Praktiski
Mājas

Labāk sildīties nekā salt. Iepazīstam dažādus elektriskos sildītājus: to plusus un mīnusus 0

Foto-Shutterstock

Drebināties zem segas un vīstīties jakās vai izbaudīt siltu telpu? Izvēle, šķiet, ir nešaubīga. Tomēr reizēm miteklī ierīkotā apkures sistēma vienmēr nenozīmē siltumu un komfortu, īpaši, ja kurināšana nav jūsu ikdienas pienākumu sarakstā.

Situācijas mēdz būt dažādas – rudenī strauji kļūst vēsāks, bet siltuma piegādātājs to laikus nav pamanījis; pavasarī siltums aizkavējies, bet apkure jau atvienota, kā arī privātmājā apkures sistēma sabojājusies, bet aukstums nedomā atkāpties.

Tāpēc visai noderīga ierīce ir elektriskais sildītājs. Tā radītais siltums, protams, būs dārgāks, taču ārkārtas situācijā labāk sildīties nekā salt.

Tirdzniecības vietās nopērkamas ļoti dažādas sildierīces; tās atšķiras gan pēc izmēra un jaudas, gan sildelementa tipa. Kā izvēlēties?

1. Eļļas radiatori

Viens no savulaik populārākajiem sildītājiem bija eļļas radiators. Kopš tā izgudrošanas mainījušies izmantotie materiāli, taču kon­strukcija būtībā palikusi nemainīga.

Šādā ierīcē elektriskais sildelements siltumu vispirms atdod šķidram siltumnesējam, kas ieslēgts metāla korpusā. Savukārt telpu silda metāla virsma. Eļļa (visbiežāk tieši transformatoru eļļa) tiek izmantota tāpēc, ka tai ir augsta vārīšanās temperatūra un pēc iespējas samazināta iespēja veidoties tvaikiem, līdz ar to mazāks eksplozijas risks. Tāpat eļļai ir ļoti zema sastingšanas temperatūra, tāpēc nav jābaidās, ka tā ziemā var sasalt. Salīdzinot ar ūdeni un antifrīziem, eļļai ir lielāka siltumietilpība – tā spēj uzkrāt lielāku siltuma daudzumu un atdot ilgākā laikā. Eļļa nepieļauj ierīces metāla koroziju.

Modernie eļļas sildītāji tiek izgatavoti no plānas tērauda loksnes un sastāv no vairākām sekcijām, atgādinot klasiskos radiatorus. Ierīces apakšējā daļā izvietots sildelements, bet sekcijas piepildītas ar minerāleļļu. Tāpēc ierīce ir salīdzinoši smaga. Tai noteikti ir regulators (mehānisks vai elektronisks termostats) un darbības režīmu indikators.

Atsevišķi modeļi mēdz būt aprīkoti arī ar ventilatoru, kas palīdz ātrāk telpā sasniegt vēlamo temperatūru. Ierīces bez ventilatora telpu sasilda lēnāk. Tāpat ir ierīces, kas aprīkotas ar korpusiem, kuros ir vertikāli kanāli, daļēji tos pārvēršot konvektoros.

Visām modernajām ierīcēm iebūvēta aizsardzība pret pārkaršanu, kas, sasniedzot noteiktu temperatūru, pārtrauc elektroenerģijas padevi. Eļļas radiatoriem tāpat tiek iebūvēts devējs, kas nosaka ierīces pozīciju. Sildītājs paredzēts darbam vertikāli. Eļļa neaizpilda visu sildītāja tilpumu – tukšā vieta paredzēta, lai siltuma nesējs sasilstot var izplesties. Ja ierīce apgāžas, pastāv iespēja, ka sildelements var palikt neapklāts ar eļļu un pārkarst. Tāpēc, ja ierīce apgāžas, tā automātiski tiek atslēgta.

Eļļas radiatora plusi:
+ vienkāršs un uzticams;
+ liela sildvirsma;
+ nav nepieciešama īpaša uzstādīšana, un pat lielā svara dēļ to ir viegli pārvietot;
+ nerada spēcīgas gaisa plūsmas, līdz ar to neveidojas caurvējš un nepārvietojas putekļi.

