Daiļdārzs, Dārzs

Sniegpulkstenīšu un krokusu košums. Par šķirnēm un kopšanu stāsta Jānis Rukšāns

Jāņa Rukšāna un Valda Semjonova foto

Veikalos “Depo” sīpolpuķu sortimentā vienmēr parādās sniegpulkstenīšu sīpoli. Kādas sugas vai šķirnes labāk stādīt? Gribētu arī uzzināt, kad vajag mēslot sniegpulkstenītes un krokusus?

Kā stāsta sīpolpuķu selekcionārs Jānis Rukšāns, ģintī ir apmēram 20 sniegpulkstenīšu sugu, taču skaits mainās, jo arvien tiek atklātas jaunas. Izaudzētas ir aptuveni 700 šķirnes.

No tām Latvijā populārākā ir ‘Flore Pleno’ ar lieliem, pildītiem ziediem. Tā ir ļoti izturīga šķirne, kas strauji vairojas veģetatīvi. Ir arī šķirnes ar vienkāršiem ziediem, kas galvenokārt atšķiras ar ziedlapu formu, vēl pēc plankumu krāsas (tie var būt gan zaļi, gan dzelteni) un tā izvietojuma uz ziedlapām.

Interesantas ir šķirnes ar pilnīgi sniegbaltiem ziediem. Pasaulē šobrīd visdārgākās ir sniegpulkstenītes ar viegli iesārtiem ziediem. Latvijas dārzos paretam audzē, piemēram, šķirnes ‘Viridapicis’ (ārējo ziedlapu galos ir zaļš plankums), ‘Magnet’ (ziedi garajos kātiņos skaisti trīsuļo pat pie vismazākās vēja pūsmas).

Latvijā ar sniegpulkstenīšu selekciju nenodarbojas. Jaunās šķirnes un formas tiek radītas Anglijā un Nīderlandē. Sniegpulkstenītes ir ļoti iecienītas Anglijā, tur pat darbojas vairāki sniegpulkstenīšu audzētāju klubi. Jaunumus selekcionāri pārdod interneta izsolēs par ļoti augstām cenām – pat 500 mārciņām par vienu sīpoliņu.
Par piemērotāko Latvijas apstākļo puķkopis atzīst sniegbalto sniegpulkstenīti (Galanthus nivalis). Šī suga arī ir visizplatītākā, zied smaržīgiem ziedu zvaniņiem marta beigās, aprīļa sākumā. Vēl mūsu klimata apstākļos labi jūtas krokainā sniegpulkstenīte (Galanthus plicatus), platlapu sniegpulkstenīte (Galanthus platyphyllus) un Elvesa sniegpulkstenīte (Galanthus elwesii) – tieši šo sugu ik gadus importē no Turcijas un tādēļ tā savvaļā vairs nemaz tik bieži nav atrodama.

Jānis Rukšāns neiesaka pirkt sniegpulkstenītes lielveikalos, jo savvaļā vāktie sīpoli vienmēr ir pārkaltēti un ieaugas ļoti slikti, daudzi aiziet bojā.

! Dārzkopjiem labāk iegādāties vietējos, izaudzētos sīpolus, kas pareizā laikā norakti un glabāti, lai neiekalstu, piemēram, plēves maisiņā, sajaukti ar viegli mitru kūdru vai smiltīm un turēti +15…+17 grādu temperatūrā.

Daudzi puķkopji dod priekšroku sniegpulkstenīšu stādiem ar lapām, t.i., sniegpulkstenītes pārstāda ziedēšanas laikā, kamēr tās vēl ir zaļas. To var darīt, ja sīpolu ligzdas sadala uzreiz pēc to izrakšanas un tūdaļ atstāda jaunā vietā, neizžāvējot saknes. Ja tas nav iespējams, sniegpulkstenītes labāk pārstādīt tikai tad, kad to lapas jau ir nokaltušas. Lapas nedrīkst nopļaut, kamēr tās nav nodzeltējušas. Sniegpulkstenītes audzē vietās, kas pavasarī ir saulainas, bet vasarā noēnotas, piemēram, zem kokiem, krūmiem. Augsnei jābūt irdenai, trūdvielām bagātai, neitrālai. Pārstāda pēc 5–6 gadiem vai vēl retāk, kad augi pārāk sablīvējušies. Sīpolus stāda 6-10 cm dziļi. Ik rudeni stādījumus pārklāj ar satrūdējušām lapām, mēslu trūdzemi vai sadalījušos kūdru.

– Sniegpulkstenītēm vispār nevajag dot papildmēslojumu, jo tās viegli pārmēslot. Ja slāpekļa par daudz, sīpolpuķītes var ātri vien inficēties ar sniegpulkstenīšu pelēko puvi. Šī slimība ir ļoti postoša, jo izplatās ļoti strauji, iznīcinot visus stādījumus, – brīdina puķkopis.

– Sniegpulkstenītēm pilnīgi pietiek ar barības vielām, ko tās saņem no augsnes. Savukārt krokusus, lai tie labi augtu un ziedētu, ieteicams papildus piebarot. Pirmoreiz mēslo ziedēšanas laikā, līdz ar sniega nokušanu, izmantojot mēslojumu, kur NPK ir vienādās proporcijās. Otrreiz augus piebaro pēc noziedēšanas, t.i., aprīļa beigās, maijā, lietojot kompleksos minerālmēslus, kur slāpekļa ir maz, bet pārsvarā ir fosfors un kālijs. Tas nepieciešams, lai bumbuļsīpoli nobriestu. Lai krokusi krāšņi ziedētu un veidotu pilnvērtīgus jaunos bumbuļsīpolus, tos audzē saulainā vietā, labi drenētā, irdenā, vieglā dārza augsnē.
Ilona Klovāne

Pievienot komentāru