Praktiski
Dārzs

Ko klāt uz celiņiem starp dobēm0

Foto: Hannamariah/SHUTTERSTOCK

Saimniekojot piemājas dārzā vai vasarnīcā, darba netrūkst ne tad, kad spīd saule, ne tad, kad līst lietus. Bet kā nesabrist kājas, nepaslīdēt un tajā pašā laikā apkopt stādus, novākt ražu? Vismaz teorijā risinājums zināms katram, kuram ir lielāks vai mazāks dārziņš, – celiņiem starp dobēm nepieciešams piemērots segums.

Ieguvumi? Kaut vai tas, ka uz celiņiem starp dobēm neaugs nezāles un nevajadzēs tērēt laiku ravēšanai.

Turklāt pēc lietus pa melnzemi nebūs iespējams pārvietoties bez gumijas zābakiem, kurus pēc tam nāksies atbrīvot no pielipušajiem dubļiem. Tāpat no izravētām taciņām strauji iztvaiko ūdens, veicinot tā iztvaikošanu arī no dobēm. Galu galā gaumīgi izveidoti celiņi dārzam piešķir pavisam citu veidolu.

 

Materiāla izvēle

Foto: Mygirl/SHUTTERSTOCK


Protams, nav ieteicams izmantot jebkurus celtniecības materiālus, kas kaut kāda iemesla palikuši pāri, jo tie dārzam un ražai var tikai kaitēt. Speciālisti iesaka izvēlēties ekoloģiski tīrus, videi draudzīgus materiālus. Celiņu materiālam jābūt noturīgam pret ultravioleto starojumu un gaismas necaurlaidīgam, ūdensdrošam, un to nedrīkst ietekmēt temperatūras svārstības. Ideālā gadījumā – arī elpojošam, tas nedrīkst pelēt un pūt vai ķīmiski sadalīties.

Izvēloties materiālu celiņiem starp dobēm, nevajadzētu vilkt paralēles ar celiņiem citviet dārzā, kaut vai tā iemesla dēļ, ka celiņi dārzā vienā un tajā pašā vietā atradīsies gadu desmitiem, bet starp dobēm varbūt tiks ierīkoti katru gadu no jauna. Vieni mazdārziņu īpašnieki veido pastāvīgas dobes un starp tām betonētus celiņus. Tomēr tas nav īsti racionāli, jo zeme šādās dobēs ar laiku noplicinās, lai cik dāsni lietotu mēslošanas līdzekļus.

Tāpat betons neļauj augsnei pietiekami brīvi elpot un iztvaikot liekajam mitrumam.

 

Kā ierīkot celiņus

Foto: Aneduard/SHUTTERSTOCK


Celiņu ierīkošanas principi ir visai vienkārši. Vispirms jāizravē visas nezāles un jāizlasa saknes. Virsma jānolīdzina un jāuzklāj gaismas necaurlaidīgs materiāls. Virs tā var bērt vai izrullēt kādu no celtniecības materiāliem. Šādu celiņu nepieciešamības gadījumā varēs viegli demontēt. Ja izmanto beramos materiālus, jāpadomā arī par materiālu melnzemes un celiņa norobežošanai tā sānos.

Virs augsnes var klāt piemērota blīvuma ģeotekstilu. Tas ir optimāls risinājums, jo liekams tieši uz augsnes un atdalāms no citiem materiāliem. Tam ir visas nepieciešamās īpašības: ūdensdrošs, mehāniski izturīgs, UV drošs un elpojošs. Materiāla izmaksas – sākot no 70 centiem par kvadrātmetru.

Cenas dēļ bieži vien izmanto melno poli­etilēna plēvi. Cena – sākot no 20 centiem par kvadrātmetru. Tomēr plēvei ir vairāki trūkumi, kas, ierīkojot celiņa apakšklāju, jāņem vērā. Ir jāparedz iespēja novadīt lieko ūdeni. Izvēloties ģeotekstilu, šī problēma zūd. Tāpat plēve neelpo, un sakrājies mitrums zem tās neiztvaikos. Mitrumā var augt dažādu sēnīšu kolonijas, kas var būtiski ietekmēt ražu.

Apakšklājam iespējams izmantot arī ruberoīdu, bet arī tam ir tādi paši trūkumi kā polietilēna plēvei, lai gan mehāniskā izturība un izmantošanas laiks ir ilgāks. Cena – sākot no 40 centiem par kvadrātmetru.

Samērā lēts ir gofrētais kartons. Cena – aptuveni 50 centu par kvadrātmetru lielu loksni. Materiāls elpo, ir ūdenscaurlaidīgs, bet nav ilgmūžīgs. Ja vasara būs lietaina, to nāksies nomainīt vairākas reizes sezonā.

Kad apakšklājs ierīkots, var padomāt par virsējo segumu. Noderēs smiltis, sīkas frakcijas akmens šķembas, skaidas, šķelda.

Ražotāji piedāvā arī dažādus sintētiskus materiālus plāksnīšu, bruģa vai paklāju veidā, kas izgatavoti no gumijas vai citiem piemērotiem un laika apstākļos noturīgiem polimēriem.

Smiltis. Lai gan šis šķiet vispieejamākais materiāls, ar ko viegli darboties, tas tomēr nav labākais risinājums. Smiltis elpo, neļauj augt nezālēm un labi vada ūdeni, bet sausā veidā tās pārāk birst, viegli sajaucas ar melnzemi un var ar apaviem tikt aiznestas pa visu pagalmu. Cena – nedaudz vairāk par 2 eiro par tonnu sijātas smilts.

Foto: AVN photo lab/SHUTTERSTOCK

Ēveļskaidas un sīka šķelda. Šis ir dārgāks materiāls. Par 25 kilogramiem skaidu prasa nepilnus 5 eiro. Taču tas lieliski der kā virsklājs celiņiem starp dobēm. Skaidas labi novada mitrumu, ir elpojošas, tāpēc celiņš vienmēr būs sauss. Savu laiku izmantotās un satrunējušās skaidas būs labs mēslojums dārzam. Materiāla trūkums – būs nepieciešami pietiekami augsti bortiņi, lai vējš tās neiznēsātu pa dārzu. Skaidu apakšklājam vislabāk izmantot ģeotekstilu. Tas ir pietiekami izturīgs, lai uz jaunu vietu pārnestu kā skaidas, tā apakšklāju.

Sīkas akmens šķembas. Arī šis ir viens no piemērotākajiem materiāliem celiņa virskārtai. Tas ir elpojošs, ūdenscaurlaidīgs un nepielīp pie apaviem. Celiņi vienmēr izskatīsies tīri. Materiāla cena – sākot no 14 eiro par tonnu drupinātu dolomīta sīkšķembu. Tonna granīta šķembu nopērkama, sākot no 28 eiro. Zem šķembām vislabāk klāt 2,5–3 mm biezu augsta blīvuma ģeotekstilu.

Saistītie raksti

Celiņus var izklāt arī ar gumijas flīzēm. Tomēr to cena ir visai augsta – vairāk nekā 20 eiro par kvadrātmetru. Modernās gumijas flīzes pilnībā ir neslīdošas, jo uz virsmas nonākušais mitrums izsūcas cauri flīzēm un pa īpašiem drenāžas kanāliem tiek novadīts prom.

Interesants risinājums ir plastmasas flīzes. To cena – 17 eiro par kvadrātmetru. Tāpat kā gumijas flīzēm, tām nav nepieciešams apakšklājs, vien noblīvēta, līdzena virsma. Tās var viegli demontēt un pārvietot jaunā vietā. Materiāls izveidots tā, lai nekrātos ūdens.

LA.lv