Eļļas radiatora mīnusi:
– lēni iesilst un iesilda aukstu telpu, tomēr arī izslēgts sildītājs atdziest lēni;
– telpa uzsilst nevienmērīgi – siltāks būs radiatora tuvumā;
– šā iemesla dēļ automātikas darbība var nebūt korekta;
– lieli gabarīti un masa;
– sildītāja virsma ļoti sakarst, un nejauša pieskaršanās var izraisīt apdegumu, tas īpaši svarīgi, ja mājās ir mazi bērni;
– žāvējot uz šāda sildītāja, piemēram, drēbes, iespējams izraisīt ugunsgrēku (ja nepieciešama šāda funkcija, jāiegādājas piemērots eļļas radiators un papildu aprīkojums);
– mikroplaisu dēļ no radiatora var izdalīties eļļas tvaiki;
– ierīce praktiski nav remontējama.

Eļļas radiatoru cenas ir, sākot no 22 eiro. Radiatori ar ventilatoru nopērkami, sākot no 36 eiro.

2. Siltuma konvektors

Siltuma konvektors ir ierīce, kura telpā rada silta gaisa plūsmu. Ierīce ir ievietota metāla vai retāk plastmasas korpusā, kas parasti ir garš, augsts un ļoti šaurs. Tieši šāda forma ir vispiemērotākā gaisma plūsmas radīšanai. Ierīces apakšā ir atveres aukstā gaisa ieplūdei, augšpusē – spraugas vai regulējamas žalūzijas, pa kurām izplūst sasilušais gaiss, turklāt plūsmai var nodrošināt vēlamo virzienu. Ierīces apakšējā daļā pie ieplūdes kanāliem izvietoti sildelementi. Sākotnēji tās bija atklātas elektriskās spirāles, kurām bija ļoti daudz trūkumu. Tagad šādi sildelementi praktiski vairs netiek izmantoti. Mūsdienu sildelementos spirāles ir paslēptas alumīnija korpusā ar daudzām ribām, lai siltuma apmaiņas laukums būtu pēc iespējas lielāks. Tāpat iespējami sildelementi, kas pilnībā izgatavoti no alumīnija. Tāpat kā eļļas radiatoram tam ir gan regulatori, gan darbības indikatori. Turklāt temperatūras devēju parasti izvieto ierīces apakšā. Tas nozīmē, ka ierīce atslēgsies, kad visā telpā gaisa temperatūra būs sasniegusi vēlamo.

Tāpat kā citas elektriskās sildierīces, arī konvektorus aprīko ar dažādām aizsardzības sistēmām, kas potenciāli bīstamās situācijās atvieno elektroenerģijas padevi.

Atšķirībā no eļļas radiatoriem konvektorus var stiprināt pie sienas arī stacionāri. Šiem modeļiem paredzēti speciāli stiprinājumi. Ir modeļi, kurus iespējams novietot jebkurā piemērotā vietā. Tiem ir paliktnis un ritenīši.

Atsevišķās ierīcēs var būt iebūvēts gaisa jonizators.

Gan vienām, gan otrām ierīcēm jauda var būt no 500 vatiem līdz vairākiem kilovatiem. Lai izvēlētos piemērotāko, jāņem vērā telpas izmēri. Mēdz apgalvot, ka konvektori patērē par 25–30% mazāk elektroenerģijas nekā eļļas radiatori, salīdzinot vienādas jaudas sildītājus. Tomēr tā nav. Ņemot vērā fizikas likumus, lai sasildītu noteiktu daudzumu gaisa, piemēram, no 10 līdz 20 ºC, vajadzīgs noteikts siltuma daudzums. Elektriskā enerģija gandrīz pilnībā pārvēršama siltumā, tāpēc šajā ziņā ieekonomēt nav iespējams. Ja telpa jāsasilda ātri – izdevīgāk izmantot konvektorus, ja sildīt var lēnām – piemērotāks būs eļļas radiators. Tāpēc abām ierīcēm atšķiras tikai ekspluatācijas ērtums un sildīšanas laiks.

