Praktiski
Mājas

Elektrība vieglprātību nepiedod. Kura bīstamāka – maiņstrāva vai līdzstrāva?0

Foto: Pres Panayotov

Elektrība vieglprātību nepiedod. Šo apgalvojumu zina teju ikviens, taču aptaujas liecina, ka tikai retais lasa elektroierīču lietošanas instrukcijas, sevišķi tās sadaļas, kas veltītas elektrodrošībai. Elektrību uztveram kā pašsaprotamu lietu, izliekoties, ka zinām par to visu. Taču vai tiešām zinām, kā neapdraudēt sevi un līdzcilvēkus?

Rakstot par elektroierīču pieslēgšanu un elektroinstalācijas izveidošanu, ikvienā rakstā ietverts atgādinājums – ja māc kaut vismazākās šaubas par to, ka spēsiet darbu paveikt pats, lūdziet sertificēta elektriķa palīdzību. Tas tāpēc, ka elektriskā strāva, lai arī ierasts, taču ir ļoti specifisks enerģijas veids bez smaržas, krāsas, bieži vien nekas ārēji neliecina, ka cilvēks var nokļūt bīstamā situācijā, piemēram, lietojot ierastu sadzīves tehniku.

Taču sekas parasti ir visai bēdīgas, un sods par kļūdu seko momentā. Elektriskajai strāvai ir kāda īpašība – traumēta tiek ne tikai tā vieta, kur elektrība iekļūst ķermenī, bet arī visi orgāni, kas ir tās ceļā līdz vietai, kur elektrība ķermeni pamet.

Fizikas mācību grāmatā lasām, ka elektriskā strāva ir lādētu daļiņu kustība vadītājā. Kā tad mēs varam kļūt par elektriskās ķēdes posmu, un kā no tā izvairīties?

 

Kā nekļūt par elektriskās ķēdes posmu

Vienkārša situācija – pieskaroties priekšmetiem, kas ir zem sprieguma, kļūstam par elektriskās ķēdes posmu. Tie var nebūt tikai kaili vadi, bet arī bojāti slēdži, rozetes, neiezemētas un bojātas elektroierīces. Pārliecināties, vai kāda no ierīcēm nav zem sprieguma, var ar visparastāko sprieguma indikatoru, kas veikalā nopērkams par nepilnu eiro.

Mitra grīda ir lielisks vadītājs, un cilvēks kļūst par iztrūkstošo ķēdes posmu, lai loks noslēgtos.

Pasargāt sevi no nelaimes var, ierīkojot drošu zemējumu, kurš reāli darbojas, nevis eksistē uz papīra.

Par to var pārliecināties, veicot speciālus mērījumus. Šis darbs jāuztic sertificētam speciālistam.

Vara vadi daudz labāk vada elektrību nekā cilvēks, un strāvai patīk plūst tur, kur vadītspēja ir labāka. Tāpat palīdzēs strāvas no­plūdes automāts, kas atslēgs ķēdi, ja tajā tiks konstatēta strāvas noplūde.

Strāvas noplūdes automāta darbības princips ir vienkāršs – ierīce salīdzina strāvas daudzumu, kas plūst pa fāzes un nulles vadu. Ja tiek konstatēta atšķirība, kas lielāka par ražotāja noteikto (parasti 10–30 mA), tas nozīmē, ka kaut kur ķēdē notiek strāvas noplūde, kas cilvēkam ir bīstama. Ierīce atslēdz ķēdi 0,2–0,5 sekundēs, un cilvēks, ja arī tajā brīdī pieskāries noplūdes vietai, nepaspēj gūt dzīvībai bīstamu strāvas triecienu.

Strāvas noplūdes automāti, kas paredzēti iebūvēšanai elektrosadalē, nopērkami, sākot no 13 eiro. Nav augsta maksa par paša ģimenes drošību un veselību. To pieslēgšanu labāk uzticēt sertificētam elektriķim.

 

Nokrituši vadi – īpaši bīstami

Jā, arī cilvēka ķermenis vada elektrību. Turklāt, lai gūtu strāvas triecienu, reizēm nemaz nav jāpieskaras bojātajam priekšmetam. Pietiek nonākt pietiekami tuvu jaudīgajai elektroiekārtai, lai pārlēktu elektriskā dzirkstele, īpaši, ja gaisā ir lielāks mitruma līmenis. Tieši šā iemesla dēļ brīdina netuvoties elektrotīklu transformatoriem.

Bīstami tuvoties arī uz zemes nokritušiem elektrolīniju vadiem.

Zeme vada elektrību, taču tai ir liela pretestība, tāpēc bīstamā zona ir aptuveni 10 metru rādiusā ap nokritušo vadu. Pārvietojoties šādā vietā starp cilvēka kājām var veidoties pietiekama potenciālu starpība, lai elektrībai būtu vieglāk izplūst caur ķermeni, nevis pa zemi. Gājējs var saņemt nāvējošu triecienu tā sauktā soļa sprieguma dēļ.

