Mājas, Remonts un būvniecība

Kur uguns, tur dūmi un karstums. Kā pareizi ierīkot dūmvadu, lai izvairītos no nelaimes

Foto - Indulis Burka

Aukstā ziemas dienā nav nekā jaukāka par krāsnī vai kamīnā sprakšķošu malku, kas māju piepilda ar siltumu un omulību. Tomēr, mazliet pārfrāzējot latviešu sakāmvārdu, – kur uguns, tur arī dūmi un karstums. Lai ēka būtu gan silta, gan droša, tai nepieciešams pareizi ierīkots dūmvads.

Būtiski attālumi

– Par apkures sistēmu un tai piemērotu dūmeni jādomā, jau projektējot ēku. Tam jāparedz vieta pietiekamā attālumā no vairāk vai mazāk degtspējīgām konstrukcijām. Ugunsdrošības noteikumos minēts, ka skursteņa iekšējai virsmai jābūt 380 mm attālumā no degtspējīgas konstrukcijas, ja dūmvadam pievienotās apkures ierīces darbības laiks ir līdz trim stundām, vai 510 mm, ja apkures ierīces darbības laiks ir ilgāks par trim stundām. Ja tuvumā ir grūti degošas konstrukcijas, šie attālumi attiecīgi ir 250 mm un 380 mm, – par dūmvadu veidiem un to ierīkošanas niansēm stāsta celtniecības uzņēmuma “KMT Projekts” valdes loceklis Māris Stiprais.

Skurstenis bieži vien ir smags un masīvs būves elements, kam nepieciešams stabils pamats jeb pēda. Skursteņa ierīkošanu atlikt uz vēlāku laiku nav pareizi, jo tad ēkas pārbūves izmaksas var būt ļoti lielas, bet celtniecības darbi – sarežģīti.

Projektējot pieredzējis speciālists arī paredzēs vietu dūmvadiem, kas savienos apkures ierīci ar skursteni, aprēķinās skursteņa diametru un augstumu.

Skursteņa diametrs

– Viens no būtiskākajiem parametriem ir skursteņa diametrs. Ja tas būs par mazu, dūmi nespēs pietiekami efektīvi izplūst un nāks atpakaļ apkures ierīcē un telpā. Savukārt pārāk liels skurstenis nespēs pietiekami uzsilt, veidosies kondensāts, apkures ierīce darbosies neekonomiski. Tāpat dūmvada diametru nosaka apkures ierīces veids. Cietā kurināmā gadījumā dūmvada diametrs būs lielāks, bet, ja kurināsiet ar gāzi, – mazāks.

Kamīnu dūmvadiem ieteicams 200 mm, pirts krāsnīm, podiņu krāsnīm, arī mazajiem kamīniem un lēnas degšanas krāsniņām – 160 mm diametrs. Gāzes apkures ierīcēm – daudz mazāks, turklāt tas spēj pildīt vairākas funkcijas, ne tikai izvadīt dūmgāzes, – skaidro Māris Stiprais.

Savulaik skursteņus būvēja tikai no ķieģeļiem. Tagad līdztekus klasiskajiem dūmeņiem iespējams izvēlēties arī ķieģeļu skursteņus ar metāla oderi, metāla un keramiskos skursteņus.

Masīvāki no ķieģeļiem

Ķieģeļu skursteņi ir piemēroti podiņu un ķieģeļu krāsnīm un plītīm, arī kamīniem. Šādi skursteņi ir masīvi, tāpēc uzsilstot paši būs siltuma avots. Ierīkojot gāzes apkuri, ķieģeļu skursteņus neiesaka izmantot. Gāzes apkures sistēmā dūmgāzu temperatūra ir samērā zema, un skurstenis nespēs pietiekami uzsilt, pastiprināti veidosies kondensāts. Ūdens ar dūmos esošajām vielām veidos spēcīgu skābju savienojumus, kas bojās skursteni.

Gāzes apkures ierīcēm piemērotāki ir metāla skursteņi, taču to iekšējai čaulai jābūt pietiekami noturīgai pret koroziju. Pirms pērk, jāpārliecinās, vai skurstenim ir attiecīgs atbilstības sertifikāts un ražotāja garantijas. Pieredze liecina, ka izturīgāki ir metāla skursteņi, kam metāla savienojumu vietas ir valcētas. Metinātos savienojumos ātrāk parādīsies korozija.

Būtiska sastāvdaļa – siltinājums

Metāla skursteņiem būtiska sastāvdaļa ir siltinājums, kas nodrošina, lai ārējā čaula nebūtu pārāk karsta un tiktu ievērotas ugunsdrošības prasības, kā arī lai apkārtējā vide pārāk neatdzesētu iekšējo čaulu un būtu nodrošināta pietiekama dūmgāzu temperatūra.

Siltinājuma materiālam jāspēj izturēt pat +1000 °C temperatūru. Tad, pat aizdegoties sodrējiem, ārējā čaula nebūs tik karsta, lai apdraudētu tuvumā esošās konstrukcijas. Protams, nedrīkst aizmirst par jau minētajām dūmeņa ierīkošanas prasībām, regulāru skursteņa tīrīšanu no sodrējiem un kondensāta. Ilgdedzes krāsnīm sodrēji no dūmeņiem, krāšņu un pavardu dūmkanāliem jāiztīra pirms apkures sezonas sākuma un apkures sezonā reizi mēnesī, savukārt citām apkures ierīcēm – divas reizes sezonas laikā.

Pievienot komentāru