Praktiski
Manas tiesības

Ko un kāpēc mums iesaka notāri. Nozīmīgāko tēmu apkopojums0

Foto: Africa Studio/SHUTEERSTOCK

Jautājumi, par ko šogad runāts Notāru dienās, ir aktuāli arī daudziem Praktiskā Latvieša lasītājiem. Nozīmīgākās tēmas plašāk komentē Rīgas apgabaltiesas zvērināta notāre SANDRA JAKUŠENOKA.

Atbildība par svešu mantu

Nākotnes pilnvarojums nav parasts pilnvarojums. Ne velti šai tēmai šogad notāru konsultācijās tika atvēlēta īpaša vieta. Katram no mums dzīvē var gadīties situācijas, piemēram, smaga slimība, kad vairs nespējam īstenot iecerēto. Tāpēc ir vērts izsniegt nākotnes pilnvaru konkrētai personai, kura rīkosies mūsu vārdā. Šādu pilnvaru izdod vēl tad, kad cilvēks ir rīcībspējīgs un spēj izteikt savu gribu. Ar šo dokumentu pilnvarotājs uzdod pilnvarniekam pārzināt viņa lietas laikā, kad viņš, iespējams, pats to nevarēs.

Šim pilnvarojuma veidam parasti nenosaka izpildes termiņu, jo neviens nevar paredzēt laiku, kad pilnvarotājs vairs nespēs saprast savas rīcības nozīmi vai arī nespēs atbildēt par savām darbībām. Turklāt tas var arī nekad nenotikt. Nākotnes pilnvarojuma līgums stājas spēkā tā noslēgšanas dienā, bet pilnvarnieks savu darbību varēs sākt brīdī, kad pilnvaras izsniedzējs būs kļuvis rīcībnespējīgs.

Pilnvaras devējam ir jāprot notāram skaidri pateikt, ko viņš grib un kam šī pilnvara būs nepieciešama. Nākotnes pilnvarojuma jēga gan parasti ir nopietnāka nekā vienkārša sadzīves lietu risināšana – izlemt, ko darīt, ja cilvēks vairs nespēj rūpēties pats par sevi, īpaši tad, ja viņam ir kāda uzņēmējdarbība, ja viņš, piemēram, ir vienīgais valdes loceklis. Tad šīs lietas risināt var uzticēt, piemēram, kādam biznesa partnerim. Ar nākotnes pilnvarojumu cilvēks pats ir pateicis, kam viņš vēlas uzticēties, turklāt tie var būt arī vairāki cilvēki. Vienam pilnvarniekam, piemēram, var uzticēt izņemt bankā naudu, otram – apsaimniekot nekustamo īpašumu. Ja nav neviena radinieka, kam to varētu lūgt, ir taču draugi, paziņas vai kaimiņi, kam var uzticēties.

Nākotnes pilnvarojumu slēdz līguma veidā, un (atšķirībā no mums ikdienā pierastajām pilnvarām) pie šīs pilnvaras izdošanas piedalās gan pilnvaras devējs, gan pilnvarnieks. Tādējādi pilnvarnieks, parakstot nākotnes pilnvarojumu, ir uzņēmies pienākumu nepieciešamības gadījumā darboties pilnvardevēja interesēs, jo tā ir liela atbildība – uzņemties citas personas lietu kārtošanu.

UZZIŅA

Nākotnes pilnvarojuma līgumu sastāda pie zvērināta notāra, un to reģistrē Nākotnes pilnvarojuma reģistrā.

Ne vienmēr vērts taupīt

Cilvēks vienmēr grib saņemt lētāko iespējamo palīdzību kādas problēmas risināšanā, taču nereti, vienā lietā ietaupot, citā esam spiesti vairākkārt pārmaksāt. Piemēram, slēdzot darījumus par nekustamajiem īpašumiem, klients vēlas samaksāt zvērinātam notāram tikai par paraksta apliecināšanu uz līguma, nevis izvēlas sagatavot notariālo aktu, kas ir dārgāk, toties, ja līgumā būs kāda kļūda, atbildību uzņemsies notārs.

Ja tiek gatavots notariālais akts, tad ar abām pusēm tiek pārrunāti iespējamie riski. Piemēram, cilvēkam tiek dāvināts īpašums, bet ar uzlikumiem, kam netiek pievērsta īpaša vērība. Notārs tad paskaidro, ka šie uzlikumi būs jāpilda, ka tas nav vienas dienas darījums, bet nosacījumi mēdz pastāvēt gadiem ilgi. Vienmēr vajadzētu pārdomāt, vai šādu atbildību uz tik ilgu laiku ir vērts uzņemties.

