Praktiski
Mājas

Koka logi ir izturējuši laika pārbaudi un atkal kļuvuši stilīgi 16


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
foto – Shutterstock

Lai gan pēdējos gadu desmitos plastmasas logi strauji izplatījušies, tomēr tradicionālie koka logi ir noturējuši savas pozīcijas un ir atkal kļuvuši stilīgi. Tam ir vairāki iemesli. Pirmām kārtām, koka logi ir sena, vēsturiska būvniecības tradīcija. Šajos platuma grādos tie kalpo tik ilgi, cik pazīstami dzelzs instrumenti, kas ļāva izveidot pirmos mājokļus mūsdienu izpratnē. Otrkārt, koka logi ir dabisks produkts, ko izgatavo no vietējām izejvielām, tātad atbilst ilgtspējīgas būvniecības kritērijiem.

Futerlogi, cauri laikam

Viena no Latvijā pazīstamajām senajām loga konstrukcijām ir groplogs, kura vērtne atradās vienā plaknē ar mājas sienu. Loga rāmis bija vienkāršās, taisnās gropēs iestrādāts kārbas malā. Groplogs vērās uz āru un grope nodrošināja zināmu hermētismu. Konstrukciju varētu salīdzināt ar durvīm. Ja veidoja dubultu groplogu, otru vērtni veidoja kārbas iekšpusē un tā vērās uz iekšu.

Groplogs parasti bija bez izteikti dekoratīviem elementiem. Tā vēsturisko šarmu veido cita lieta. Tā kā pirmie stikli bija nelieli, loga rūti veidoja no vairākiem spraišļiem, katrā no tiem ievietojot stikla rūti. Veidojot logu konstrukcijas, senākos laikos neizmantoja līmi, bet logu konstrukciju savienojuma vietās nostiprināja ar šķērsām rāmim ievietotām koka tapiņām. Rāmjus noturēt taisnā leņķī palīdzēja gan ar ķiti iestiprinātie stikli, gan dekoratīvi metāla uzliekamie stūru elementi. Ejot pa senatnīgu pilsētu ielām, pēc šiem raksturīgajiem metāla leņķiem logu rāmju stūros pa gabalu var atpazīt groplogus. Vecie, no ozolkoka gatavotie groplogi bija amatnieku inženiertehnisks meistardarbs. Kad saimnieki cēla jaunas mājas, viņi šādus logus izņēma no vecās un ievietoja jaunajā. Logiem bija savi mīnusi – tā kā logu profils nebija iedziļināts ēkas fasādē, tā vērtnes tika pakļautas nokrišņiem. Ņemot vērā, ka logs ir verams uz ārpusi, ēkas augšējos stāvos ir apgrūtināta tā kopšana.

Sākot ar XVIII gadsimtu, groplogus nomainīja klasiskie futerlogi jeb oderlogi – koka logu konstrukcija ar fasādes plaknē iedziļinātu rāmi. Tajā tika iestrādātas divas vērtnes (lielāka iekšējā un mazāka ārējā), abas veramas uz iekšu. Ārējā rāmja apakšējo daļu nosedza palāsenis, kura slīpā virsma ļāva ūdenim notecēt, nevis krāties loga apakšējā rievā.

Jaunie koka logi varēja būt ļoti daudzveidīgi, ar dažādiem izmēriem un ļoti interesantām formām, kādas, piemēram, redzamas Rīgas jūgendstila arhitektūrā. Šis logu veids dominēja līdz pagājušā gadsimta četrdesmitajiem gadiem un turpina visa veida izpildījumos dominēt arī mūsdienās. Laika gaitā izmainījies ir tehniskais izpildījums. Mūsdienās ārējā loga vērtnē iestrādā siltumu taupošu stikla paketi un vienu vai divas gumijas blīvējuma kontūras. Otru – iekšējo – vērtni izmanto tikai gadījumos, kad vēlas īpaši paaugstinātu siltumnoturību.

Vietējās koka lamelas

Logu gatavošanas mistērija sākās, jau gatavojot lietaskokus. Agrāk baļķus mežā gāza “pareizajā” laikā un ilgus gadus žāvēja dabiskos apstākļos. Uzskatīja, ka ozols žūst 1 cm gadā, priede – 3 cm. Lai panāktu lielāku koka noturību pret atmosfēras apstākļiem, tos agrāk izgatavoja no blīva, sveķaina koka. Iespējams, tādēļ arī nelietoja līmi, kas pie sveķiem neturas.

Logu un durvju konstrukcijās izmantotajiem kokmateriāliem bija paaugstinātas tehniskās prasības, tiem nedrīkstēja būt zaru vietas. Mūsdienās šīs tradīcijas neievēro. It īpaši padomju laikā pareizās tehnoloģijas principus mazāk ievēroja un tajā laikā ražotie logi kompromitē visu koka logu saimi.