Ja esat nokļuvis šādā vietā, no tās jāiziet nevis straujiem soļiem, bet ļoti sīkiem šļūcošiem solīšiem, turot kājas cieši kopā un šļūkšanas laikā neatraujot vienu no otras un no zemes.

Īpaši bīstami, ja elektroenerģijas ceļā, plūstot pa ķermeni, ir dzīvībai svarīgi orgāni: sirds, plaušas, muguras smadzenes. Elektriski lādētas daļiņas izraisa muskuļu saraušanos un līdz ar to izraisa nekontrolētu orgānu darbību vai apstāšanos.

Foto: Bragin Alexey/Shutterstock

Kas ietekmē elektrotraumas smagumu

To ietekmē elektrības ceļš cauri ķermenim, taču arī strāvas spriegums un galvenokārt stiprums, ko mēra ampēros, cilvēka ķermeņa pretestība, strāvas veids un frekvence, strāvas iedarbības laiks.

Tieši strāvas stiprumam ir izšķirīgā nozīme, spriegumam (voltiem) atvēlēta tikai otrā plāna loma.

Robeža, no kuras jūtamas nepatīkamās sajūtas ir 0,8–1,2 mA (miliampēri) maiņstrāvas gadījumā un 5–7 mA līdzstrāvas gadījumā. Vēl kontrolējama muskuļu saraušanās sākas no 10–15 mA maiņstrāvas un 50–80 mA līdzstrāvas gadījumā. Sirds apstāšanos var izraisīt 100 mA stipra maiņstrāva un 300 mA līdzstrāva. Sadzīves elektrotīklā strāvas stiprums mēdz sasniegt 16 un vairāk ampēru. Piemēram, gludeklis patērē aptuveni 5 ampērus stipru strāvu. Viens ampērs – 1000 mA…

Traumas smagumu ietekmē arī laiks, kurā strāva iedarbojas. Cilvēka sirdsdarbības īpatnību dēļ tik svarīgs ir strāvas noplūdes automāta nostrādāšanas ātrums (0,2–0,3 sekundes). Ja strāvas iedarbība nav ilgāka par šo laiku, iespēja gūt traumu, kas var izraisīt sirdsdarbības apstāšanos, tiek samazināta līdz minimumam.

Elektrisko vadītspēju nosaka vadītāja pretestība. Tieši cilvēka āda ir tas, kas rada šo pretestību. Taču visiem cilvēkiem tā nav vienāda. Sievietēm šī pretestība ir mazāka nekā vīriešiem, bērniem – vēl mazāka. Tāpēc viņu iespēja vienādos apstākļos gūt elektrotraumu ir vislielākā.

 

Strāvas veids

Nav nešaubīgas atbildes – kas bīstamāks: maiņstrāva vai līdzstrāva. Sadzīves apstākļos ir mazāk iespēju gūt traumu no līdzstrāvas, jo visbiežāk lietojam maiņstrāvu. Līdzstrāvu lietojam ar akumulatoru darbināmās ierīcēs, automašīnā. Tieši nemākulīgi remontējot pēdējo, pastāv vislielākā iespēja gūt elektrotraumu.

Saistītie raksti

Saskaroties ar līdzstrāvu, cilvēks izjūt vienreizēju triecienu. Savukārt maiņstrāvas iedarbību izjūtam kā daudzu triecienu sēriju, kas ir visai sāpīgi, protams, ja nepārsniedz dzīvībai bīstamo robežu…

Mums ierasto spriegumu diapazonā maiņstrāva ir bīstamāka. No 220–500 voltiem tās kļūst aptuveni vienādi bīstamas. Voltiem pieaugot, līdzstrāva kļūst bīstamāka, jo tā dažās sekundēs maina asins un citu ķermeņa šķidrumu bioķīmisko sastāvu.

Ikdienā jādara viss iespējams, lai elektroenerģija nekļūtu par nelaimes gadījuma cēloni.

LA.lv
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Mazie tomātiņi šogad kā krelles! Receptes gardai maltītei un ne tikai
2 dienas
Inita Šteinberga
Praktiski
No defekta par efektu! Kā veco koku izmantot dārza dizainā?
2 dienas
ĀR
Ārija Rudlapa
Praktiski
Kas šonedēļ darāms dārzā?
2 dienas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

IE
Ināra Egle
Latvijā
Purgailei ir izredzes
57 minūtes
LE
LETA
Dabā
Laiku nosaka anticiklona ziemeļu mala: prognoze trešdienai
1 stunda
LA
LA.LV
Latvijā
Jaunākais par notikušo Juglā: Mājā atrasts liels daudzums sālsskābes un miris cilvēks
22 minūtes
LE
LETA
Pasaulē
Tusks ieteiks ES valstu līderiem atbalstīt breksita termiņa pagarināšanu
1 stunda
JL
Juris Lorencs
Latvijā
Juris Lorencs: Pie horizonta – aizstājošā migrācija? Atbraucēji integrēsies jau esošajā krievvalodīgajā vidē
57 minūtes