rīta, zvanīju Astrīdai, lai brauc šurp. Visa ģimene bija tepat, kaut kur rosījās. Vienubrīd lielās meitenes ieskrien mājā un jautā: vai ir māsa? Vēl nav. Pēc laika: vai ir? Jā, ir! Tā mēs sagaidījām mūsu mazo brīnumiņu Jasmīnu, – stāsta Ingūna un viņas vaigs burtiski staro no prieka.

Pirms atvadāmies, pajautāju, kā saimnieki jūtas savās mājās.

Saistītie raksti

– Brīnišķīgi! Nekur nav tik labi, kā šeit. Te patiešām ir īsts laimes klēpis, – smaidot teic Mārtiņš un Ingūna viņu papildina: – Katru reizi, pārbraucot mājās, ir tā brīnišķīgā sajūta – cik te labi un skaisti.

LA.lv
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Izveido patriotisku piespraudi pats! Darba gaita soli pa solim. VIDEO 1
3 dienas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Lai svētku galdauts sniegbalts! Neticami efektīvs pašgatavots līdzeklis – iztīra pat vecus traipus!
3 dienas
AS
Anna Skariņa
Praktiski
Kaut ko ļoti vēlies? Nav nekā neiespējama!
3 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LA
LA.LV
Latvijā
Solidaritāte, cieņa un drosme. Valsts prezidenta Egila Levita runa pie Brīvības pieminekļa
10 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Foto. Svētku uguņošana priecē iedzīvotājus gan Rīgā, Daugavmalā, gan pie televizoru ekrāniem
7 stundas
LE
LETA
Latvijā
Foto. Lāpu gājiens Rīgā pulcē tūkstošiem dalībnieku
9 stundas
LK
Linda Kusiņa-Šulce
Kultūra
Atdot daļiņu no saņemtā. Saruna ar Jāni Lūsēnu
Intervija 14 stundas
SM
Signe Mengote
Ekonomika
Jāvērtē pēc spējām, nevis diagnozes. Kā mazināt plaisu starp darba devējiem un invalīdiem
14 stundas