Lai nostiprinātu kokmateriālu un samazinātu tā iespējas deformēties, jau kādu laiku masīvu logu rāmju izgatavošanai izmanto koka lamelas. Tās sastāv no vairākām (parasti trim) kopā salīmētām koka līstēm, no kurām dažas galos tiek saaudzētas ar speciālu frēzējumu un tad salīmētas. Šāda tehnoloģija palīdz ekonomēt izejvielas un pilnvērtīgāk izmantot kokmateriālu. Katra līmes kārta kalpo kā armējums. Tāpēc no lamelām veidotas koka rāmju konstrukcijas ir noturīgas pret deformāciju. Modernās līmes ir videi draudzīgas, bez kaitīgiem izmešiem un saglabā liptspēju ilgus gadu desmitus. Kopumā modernie koka logi no lamelām izmanto vietējās izejvielas, palīdz ekonomēt resursus un ir videi draudzīgi.

“Mūsu ražošanā galvenokārt tiek izmantota tikai Latvijā audzēta priede,” stāsta Andris Logins, “Floras” logu ražošanas daļas vadītājs. “Līmēto logu sagatave tiek izžāvēta, līdz tās mitrums nepārsniedz 12%. Loga rāmim izmanto trīs salīmētas lamelas. Vidējās lameles parasti ir garumā audzētas, ārējās biežāk būs viengabala brusas, bez redzama stiķa. Maksimālie sagataves izmēri biezumā – 120 mm, platumā – 170 mm un garumā – 6000 mm. Rāmja profilu platums parasti ir 80 mm, biezums 68 – 98 mm.”

Loga furnitūra

Koka logi var būt verami un neverami. Piemēram, savrupmājā pirmā stāva istabā, kurā ir divi vai pat trīs logi, ventilācijas nodrošināšanai var veramu veidot tikai vienu logu. Standarta taisnstūra koka loga vērtnes pieļaujamais platums ir līdz 1630 mm, augstums līdz 2630 mm, vērtnes maksimālais laukums līdz 2,5 m2, svars līdz 150 kg.

Moderna koka loga furnitūra ir sarežģīts, no daudzām detaļām veidots mehānisms, kas parasti ļauj loga vērtni fiksēt četrās pozīcijās – aizvērt, atvērt, atgāzt un nofiksēt mikroventilācijas (ziemas vēdināšanas) režīmā. Bez logu standarta roktura var izvēlēties arī speciālos, piemēram, rokturis ar pogu domāts bērnu drošībai. Lai atvērtu logu, vienlaikus pagriežot rokturi, jānospiež poga. Arī slēdzamais rokturis galvenokārt kalpo bērnu drošībai.

Taisnstūrainiem logiem var izvēlēties slēpto, paralēli bīdāmo vai salokāmi bīdāmo furnitūru. Blīvgumijas pa vērtnes perimetru nodrošina loga blīvēšanos aizvērtā stāvoklī, kā arī pasargā furnitūru no ārējās vides ietekmes. Koka logiem parasti ir divas vai trīs blīvējuma kontūras. Alumīnija lāsenis aizsargā koka vērtnes apakšējo horizontālo daļu no mitruma. Alumīnija ūdensdeguns kopā ar īpašo rāmja apakšējās daļas profilējumu liedz ūdenim pat stipra vēja un slīpā lietus laikā iekļūt loga iekšpusē. Silikona hermētiķis noblīvē stikla paketes pieslēgumu vērtnei pa perimetru gan no iekšpuses, gan ārpuses. Logus var aprīkot ar automātiskās atvēršanas un aizvēršanas ierīcēm, tāpat ar žalūzijām un aizsargtīkliem. Latvijas “odainajā” klimatā noder moskītu tīkli, kurus var pievienot no iekšpuses vai ārpuses. Jāseko, lai ārpusē pievienotajiem tīkliem “rullo” kasete netiktu pakļauta nokrišņiem. Tīkla nostiepšanai jānotiek nesteidzoties, nepieļaujot nekontrolētu savilkšanos.

Stikli

Koka logus var izgatavot ar parasto divu stiklu paketi vai energoekonomiskāko – trīs vai pat četru stiklu paketi. Jo lielāks ir stiklojuma laukums, jo biezākam jābūt stiklam. Loga lielumu attiecībā pret telpas laukumu nosaka speciāla formula. Tomēr būs svarīgi, vai logs atradīsies ziemeļu pusē, kur saules ir mazāk, vai dienvidu pusē, kur reizēm tās ir par daudz. Jo lielāks ir stikla laukums, jo logs laiž vairāk cauri gaismas, jo vairāk ir stikla un plēvju kārtu, jo gaismas caurlaidība samazinās. Kādreiz logiem izmantoja galvenokārt dubultstikla (ar vienu kameru) paketes, šobrīd jau arvien vairāk lieto trīs stiklu paketes ar divām kamerām.

