Praktiski
Dārzs

Koši zaļš dzīvžoga labirints. Kā tādu izveidot? 0

Foto – Shutterstock

“Kā izaudzēt dzīvžogu labirintu?” DAINA AMATAS NOVADĀ

Dzīvžogu labirints ir viens no populārākajiem un interesantākajiem vides objektiem saimniecībās, kur nodarbojas ar lauku tūrismu. Vēl ir saglabājušies no baronu laikiem vai atjaunoti cirptie rindveida stādījumi daudzos muižu parkos, tie izbūvēti pēc noteikta plāna. Pēdējos gados dzīvžogus labirintus nereti kā savdabīgu akcentu izmanto arī privātmāju dārzos, piemēram, Strenču novadā tapis skaists, koši zaļš labirints no ‘Smaragd’ tūjām.

Dzīvžogu augstumu un platumu iespējams variēt pēc vajadzības – tas var būt gan bērna, gan pieauguša cilvēka augumā (tādā var pazust un maldīties pēc sirds patikas). Jo šaurāku un zemāku dzīvo sienu veido, jo vairāk krūmi jācērp. Ja labirintu ierīko plašākā mērogā, lielākas iespējas šķirņu izvēlē un maršrutu izbūvē, arī krūmi var vairāk izplest savu vainagu.

Galerijas nosaukums

Viss sākas ar plānu

Kokaudzētavas “Īve” vadītājs Dainis Ozoliņš stāsta: – Dzīvžoga labirinta izveide sākas ar plānu. Vispirms to atzīmē mērogā uz milimetru papīra, lai pārliecinātos, vai pietiks vietas gan celiņiem, gan dzīvžogam. Celiņš jārēķina 70–90 cm platumā, lai pa to var ērti iet, arī izbraukt cauri ar stumjamo zālespļāvēju. Izmantot trimmeri šajā gadījumā nevajadzētu, jo ar to var sabojāt dzīvžogu.

Labirintam atvēl līdzenu, plašu vietu ar labi drenētu augsni. Veicot mērījumus un veidojot karti mērogā uz milimetru papīra, atzīmē arī atpūtas vietas (ar soliņiem, puķu dobēm), strupceļus un pagriezienus. Pēc tam, izmantojot karti, ar mietiņiem un auklām iezīmē labirintu dabā. Nostiepj auklas starp mietiņiem, veidojot taisnas līnijas. Kokaugus stāda gar līnijām 50–70 cm attālumā citu no cita. Dzīvžogu audzē trapeces formā (augšmalā – apmēram 40 cm, bet apakšu atstāj platāku – ap 60 cm), līdz 2–2,10 m augstumā.

Celiņiem visbiežāk sēj zālienu, retāk kā segumu izmanto granti vai bruģi.

Dzīvžogam parasti sagatavo 0,5 m platu un tikpat dziļu tranšeju, ko piepilda ar trūdvielām bagātu augsni (nedrīkst lietot svaigus kūtsmēslus). Pēc iestādīšanas kokaugus nosedz ar apmēram 5 cm biezu kūdras, zāģskaidu vai citu mulčas kārtu.

Nenokavēt veidošanu

Dzīvžoga veidošana jāsāk jau pirmajā gadā pēc iestādīšanas, nevis tad, kad tas sasniedzis vēlamo augstumu. Šī ir visbiežāk pieļautā kļūda dzīvžogu veidošanā, kad stādījums izaug skrajš un tā apakšējā daļā ir tikai kaili stumbri bez skujām vai lapām. Pareizi būtu izvēlēties kokaudzētavās kompaktus, veselīgus stādus ar vairākiem dzinumiem, kam pēc stādīšanas saīsina jauno dzinumu galus, lai veicinātu krūma zarošanos un blīva dzīvžoga veidošanos jau no apakšas (tos apgriež katru gadu).

Piemērotākie augi

SIA “JLD” vadītājs Jānis Lasis atzīmē, ka Eiropas valstīs dzīvžogu labirintiem visbiežāk izmantotais ir parastais skābardis. Tas veido diezgan necaurredzamu, augstu zaļo sienu, ir ļoti pateicīgs cirpšanai. Izturīgs pret dūmgāzēm un kaitēkļiem, tomēr ar vidēju ziemcietību, tādēļ dzīvžogiem ieteicams tikai Latvijas centrālajos un rietumu rajonos. Jāņem vērā, ka parastais skābardis necieš augsnes pārpurvošanos.

Saistītie raksti

Vislētāko dzīvžogu pie mums var iegūt no parastā ligustra un Alpu jāņogas – šos krūmus formējot, var iegūt pietiekami šauru rindu. Tomēr vasarzaļie kokaugi ziemā nomet lapas, tā palielinot žoga caurskatāmību.

Mūžzaļie dzīvžogi ziemā saglabā savu zaļo krāsu. Kokaudzētavas “Baltezers” vadītājs Varis Kazaks labirintiem iesaka izmantot Rietumu tūjas ‘Holmstrup’, ‘Smaragd’, ‘Aurea’ (skujas zeltaini dzeltenas), ‘Brabant’ (šķirne ļoti plaši izplatīta Rietumeiropā, aug kupli un ātri). Dzīvžogiem var izmantot arī parasto egli un sudrabegli, bet ne vilkābeles ar asiem ērkšķiem.

LA.lv