Tāpat aplams ir apgalvojums, ka sildītāji sadedzina skābekli. Tas iespējams, tikai degot atklātai liesmai. Veco konvektoru gadījumā – uz kvēlojošās spirāles degot putekļiem un sīkiem kukaiņiem. Tāpat sildītājs pats par sevi gaisu nesausina – mainās mūsu pašu mikroklimata sajūtas.

Konvektora plusi:
+ jūtams siltuma daudzums jau tūlīt pēc ierīces ieslēgšanas;
+ korpuss nekad nesasilst vairāk par 60 °C, un ierīces var izmantot arī bērnistabās;
+ nav atklātu spirāļu, tāpēc nav iespējama putekļu piedegšana, līdz ar to nav nepatīkamas smakas;
+ var būt aprīkoti darbam mitrās telpās;
+ neaizņem daudz vietas.

Konvektora mīnusi:
– aukstās telpās, iesākot sildīšanu, stiprās gaisa plūsmas pie grīdas var radīt caurvēja efektu;
– gaisa plūsmas istabā pārvieto lielu putekļu daudzumu;
– pie sienas piestiprināts konvektors nespēs pildīt savu uzdevumu, ja sienai nebūs pietiekamas siltumizolācijas;
– ierīce nav efektīva, ja griestu augstums ir lielāks par trim metriem. Šādā situācijā pie griestiem var veidoties sasiluša gaisa zona, kas nepārvietojas, un pie grīdas būs auksts.

Konvektoru cenas – sākot no 15 eiro par vienkāršākajiem modeļiem.

3. Siltuma ventilatori

Ja konvektora tipa sildītājos gaisa plūsma veidojas dabiski, siltajam gaisam ceļoties uz augšu, tad siltuma ventilatoros, kas ir daudz kompaktāki, gaisu caur sildelementu virza lāpstiņu vai turbīnas tipa ventilators. Sildelements bieži vien ir atklāta metāliska spirāle, kas ļoti sakarst. Pastāv iespēja, ka tajā sāk gruzdēt putekļi un veidojas nepatīkama smaka. Šādas ierīces darbināt bez pieskatīšanas nav ieteicams. To cena – sākot no 12 eiro.

Drošākas ierīces, kurās izmantoti slēgta tipa sildelementi, ir izgatavotas no metāla vai keramikas. Taču to cena būs ievērojami augstāka.

Šādus sildītājus izmanto papildus, ar kuriem var nodrošināt vēlamo siltā gaisa plūsmu, lai, piemēram, ātri sasildītos. Kā pamata sildītāju to neizmanto.

Siltuma ventilatora plusi:
+ iespējams ātri uzsildīt nelielu telpu;
+ ierīci var viegli pārvietot;
+ neliela cena.

Siltuma ventilatora mīnusi:
– ierīce darbojas salīdzinoši skaļi;
– gaisa plūsma pārvieto putekļus.

4. Infrasarkano staru sildītāji

Jebkurš sildītājs pēc savas būtības ir arī infrasarkano staru (siltuma staru) avots. Taču infrasarkano staru sildītājā šis siltuma nodošanas princips ir īpaši izteikts. Ierīces izveidotas tā, lai darbības laikā pašas nesasniegtu bīstami augstas temperatūras. Sildītāji veido noteiktā virzienā vērstu infrasarkano staru plūsmu. To sildelementi var būt izgatavoti no keramikas vai arī citiem piemērotiem materiāliem. Infrasarkano staru sildītāju cena ir, sākot no astoņiem eiro par vienkāršāko ierīci.

Infrasarkano sildītāju plusi:
+ nesasniedz bīstami augstas temperatūras;
+ veido noteikta virziena siltuma plūsmu.

Infrasarkano sildītāju mīnusi:
– nokļūstot ierīces darbības zonā, nekavējoties jūtama siltuma plūsma;
– ir cilvēki, kuri ir ļoti jutīgi pret šāda veida starojumu, un rodas diskomforta sajūta vai alerģiskas reakcijas.

LA.lv