Gadskārtu svētki, Svētki

Lai visi rotājumi būtu drošībā… Izvēlamies stabilu zābaciņu eglītei

Foto-Shutterstock

Jau pavisam drīz teju katrā mājoklī smaržos piparkūkas un goda vietu ieņems Ziemassvētku eglīte. Lai svētki nepārvērstos kuriozā vai pat bīstamā pasākumā, eglītei nepieciešams drošs pamats.

Ikvienam no mums ir savs priekšstats par svētku eglīti – kādam tas ir pusmetru garš kociņš, ko novieto uz galda, citam tā ir zaļā meža skaistule līdz pat griestiem. Tāpēc arī eglītes stiprinājumu risinājumi ir dažādi.

Kāja no veikala

Lielveikalā, saimniecības preču nodaļā, var iegādāties jau gatavas eglīšu kājas. Visbiežāk tās ir no plastmasas vai plāna metāla un maksā no pāris eiro līdz pat dažiem desmitiem. Skaisti zaļā krāsa un iespēja atsevišķos modeļos iepildīt ūdeni ir vilinošs piedāvājums, tomēr lielākajai daļai šo rūpniecisko darinājumu ir kāds būtisks trūkums – pārāk mazs atbalsta laukums, lai tajās stiprinātu lielāku eglīti. Svētku kņadas laikā to viegli var apgāzt ne tikai pieaugušie un bērni, bet pat kaķis, kam patīk spēlēties ar eglīšu mantiņām.

Nopērkamas ir arī koka kājas, taču arī tās bieži vien nav īsti piemērotas eglītes nostiprināšanai. Iemesls – egles stumbrs ne vienmēr atbilst ražotāja piedāvātajam izmēram. Lai šādā kājā iestiprinātu eglīti, jātēš tās stumbrs vai jāmeklē ķīļi. Gan vienā, gan otrā gadījumā eglītes stabilitāte ir apšaubāma.

Latiņas, zāģis un skrūves

Stabilu egles kāju, kas piemērota jebkura diametra stumbram, viegli var izgatavot no četrām 50×50 mm latiņām. Vienreiz izgatavotu kāju varēs izmantot gadu no gada un pielāgot konkrētās eglītes stumbram.

Lai darbu paveiktu, bez latiņām vajadzēs mērlenti, zāģi, uzstūri, zīmuli, kokskrūves un skrūvgriezi.

Vispirms nozāģē četrus 30 cm garus latiņu gabalus vidēja izmēra eglītei. Jo eglīte lielāka, jo garāki jāizvēlas latiņu gabali, tādējādi stabilitāte būs daudz lielāka. Izmēra eglītes stumbriņa diametru un atbilstoši 1. zīmējumam saskrūvē sagataves. Kā vēl trūkst? Iespējas eglīti padzirdīt. Tieši šī nianse visbiežāk nav ievērota eglīšu kājām no koka, kuras parasti nopērkamas tirgū. Tāpēc no tā paša materiāla izzāģē četrus klucīšus un piestiprina tiem paredzētajās vietās. Atliek vien eglīti iestiprināt turētājā, palikt apakšā trauku ar ūdeni un ķerties pie rotāšanas.

Dekoratīvākai egles kājai vajadzēs mazliet laika un atbilstīgus darbarīkus. No koka latiņām var izgatavot izliektu formu kājas, kuras piestiprina koka plāksnītei. Tajā izurbts egles stumbriņam atbilstīga diametra caurums (2. zīmējums). Arī šajā konstrukcijā vērts paredzēt fiksācijas skrūves, kā tas ir veikalos nopērkamajām plastmasas kājām. Lai nodrošinātu stabilitāti, jo lielāka egle, jo garāka kāja nepieciešama. Vidējo plāksnīti ik gadu var izgatavot no jauna, bet greznās kājas – saglabāt. Arī zem šīs konstrukcijas viegli nolikt trauku ar ūdeni.

Lai izliektas detaļas izgatavotu mājas ap­stākļos, tās vislabāk sastiprināt kopā un apstrādāt vienlaikus. Savukārt forma jāuzzīmē uz papīra, jāizgriež šablons un tas jāpārnes uz koku. Tā visas detaļas izdosies vienādas. Savukārt malas jāapstrādā ar frēzi katrai detaļai atsevišķi. Kājas ar centrālo plāksnīti var sastiprināt gan ar skrūvēm, gan tapiņām.