Savukārt, pirkuma līgumus slēdzot, rūpīgi jāapdomā, kurš un kā maksās: pircējs, pārdevējs vai varbūt drošāk atdot naudu glabāšanā notāram. Ja klienti jau atnāk ar pašu sastādītu līgumu, šis dokuments notāram jāpārbauda tikai tik daudz, lai varētu sastādīt nostiprinājuma lūgumu. To var izdarīt ātri – pārbaudīt zemesgrāmatu, apliecināt, ka cilvēki ir parakstījušies, un viss.

Tostarp notariālam aktam ir publiska dokumenta spēks, tas ir grūtāk apstrīdams, turklāt notārs šajā gadījumā veic arī darījuma uzraudzību. Klientam pie zvērināta notāra parasti jāierodas divas reizes – pirmajā vizītē, lai saprastu, kādas ir vēlmes, bet otrajā jau tiek slēgts pats darījums. Pirmajā sarunā tiek pārbaudīti arī zemesgrāmatas dati, vai nav kādu nekustamā īpašuma apgrūtinājumu, banku hipotēkas atzīmju utt.

PADOMI

• Ja pērkat dzīvokli, svarīgi izpētīt visus dokumentus, aprunāties ar potenciālajiem kaimiņiem, izpētīt arī mājas fasādi, kā arī noskaidrot pie nama apsaimniekotāja apsaimniekošanas maksas, nākotnē plānotos kopīpašuma uzlabojumus un kā plānota maksa par šiem uzlabojumiem.

• Ja tā ir daudzdzīvokļu ēka, kur iegādājaties dzīvokli, visticamāk, būs arī apgrūtinājums ar inženierkomunikācijām.

• Ja nekustamais īpašums atrodas kādā īpaši aizsargājamā vietā, piemēram, Gaujas nacionālā parka teritorijā, jārēķinās ar to, ka dažādi normatīvie akti liegs tur kaut ko būvēt vai mainīt.

Kā sadalīt kaziņu

Mantojumu sadales lietās savukārt radinieki neprot atrisināt iepriekš nenokārtotus personīgus aizvainojumus. Bieži vien cilvēkam ir svarīgāk pierādīt otram, ka viņš spēj iegriezt, nevis tikt pie paša mantojuma. Ir gadījumi, kad pat kaziņu pēc mammas nāves brālis un māsa nespēj sadalīt! Ja akurāt kaziņa jādala, nekas cits neatliek – visticamāk, lopiņš būs jāpārdod un nauda jāsadala uz pusēm vai arī kaziņa jānokauj, un arī tad katrs var dabūt pusi. Bet varbūt ir vērts aprunāties ar notāru? Viens mantinieks, piemēram, kā piemiņu no mammas var paturēt kaziņu, bet otram paliek sunītis, kaķītis vai kā citādi. Risinājumu notārs palīdzēs atrast, ja vien cilvēki uz to ir gatavi.

Pirmajā brīdī, sarežģītus juridiskus jautājumus kārtojot, mums visiem mēdz būt daudz emociju, un tad vairs neredzam citu iespēju, vien iet uz tiesu. Dažkārt tiesājamies gadiem, bet rezultātā tik un tā noslēdzam izlīgumu. Kāpēc tad vajadzēja tērēt laiku, naudu, emocijas? Gadās, ka mantojuma sastāvs ir neliels, bet piesakās tik daudz mantinieku, ka mantojuma apliecības sastādīšana izmaksā dārgāk nekā paša mantojuma vērtība. Notāri pamanījuši, ka kūdītāji nereti ir laulāto otras puses – sak, kāpēc nepiesakies, ja tev kaut kas pienākas.

Ja cilvēks vēlas nokārtot mantojuma lietas vēl dzīvam esot, vienmēr der padomāt nevis, kā ātrāk un lētāk, bet kā pašam būtu labāk. Ja senioram pieder kāda manta, piemēram, nekustamais īpašums, viņš par to ir noteicējs, un tad arī bērni ar vecākiem tomēr vairāk rēķinās. Kad manta ir atdota, attiecības mēdz mainīties – bērni vairs neatnāk ciemos tik bieži, kā gribētos, neatsaucas, ja steidzami vajadzīgs padoms vai palīdzība. Tāpēc savu mantu, kamēr cilvēks dzīvo, tomēr der paturēt, taču uzrakstīt testamentu gan ir vērts. Starp citu, ja manto pēc testamenta, ir mazākas valsts nodevas nekā par dāvinājumu vai cita veida darījumu ar nekustamo īpašumu.

