Augļu dārzs, Dārzs

Krūmcidonijām ir perspektīva. Kas jāzina, ja nolemj tās audzēt savā dārziņā

Foto - Sandra Ruska

Kādi zemes sagatavošanas darbi jāveic, lai uzsāktu plašāku krūmcidoniju audzēšanu? Andra Bērziņa

Lauks “jātur melns”

Katru gadu krūmcidoniju stādījumu platības palielinās, jo, atveroties ārējam tirgum, radušās cerības atrast plašāku noietu. Ja deviņdesmitajos gados vietējie pārstrādātāji ražoja vien no svaigiem krūmcidoniju augļiem izspiestu sulu, tagad, mainoties tehnoloģijām, no henomelēm gatavo arī sukādes, vīnu, biezeņus, sulu koncentrātus un citus gardus un veselīgus produktus. Krūmcidonijas ir perspektīva un peļņu nesoša kultūra, tomēr pasaulē tā vēl ļoti maz pazīstama.

– Krūmcidonijām piemērotas auglīgas, ar trūdvielām bagātas, vāji skābas augsnes. Ierīkojot intensīvi ražojošu stādījumu laukā, kur iepriekš auguši graudaugi, zeme vairs nav speciāli jāsastrādā. Daudz vairāk darba jāiegulda, iekārtojot komercdārzu bijušās ganībās vai pļavā, – stāsta SIA “Cooperative” valdes priekšsēdētājs, bioloģiskais lauksaimnieks Nauris Jurgenbergs.

Ilggadīgo zālāju platība vispirms jānodisko (tā ir tā sauktā augsnes lobīšana), lai velēnai sagrieztu sakņu sistēmu. Tad augsne rudenī jāar (vēlams veikt dziļaršanu) un jāfrēzē, lai sairdinātu zemi. Nākamajā gadā lauku nepieciešams kultivēt visu sezonu (zemi atstāj melnajā papuvē), lai provocētu nezāļu dīgšanu un varētu tās apkarot. Ja visi darbi laikus veikti, rudenī lauks jau attīrīts no nezālēm, tajā var droši stādīt krūmcidonijas. Vidējās izmaksas augsnes apstrādei (diskošanai, aršanai, frēzēšanai, kultivēšanai) vidzemnieks lēš ap 430 eiro par hektāru.

Pirms lielāku stādījumu ierīkošanas būtu vēlams veikt augsnes analīzes, lai noteiktu augsnes skābumu, augiem izmantojamā fosfora un kālija saturu, kā arī augsnes mehānisko sastāvu.

Sēklaudži pieprasītāki

– Krūmcidonijas var stādīt gan pavasarī, gan rudenī, t.i., atkarībā no tā, kad sagatavota augsne. Savā saimniecībā henomeles parasti stādām aprīļa 2.–4. nedēļā, kamēr augsne vēl mitra. Vēlāk to darīt nav ieteicams, jo augi var ciest no sausuma. Ja krūmcidonijas iegādātas rudenī, tās var stādīt līdz septembra vidum–oktobra sākumam. Risks pastāv, ja agri iestājas ziema un sasalst zeme – krūmiņi var tikt krietni pabojāti, – brīdina krūmcidoniju audzētājs.

Komercdārzos patlaban lielākoties stāda sēklaudžus, jo tie nav tik dārgi, turklāt stādaudzētavās stādmateriāls nav deficīts. Meristēmu stādiem, ko piedāvā Kalsnavā un Dobelē, šopavasar cena nokritusies uz pusi – proti, tie maksā 1,80 eiro (agrāk – 3,50 eiro), tomēr zemniekiem, kuri neizmanto ES projektu iespējas, veģetatīvi pavairotas krūmcidonijas pagaidām iegādāties nav izdevīgi. Krūmcidoniju brīvās apputes sēklaudžus tirgū pārdod par 0,60–1 eiro gabalā. Piemēram, stādaudzētājs Nauris Jurgenbergs piedāvā A un B klases stādus par 1 eiro un 0,85 eiro. Tie ir piemēroti mehanizētai stādīšanai. C klases stādi ir lētāki (0,60 eiro), izmantojami mazām platībām, bet ne stādīšanai ar tehniku.

– Pirms septiņiem gadiem, uzsākot 
krūmcidoniju audzēšanu, iepriekš apsekojām vecos, pirms 20–30 gadiem stādītos henomeļu stādījumus visā Latvijā, lai noskaidrotu piemērotākos stādīšanas attālumus, – stāsta vidzemnieks. – Mēs domājam ilgtermiņā, ar mērķi stādījumus uzturēt ražīgus vismaz 25 gadus, nevis raut ārā jau pēc 15 gadiem. Ņemot vērā pieejamo tehniku nezāļu apkarošanai, secinājām, ka labākais attālums starp rindām ir 2,5–3 m, bet starp augiem rindā 0,6–1 m. Atstāt 2 m šauras rindstarpas komercdārzos neatmaksājas – ja augsne nebūs pietiekami auglīga, krūmi ātri vien iztērēs barības vielas, tādējādi audzētājs paliks zaudētājos, jo turpmāk daudz naudas būs jāpatērē krūmcidoniju papildmēslošanai.

Mulčas veidi

Augsne arī pēc iestādīšanas krūmcidoniju apdobēs jātur tīra no nezālēm. To panāk ar ravēšanu un mulčēšanu. Var izmantot sintētisko segumu (piemēram, agrotekstilu, kam ir 10 gadu garantija), kuru uzklāj uz rindām pirms stādīšanas un malas pierok. Augus stāda izgrieztos caurumos. Segmateriāls ierobežo nezāļu augšanu, bet ir diezgan dārgs.

Daudz ātrāk noārdās kūdras, lapu koku skaidu vai šķeldas mulča, tomēr tā ir audzētājiem pieejamāka. Organisko materiālu klāj tūlīt pēc krūmcidoniju iestādīšanas, bet nekādā gadījumā krūmiņiem pie paša stumbra, pretējā gadījumā stādi inficēsies ar sēņu slimībām.

Ja nezāles paredzēts ierobežot ar ķīmiskām metodēm, var lietot herbicīdu Basta (2. reģistrācijas klase).

Krūmcidonijas ir ražīgas, no tām var iegūt 12–20 tonnu augļu hektāra platībā. P

Padomi

Pēc Lauku atbalsta dienesta datiem, krūmcidonijas Latvijā kopumā audzē 228,65 ha platībā. Lielākie stādījumi ierīkoti Smiltenes (26,78 ha), Turlavas (25,64 ha), Vaidavas (24,5 ha), Inčukalna 
(15,6 ha) un Palsmanes pagastā (7,13 ha).

Latvijas lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam pasākuma “Agrovide un klimats” apakšaktivitātē “Vidi saudzējošu metožu pielietošana dārzkopībā” ir paredzēts atbalsta maksājums krūmcidonijām – 229 eiro/ha.

Pievienot komentāru