Mājas, Remonts un būvniecība

Lai pagrabs būtu sauss lietavās un atkusnī. Ko darīt, ja pagrabs pludo

Foto - Shutterstock

Nepastāvīgie laika apstākļi bieži vien sagādā nepatīkamus pārsteigumus. Šoziem visai bieži nācās konstatēt, ka pēc pamatīgām lietavām vai strauja atkušņa pagrabā ieplūdis liels daudzums ūdens un apdraudēti ir ne tikai ziemas krājumi, bet arī pati ēka.

Kad ūdens par daudz

Viens no vienkāršākajiem risinājumiem – ar pludiņa slēdzi aprīkots iegremdējams drenāžas sūknis. Pareizi izvēlēta un ierīkota ierīce automātiski sāks glābšanas darbus, turklāt to var izmantot ne tikai ūdens sūknēšanai no pagraba.

Modernie drenāžas sūkņi ir pietiekami kompakti, ekspluatācija nav sarežģīta, un tie spēj nelielā laika sprīdī pārsūknēt ievērojamu šķidruma daudzumu.

Ikvienā mājā jābūt drenāžas un lietusūdens kanalizācijai. Taču šīs sistēmas ne vienmēr iespējams ierīkot tā, lai ūdens pilnībā aizplūstu pašteces ceļā. Turklāt straujā atkusnī vai lietavās ūdens var būt pārāk daudz.

Noderēs ne tikai pagrabā

Ūdeni atsūknēt svarīgi ir ēkā, kas uzbūvēta purvainā gruntī. Šādā gadījumā ūdens atradīs ceļu uz pagrabu, un vienīgais risinājums – to savākt īpaši ierīkotā tvertnē un no turienes regulāri izsūknēt.

Tāpat var būt situācijas, kad ūdens jāatsūknē no būvbedres, tranšejas vai citas vietas, piemēram, pamatīgas peļķes zālienā, kas dabiskā veidā žūst pārāk ilgi. Arī šādos gadījumos noderēs drenāžas sūknis.

Pat ja drenāžas sistēma darbojas normāli, laiku pa laikam var nākties atsūknēt ūdeni no savācējkolektora vai akas, kaut vai tādēļ, lai šo ūdeni izmantotu dārza laistīšanai.

Tāpat drenāžas sūknis noderēs, lai nodrošinātu ūdens cirkulāciju dīķī, baseinā, strūklakā vai pilnībā iztukšotu kādu ūdenstilpi. Tas var paveikt arī pretēju uzdevumu – atsūknēt ūdeni līdz mājai no dabiskas ūdenstilpes. Turklāt var pārsūknēt ne tikai tīru, bet arī ūdeni ar mehāniskiem piemaisījumiem.

Tehniskas nianses

Drenāžas sūkņi var būt neiegremdējami, daļēji iegremdējami vai iegremdējami. Tieši pēdējos sadzīvē izmanto visbiežāk. Šā tipa sūkņiem uzbūves princips ir aptuveni vienāds. Tie sastāv no hermētiski slēgta elektromotora un darba kameras, kurā tiek radīts ūdens spiediens. Elektromotors parasti ir izvietots virs darba kameras, un ar darba kameru to savieno ass. Sūkņa korpuss un sūknēšanas kameras elementi var būt izgatavoti gan no metāla, gan izturīgas plastmasas. Turklāt sūkņi ar dubultkorpusu, kurā cirkulē pārsūknējamais šķidrums, labāk dzesējas un nav tik jutīgi pret pārkaršanu, ja šķidruma līmenis ārpus sūkņa kļūst zemāks.

Šādos sūkņos parasti izmanto disku ar lāpstiņām, kas griežoties rada spēcīgu ūdens plūsmu. Sūknēšanas mehānisms pieļauj to lietot arī netīriem ūdeņiem. Izplūdes caurule var būt novietota gan sūkņa sānos, gan augšpusē.

Tīram ūdenim paredzētie sūkņi spēj tikt galā ar cietajām daļiņām, kuru caurmērs nav lielāks par 5 mm. Tiesa, ja ražotājs paredzējis citus parametrus, tie jāņem vērā. Šādi sūkņi spēj pārsūknēt ūdeni no vienas til­pnes uz otru, no trauka uz otru, taču ierīkot tos drenāžas akās nebūtu prātīgi. Universālāki ir netīram ūdenim paredzētie drenāžas sūkņi, kas spēj tikt galā arī ar palieliem, pat 30 mm diametra cietu daļiņu fragmentiem.

Pievienot komentāru