Par to mums, protams, pat domāt negribas, bet reizēm bērns aiziet mūžībā pirms saviem vecākiem. Ja visa manta atdota bērnam, pēc viņa nāves to manto bērna laulātais, mazbērni vai kādi citi radinieki, bet par vecīti, kas tādā gadījumā palicis viens, palikušie nerūpējas, un nekas no atdāvinātā īpašuma arī viņam vairs nepienākas.

PADOMI

• Ja tā ir vienīgā manta, kas jums pieder, tad viss, ko ar to darāt, ļoti nopietni jāapdomā.

• Esat nolēmis īpašumu kādam atdot, piemēram, dāvināt? Ierakstiet zemesgrāmatā dzīvokļa tiesības un aizliegumu bez jūsu ziņas īpašumu pārdot!

• Viens no risinājumiem varētu būt arī uztura līguma noslēgšana. Ja būs uztura līgums, citi mantinieki uz mantu pretendēt nevarēs, bet, ja būs noslēgts dāvinājuma līgums, tad gan.

Uzziņa

* Pie zvērināta notāra var tikt, arī piesakot mājas vizīti, vai izmantot e-saziņas iespējas, ja lietojat e-parakstu. Pēdējo iespēju lielākoties izmanto tie, kuri nedzīvo Latvijā.

* Ir vērts apskatīties, kādas darbības esat veikuši pie notāra (ieejot mājaslapā www.notari.lv un autorizējoties caur latvija.lv). Dažkārt tā var sameklēt dokumentus, ko savulaik esat slēguši, vai pat atrast kādas līdz galam nenokārtotas lietas. Dati pieejami kopš 2016. gada.

2019. gada Notāru dienas

Zvērināti notāri pēc ikgadējām Notāru dienām secinājuši – visvairāk cilvēkus Latvijā arī šogad interesējušas ar nekustamiem īpašumiem un mantojumiem saistītās lietas, kā arī dažādās pilnvarojuma iespējas, īpaši akcentējot nākotnes pilnvarojumus.

Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētājs Jānis Skrastiņš secinājis, ka Latvijas sabiedrība ar katru gadu juridiskajos jautājumos kļūst arvien izglītotāka. Nereti cilvēks jau ir pieņēmis pareizo lēmumu un pie notāra dodas tikai tādēļ, lai par to pārliecinātos. Visgrūtāk esot risināt lietas, kas saistītas ar cilvēku savstarpējām attiecībām, piemēram, ja mantinieki savstarpēju antipātiju dēļ nekādi nespēj vienoties par mantojuma sadali.

Saistītie raksti

Arī šogad notāriem nācies atkārtot elementāras lietas, ko nedrīkstam aizmirst, piemēram, ka, iegādājoties vai mantojot īpašumu, tas bez kavēšanās jāreģistrē zemesgrāmatā vai, iegādājoties lietotu automašīnu, tā tūlīt jāpārreģistrē uz jaunā īpašnieka vārda. Pretējā gadījumā var iedzīvoties nopietnās nepatikšanās.

Kopumā šogad Notāru dienās iespēju saņemt juridisku konsultāciju bez maksas izmantojuši aptuveni 2000 Latvijas iedzīvotāju. Visvairāk cilvēku zvērinātu notāru birojos konsultēti Rīgā, Jelgavā, Rēzeknē, Liepājā, Daugavpilī.

LA.lv
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
No mantojuma var arī atteikties? 2
1 diena
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Sagatavo auto ziemai – viss, kas jāzina par riepu maiņu
1 diena
Inita Šteinberga
Praktiski
Ieziemot telpaugus, gādāt par apgaismojumu un citi darbi, kas oktobrī vēl jāpaspēj
1 diena

Lasītākie raksti

Par svarīgo

RO
Regīna Olševska
Veselam
Cenrādī par veselības aprūpes pakalpojumiem viens, rēķinā – kaut kas cits 1
4 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Turcija un ASV vienojas par ugunspārtraukšanu Sīrijā
4 stundas
LE
LETA
Latvijā
Izskan jauni vārdi Latvijas Bankas prezidenta amatam
4 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
Mājās nav pārnācis zēns: meklē 11 gadus veco Rinaldu 1
6 stundas
LA
LA.LV
Dabā
Latviju sasniegs jauna nokrišņu zona: sinoptiķu prognoze 7 dienām 1
9 stundas