Vēl interesants ir eglītes kājas modelis ar ūdens trauku, kurā kociņa stumbrs tiek nofiksēts eglītes svara dēļ. Stiprinājuma kājas pie pamatnes tiek ierīkotas kustīgi un darbojas kā sviras. Tās ļauj droši fiksēt kociņu un neļauj tam apgāzties (3. zīmējums).

Kad pieliekamais gandrīz tukšs

Vēl viens no iespējamiem risinājumiem – eglītes turētāju izgatavot no saplākšņa lok­snes, trim nelielām metāla konsolītēm un kanalizācijas caurules gabala ar aizbāzni (4. zīmējums).

Uz saplākšņa loksnes uzzīmē atbilstīga diametra riņķi un pieskrūvē konsoles. Tām pa vidu ievieto pietiekami garu kanalizācijas caurules gabalu, kurš apakšējā daļā aizdarīts ar aizbāzni. Konstrukcijā ievieto eglītes stumbriņu un fiksē ar kokskrūvēm. Brīvajā telpā var ieliet ūdeni. No skata ne visai estētisko konstrukciju viegli nomaskēt, piemēram, ar kreppapīru.

Vajadzīgs ūdens

Pirms likšanas ūdenī egles stumbrs būtu jāatbrīvo no mizas un mazliet tajā jāiezāģē, lai koks labāk uzsūktu mitrumu. Ūdenim var pievienot glicerīnu, aspirīna tableti un pāris karošu cukura.

Ja eglīte mazāka, to var iestiprināt piemērota izmēra traukā (spainītī vai podiņā), kas pildīts ar smiltīm. Dažus eglītes apakšējos zariņus nozāģē, atstājot piecus sešus centimetrus garus galus. Eglīti ievieto smiltīs un tās bagātīgi salej ar ūdeni. Trauks kļūst ievērojami smagāks, smiltis sablīvējas un stingri notur kociņu. Savukārt atstātie zaru gali kalpo kā enkurs.

UZZIŅA

Tikai vienu eglīti

• Zaļo rotu var iegādāties eglīšu tirdzniecības vietās vai arī pēc tās doties uz mežu. Uzņēmums “Latvijas valsts meži” (LVM) informē, ka arī šogad ikvienam Latvijas iedzīvotājam atļauts personīgām vajadzībām uzņēmuma apsaimniekotajā mežā nocirst vienu eglīti. Visā Latvijas teritorijā šie meži apzīmēti ar plāksnīti – LVM īpašuma zīmi, kur uz dzeltena fona attēlots LVM logotips. Pārliecināties par atrašanos valsts mežu teritorijā var, arī izmantojot mobilo aplikāciju “LVM Meža karte” vai apmeklējot mājaslapu: www.mammadabakarte.lv.

• Jāatceras, ka drīkst cirst tādu eglīti, kas valsts mežos aug ceļa vai grāvja malā, uz stigām, zem elektrolīnijām vai pieaugušā mežā zem lieliem kokiem, bet tās nedrīkst cirst jaunaudzēs un jaunā jauktu koku mežā. Aizliegts cirst eglītes publiskajos dabas parkos un īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, kas atzīmētas ar ozollapas attēlu uz zaļa fona. Valsts mežā eglīti nedrīkst cirst jaunaudzēs neatkarīgi no tā, vai tās ir priežu, egļu vai melnalkšņu jaunaudzes. Tās nedrīkst cirst arī valstij piederošā jauktā jaunu koku mežā, piemēram, zem bērziem, tāpat nedrīkst cirst citu īpašnieku mežos bez atļaujas.

• Augstumā eglīte nedrīkst pārsniegt trīs metrus, turpretī tās celma caurmēram jābūt mazākam par 12 centimetriem. Kociņa nevajadzīgos apakšējos zarus var nozāģēt vai nocirst un atstāt turpat valsts mežā.

• Eglīte būs noderīga arī pēc svētkiem – ar egļu zariem var apsegt rozes, bet nobirusi egle vasarā būs labs balsts puķzirnīšiem. Arī pilsētā par eglīti var pienācīgi parūpēties, piemēram, augumā garākās egles sagarināt un piedāvāt cilvēkiem, kuri savus mājokļus apsilda ar malku.

Pievienot komentāru