Citi vaļasprieki, Rokdarbi

Kūmiņa apkaklīte. Ar banti. Fotopamācība soli pa solim

Foto-Kate Šterna

Šādas apkakles cenas veikalos un internetā sākas no 130 eiro. Var pasūtīt arī pie kažokādu meistara, bet kāpēc gan? Ja vēl piedevām kaut kur mētājas paša medīta un pēc tam izģērēta lapsāda. Kāpēc nedot kūmiņa kažokam otro dzīvi?

Atzīšos, ar kažokādu esmu strādājusi tikai reizi agrā jaunībā, kad no visādiem pārpalikumiem un atgriezumiem mēģināju uztapināt pārklāju gultai. Sanākt sanāca, bet materiālu aptrūkās. Un labi vien bija, jo pirkstus paspēju sadurstīt nežēlīgi.

Šoreiz, jūtot zināmu atbildību par rezultātu – apkakle rotās vakartērpu –, nolēmu vispirms paskatīties, kā strādā meistari. Mūsdienās ātrākais veids, kā kaut ko iemācīties, ir meklēt internetā. Paldies pacietīgajiem un uzņēmīgajiem, kuri ne tikai strādā profesionāli, bet arī nepaslinko visu uzfilmēt un sīki paskaidrot. Tā uzzināju daudz interesantu un noderīgu lietu. Piemēram, ka rūpnieciski ģērētu, izturīgu ādu nevajag pastiprināt ar audumu. Tā kā lapsiņa bija gana labi apstrādāta un pastiepta, man atlika tikai uzmanīgi pārgriezt zeķes veidā ģērēto kažokādu pa vienu vēdera daļas malu, tajā vietā, kur labais kažoks robežojas ar šķidro pavēderi, aplūkot to, novērtēt izmantošanai derīgo platību un izdomāt piegrieztni.

1. Apkakles piegrieztne nav nekas īpaši sarežģīts. Jānomēra kakla apkārtmērs. Atkarībā no tā, cik garu krāgu gribas, cik cieši tam jāpieguļ kaklam un cik stāvam jābūt, izvēlas rādiusu un garumu. Protams, arī materiāls ierobežo. Garai apkaklei, kas nosedz krūtis un sniedzas līdz viduklim, vajadzētu divas vai pat trīs lapsādas. Kad piegrieztne uzzīmēta uz avīzes vai milimetru papīra, to izgriež. Atkāpes vīlēm nav vajadzīgas, tādēļ modelis ir precīzi tik liels, cik būs apkakles kažokādas puse.

2. Atbilstoši šai piegrieztnei jāizgriež arī flizelīns. Tas ir audums, kam vienā pusē uzklāta līme. Dabiskā stāvoklī tas nav lipīgs, bet gludekļa karstuma ietekmē pielīp. Flizelīnu izmanto, lai kādam audumam piešķirtu papildu izturību. Kad piegrieztne uzlikta uz oderes auduma, vidēji karstu gludekli liek uz flizelīna, uzmanīgi pārceļot to no vienas vietas uz citu. Jebkāda gludekļa slidināšana var sakrokot audumu, salīmēt abas detaļas šķībi, un viss būs jāsāk no jauna. Ievērojiet, lai flizelīns ir uzlikts uz oderes ar līmes slāni uz leju, nevis pret gludekli! Kad abi audumi salīmēti, var izgriezt oderes detaļu. Šoreiz gan ir jāveido pielaide šuvēm.

3. Piegriežot kažokādas izstrādājumu detaļas, noteikti jāatceras par vilnas augšanas virzienu un jāizdomā, kā vēlaties, lai izskatās gatavā manta. Bet ādas ir tik, cik ir, un tādēļ jārēķinās arī ar tās izmēru un defektiem. Šoreiz, bez šaubām, vietā būs izteiciens “Desmit reizes nomēri, pirms vienu reizi nogriez”! Kažokādas griešanai jāizmanto skalpelis, papīra nazis vai speciāls ļoti ass nazis. Ar šķērēm griezt nedrīkst. Nevajag stipri spiest uz asmeni, lai kopā ar kažoku, nesagrieztu vilnu. Nesteidzoties, rūpīgi ievērojot optimālo spiedienu, kažokāda jāsagriež pēc piegrieztnes.

4. Kad detaļas ir sagatavotas, var sākt konstruēt.

5. Šī ir kažokādu meistaru vīle. Viens dūriens pāri malai uz priekšu, otrs tajā pašā caurumā atkal pāri malai uz priekšu un atkal tajā pašā caurumā vēl viens. Šāds šuvums ir elastīgs, padodas, ja kažokāda stiepsies. Ar šādu vīli salāpa visus defektus un caurumus pirms ādas mitrināšanas un stiepšanas (šoreiz tā izpalika). Turklāt, ja nāksies griezt pāri šādai vīlei, tā neirs.

6. Kažokāda noteikti jāizķemmē, pirms sākat to apstrādāt un pirms katras piegriešanas un šūšanas procedūras. Arī pašās beigās ķemme nebūs lieka. Var izmantot parastu matu suku vai pūkainiem mājdzīvniekiem domāto. Galvenais, lai gruži un lieka vilna netraucē šūt un nepaliek smalkajā izstrādājumā.

7. Oderes iekšējā malā jāveido vairāki iegriezumi, lai atšujot audums nestieptos. Ir jāatzīmē vidus ar pildspalvu gan uz ādas, gan uz auduma un jāsavieno šajā vietā ar pāris adatas dūrieniem. Var mēģināt pietrākelēt abas detaļas, pirms šūt pa īstam. Apkakles un citus kažokādas izstrādājumus var šūt ar rokām. Tradicionāli roku darbs tiek uzskatīts par vērtīgāku, un ne velti. Visos amatos ir savas nianses. Izrādās, un tas šķiet loģiski, ka ar roku šūtie kažokādas izstrādājumi kalpo ilgāk. Viens no iemesliem – šujot ar adatu, meistars veido retāku dūrienu rindu, nekā to dara mašīna. Pārlieka perforācija padara kažokādu mazāk izturīgu. Visiem zināms, ka kažoks parasti plīst pa vīlēm.

8. Oderi šuj klāt, sākot no ārējās malas vidus. Uz vienu pusi, pēc tam uz otru, piešuj arī galos. Pēc tam izgriež apkakli un iekšējo malu nošuj jau no labās puses.

9. Lentes iestiprina, pievienojot oderi. Jāseko, lai nesajūk puses – spīdīgajai jābūt virspusē, kažokādas pusē.

10. Šāda apkakle derēs gan pie vakartērpa, gan pie ādas virsjakas vai eleganta pusmēteļa.

Pievienot komentāru