Citi vaļasprieki, Rokdarbi

Kur amata prasmes savijas ar fantāziju… Ciemos pie koktēlnieka, kurš izgatavo koka rotaļlietas

Foto-Andris Ozoliņš

Koktēlnieks Jānis Graždanovičs turpina tēva sāktās amata meistara tradīcijas un izgatavo koka rotaļlietas un modeļus. Koka rotaļlietas ir lietišķās mākslas nozare, kurā amata prasmes cieši savijas ar mākslinieka fantāziju un arī drošības kritērijiem.

Lai gan koka rotaļlietas ir robustākas un atturīgākas nekā kliedzoši košie plastmasas izstrādājumi, bērns saprot, ko viņam čukst koks, sajūt, kādu harmoniju sniedz dabas pieskāriens. Ar koka darinājumiem bērni spēlējušies visos laikos.

Puikām īpaši pievilcīgi šķiet dažādu tehnoloģisku ierīču modeļi. Rotaļu modeļiem jābūt stilizētiem, lai atvieglotu to uztveri, taču jāataino lietai raksturīgākais. Tiem jābūt ne tikai izskatīgiem, bet arī drošiem. Bērns nedrīkst saskrāpēties vai ieraut pirkstā kādu skabargu. Lai varētu sajust koka faktūru, rotaļlietas parasti apstrādā ar eļļu. Latvijas Amatniecības kamerā ir atsevišķa Koka rotaļlietu nodaļa, kuras vadītājs savulaik bija leģendārais meistars Gvido Graždanovičs, koktēlnieka Jāņa Graždanoviča tēvs un dzīves lielākais skolotājs.

“Mans tēvs lielāko mūža daļu nodarbojās ar kok­apstrādi, un es uzaugu galdnieka darbnīcā. Tēvs bija meistarīgs koka virpotājs, blakus strādāja izcils kokgriezējs, tālāk citi ne mazāk izcili vīri. Toreizējās “Daiļrades” meistari turēja augstu godā vecās tradīcijas un katrs bija ar saviem meistarstiķiem. Tā veidojās mana pirmā pieredze kokapstrādē,” stāsta Jānis. Savas prasmes viņš papildinājis Rīgas Lietišķās mākslas vidusskolā tēlniecības nodaļā, kur ieguvis sistemātiskas zināšanas profesijā, tostarp proporciju izjūtu, izpratni par telpu, zīmētprasmi, rasēšanas pamatiemaņas un, galvenais, radītprieku, bez kura neiztikt māksliniekam. Deviņdesmitajos Jāņa tēvs kopā ar kompanjoniem izveidoja koka suvenīru ražotni. Rotaļu modeļu konstrukcijas tika tehnoloģiski pielāgotas ražošanai. Darbnīcā amatnieki gatavoja Graždanoviča vecākā radītos koka suvenīrus – vilcienus, motociklus un dažādus citus braucamrīkus. Arī Jānis sāka strādāt tēva firmā, kur kopā veidoja prototipu modeļus un piedalījās ražošanas procesos. Pēc firmas izjukšanas Jānis sāka nodarboties ar mēbeļu galdniecību. Tas viņam bija jauns izaicinājums, paliekot pie tā paša pazīstamā materiāla un darbgaldiem, nācās apgūt jaunas prasmes. Gan kļūdas, gan panākumi veidoja noderīgu pieredzi.

“Strādāju ar masīvkoku, tas man patīk vēl arvien. Neatkarīgi no tā, vai gala rezultātā ir ozolkoka galds vai mazs koka robotiņš, darbu sāku ar neēvelētu dēli. Savā laikā tēvs izstrādāja tehnoloģijas, kā ar samērā vienkāršiem darbgaldiem, kādi tajā laikā bija pieejami, izgatavot sarežģītus izstrādājumus. Ja izprot, kā lietas strādā, kā pareizi lietot instrumentus, kā tos uzturēt, viss ir iespējams. Lai izgatavotu koka ritenīti, vispirms ir jāizgatavo metāla frēzes galva ar vajadzīgo profilu. Man patīk viss radošais process no idejas līdz gatavam produktam – gan vizuālā tēla izveidošana, gan tehnoloģiju piemērošana, gan instrumentu asināšana – viss pilnais cikls ir mans,” stāsta meistars.

Situācijas pārmaiņas ienes jaunas vēsmas ikdienas rutīnā. Agrāk bērza lietaskoks bija viegli pieejams, bet tagad tam jau ir pieaugusi cena. Tādēļ meistars tagad vairāk izmanto ozolu, osi, gobu un kļavu, kas visi ir cēlkoki un piešķir darbam savu šiku. Ja ražošana ir plānveidīga, lietaskoku var laikus iepirkt no kāda meža saimnieka, piemēram, skaistu gobu sazāģēt dēļos un pēc visiem noteikumiem izžāvēt. Darbam noderētu arī krāšņie Latvijas augļu koki – ābeles, ķirši, bumbieres un plūmes, ar izteikto kodola, aplievas kontrastu. Tikai tie ir pareizi jāžāvē. Tikko koks nozāģēts, stumbrs jāsazāģē dēlīšos un jānokrauj žāvēties. Žūstot visam stumbram, tas tā saplaisā, ka vairāk par karotēm nekas nesanāk… Dažādas koku sugas īpaši labi var redzēt, salīdzinot miniatūros vilciņus.

Koka modeļus – lidmašīnas, mašīnas, traktorus, motociklus – bieži izmanto korporatīvajām dāvanām. Piemēram “melnais vilciens” tika veidots kā dāvana cilvēkam, kas strādā nozarē. Lokomotīvē ievietoja šampanieša pudeli, lai ražo tvaiku un dzen uz priekšu… Vagonā ogļu vietā bija ielādētas šokolādes konfektes. Viena šāda komplekta izveidei tika izgatavotas 711 detaļas. Melnais beicētais korpuss kontrastē ar baltajām kniedēm un apdari. Korporatīvās dāvanas joprojām ir Jāņa radošās izpausmes veids. Meistars seko visam jaunajam. Kad modē parādījās pirkstu spineri, Jānis nodomāja – kāpēc gan ne – un radīja ekoloģiskus koka spinerus no ābeles zaru ripiņām, kurus nosauca par grozāmgrābšļiem. Bērniem tīri labi patika un vēl joprojām par šo vienkāršo rotaļlietu ir interese.

“Kas var būt labāk kā savu darba mūžu pavadīt, rotaļājoties ar koka klucīšiem…” nosmej Jānis.

Pievienot komentāru