Praktiski
Dārzs

Kopjam sniegogas un segliņus: kad apgriezt, mēslot un pārstādīt? 0

Foto: Olga Popova/Shutterstock

Kad un kā apgriezt sniegogas un segliņus, lai nezaudētu skaistos ziedus? Vai mēslot? Kad var pārstādīt? ANNA MILZKALNĒ

Gan strautu jeb baltā sniegoga, gan Eiropas segliņš ir populāri kopš seniem laikiem, tāpēc sastopami pat pamestās mājvietās, kas liecina, par to augsto izturību. “Tie, ko daudzi uzskata par ziediem, ir sniegogu un segliņu odziņas un auglīši,” skaidro dendroloģe Zaiga Graudiņa. Šie augi, kas rada košumu rudens pelēkumā, zied vasaras sākumā ar pavisam neciliem, līdz ar to nepamanītiem ziediņiem.

Sniegogām ļauj brīvību

Foto: Oleg1824/Shutterstock

Populārākā ir baltā sniegoga ar baltām odziņām, tās krūmi veido apjomīgas audzes. Sniegogām sastopama arī forma ar rozā ogām (Dorenbosa sniegoga, šķirne ‘Amethyst’). Tās ir mazliet zemākas par strautu sniegogām un tik agresīvi neizplatās. Taču šī šķirne Latgalē un Vidzemē mēdz apsalt.

Sniegogas nevajag apgriezt, jo tad tām rudenī nebūs skaisto balto bumbiņu. Krūms ir 1–1,5 metrus augsts, un tam ļauj brīvi augt, ierobežo tikai no sāniem, lai stādījums pārāk neizplešas. Liekos dzinumus atcērt ar lāpstu vai regulāri nopļauj. Arī nokaltušos dzinumus cītīgi izgriež. Ja vēlas sakopt un atjaunot vecus stādījumus, tad visu krūmu var nogriezt sprīdi zemu – pēc pāris gadiem krūms ataugs un atkal būs baltās odziņas.

Mēslot sniegogas nevajag, jo tad veidosies zaļā masa. Agri pavasarī krūmiem papildus var dot nedaudz kālija mēslojuma, bet slāpekli gan ne.

Ziedu veikalos nopērkamās mazās snieg­odziņas podiņos ir tikai telpaugs, tās ārā neziemo.

Segliņu formē mazotnē

Foto: Sandra Ruska

Nasks uz vairošanos un izplešanos ir arī Eiropas segliņš. Taču jau lielam kokam vainagu īpaši uzlabot un ierobežot nevar, jo tad tam nebūs skaisto rozā auglīšu. Var saīsināt pa kādai sevišķi garai pīckai. Divus trīs metrus garais kociņš priecēs gadu desmitiem.

Ja tomēr tas neiederas dārza kompozīcijā, izvēlas kādu no daudzajām atvasēm un sāk veidot to. Ja vēlas mazāku augu, bet tieši tajā pašā vietā, kur vecais, tad garo koku nozāģē un gaida, kad tas izdzīs atvases. Tās sāk veidot no apmēram metra garuma, pirmajā gadā nogriežot galotni, bet nākamajā uz pusi saīsinot zarus. Tā ieveidots kociņš turpmākos gadus būs tikai pusotra metra augsts.

Lai tas nebūtu tik spurains, vēlu rudenī vai agri pavasarī par vienas divu plaukstu tiesu saīsina dzinumus (tikai pašu dzinumu galiņu apkniebšana nekādu rezultātu nedos). Taču tajā gadā odziņu būs mazāk.

Vēl var cirpt un stādīt

Kamēr zeme nav sasalusi, gan sniegogas, gan segliņus var droši pārstādīt. Pārstāda pat krietni lielus augus, tikai tiem noteikti saīsina vainaga daļu. Vēlu rudenī vai pat ziemā pārstādītajam augam pavasarī pārbauda, vai sals nav izcilājis apdobes, vēlreiz augsni piemin (kā to parasti dara pēc iestādīšanas) un aplaista.

Tagad arī labs laiks, ja vēlas augam veidot un mazināt vainagu (to var turpināt darīt visu ziemu, kad ir dienas bez sala, un var atlikt uz agru pavasari). Tomēr labāk nogaidīt brīdi, kad baltās odziņas un rozā lukturīši beiguši rotāt dārzu.

LA.lv