Stikli paketē tiek atdalīti ar alumīnija vai arī “siltajiem” (alumīnijs kopā ar plastmasu) distanceriem un konstrukcija salīmēta ar butila hermētiķi. Moderniem koka logiem kamera starp stikliem ir pildīta ar argona gāzi. Energoefektīvajām stikla paketēm stiklu iekšpusē ir speciāls pārklājums, kas atstaro infrasarkano starojumu atpakaļ telpā, tādā veidā samazinot siltuma zudumus. Stikla spēju noturēt siltumu raksturo siltumcaurlaidības koeficients Ug (W/m2*K), kas rāda siltuma zudumus caur loga laukuma kvadrātmetru ar temperatūru starpību 1°C. Jo Ug mazāks, jo mazāki siltuma zudumi. Parastam 4 mm biezam stiklam Ug = 5,7 W/m2*K, bet divu stiklu paketei Ug vērtība ir ap 1,1 W/m2*K. Toties trīs stiklu (ar divām kamerām) paketei – no 0,8 līdz pat 0,5 W/m2*K. Salīdzinājumam – vecajiem koka logiem ar saskrūvējamo vērtni, kādi vēl atrodami daudzās padomju laika daudzdzīvokļu mājās, teorētiskais Ug = 2,5 – 3 W/m2*K. Ņemot vērā vājo loga blīvējumu un apšaubāmo montāžas kvalitāti, šo logu energoefektivitāte ir ļoti zema.

Apdare

Koka logus darbnīcā var pārklāt ar videi draudzīgu ūdens bāzes laku vai krāsu, kas tiek tonēta pēc RAL vai NCS katalogiem. Krāsošanai visplašāk izmanto krāsas, kas ir elastīgas un neplaisā, kokam kustoties. Tomēr koks ir koks un par to ir jārūpējas. Ja koka logus regulāri kopj un neļauj mitrumam plosīties, to kalpošanas laiks ir ļoti ilgs. Ja rāmju ārējais krāsojums netiek kopts, tas pēc 5 – 10 gadu kalpošanas var sākt plaisāt. Pirmās pazīmes ir sīkas melnas plaisiņas stūra savienojumu vietās, kas norāda uz krāsas elastības zudumu. Profilaksei plaisiņas var aizkrāsot. Ja ar laiku sarodas vairāk plaisiņu, rāmi pārkrāso, pirms tam to notīrot. Ja loga rāmis ir stipri nolobījies, krāsu noslīpē un rāmi krāso no jauna. Logu var arī nekrāsot, bet eļļot. Eļļots ārējais rāmis saglabās dabisko koka faktūru. Tas ik pēc diviem trim gadiem ir jāpāreļļo no jauna. Vislabāk to darīt ar speciālo eļļas aerosolu, kam ir pievienots garš snīpītis.

“Vislabāk koka rāmju ārējo krāsoto virsmu regulāri vaskot ar speciālo vasku koka rāmju ārējās malas aizsardzībai,” iesaka A. Logins. “Vasku var nopirkt komplektā ar koksnes tīrīšanas līdzekli. Vēlams būtu divas reizes sezonā, pavasarī un rudenī, koka logu ārējo daļu notīrīt ar speciālo līdzekli un viegli ievaskot. Tas varētu krietni paildzināt krāsojuma noturību. Tomēr, lai arī vaskošana ir ērts profilakses līdzeklis, 99% iedzīvotāju to neizmanto.”

Krāsojumu var aizstāt “mūžīgās” alumīnija uzlikas, kas nodrošina labu izskatu un ērtu logu ekspluatāciju. To krāsošanai izmanto mūsdienīgo pulverkrāsojumu, kas ir noturīgs pret apkārtējās vides ietekmi, mehāniskiem bojājumiem, ultravioleto starojumu un mazgāšanu. RAL tonī krāsoto alumīnija rāmju stūra savienojumus metina un pulē pirms krāsošanas, tāpēc to šuve nav redzama. Lai arī alumīnija uzlikas sadārdzina loga izmaksas, ilgtermiņā tas atmaksājas. Šobrīd tas ir pats prestižākais logu gatavošanas veids.

Ekspluatācija

Lai izvairītos no blīvgumijas pielipšanas konstrukcijai, pirmās divas ekspluatācijas nedēļas jānodrošina jauna loga atvēršanu vismaz reizi dienā. Ja uz stikla paketēm veidojas kondensāts, tad jāveic telpas vēdināšana. Logus nevajadzētu atstāt atvērtus, ja ārā ir vējš, ar ātrumu, lielāku par 3 m/s. Logu un durvju gropes jātīra no svešķermeņiem trīs četras reizes gadā. Jāpadomā par furnitūru, reizi gadā jāveic furnitūras mehānismu eļļošana un jāpievelk mehānismu saturošās skrūves.

Pretuzlaušanas pretplāksne jāeļļo reizi mēnesī. Ja logu vai durvju konstrukcijā ir iestrādāti aizvērējmehānismi – to kustīgās daļas ir jāeļļo vismaz reizi trijos mēnešos. Bīdāmās furnitūras vadsliedēm regulāri jāiztīra no putekļiem un gružiem. Masīvkoka palodzēm, kuras atrodas radiatoru vai konvektoru tuvumā apkures sezonas laikā var parādīties sīkas plaisas. Tā kā šo plaisu rašanās nav saistīta ar nekvalitatīvu darbu, bet gan ar telpas klimata ietekmi uz palodzi apkures sezonas laikā, šī parādība netiek uzskatīta par defektu.

LA.lv