Gadskārtu svētki, Svētki

Ko drīkst, kas aizliegts, kā pareģot laiku? Senču ticējumi par Pelnu dienu

Foto - Shutterstock

Pelnu diena savu nosaukumu ieguvusi no sena baznīcas rituāla, kad, grēkus nožēlojot, iespējams, bija pieņemts bērt uz galvas arī pelnus. Tā esot radusies paruna – “bērt sev pelnus uz galvas” jeb nožēlot padarīto, pārmest sev.

Citas kristietības leģendas vēsta, ka šajā dienā esot nodedzināta Sodoma un Gomora, bet pāri palikuši tikai pelni. Un, tā kā tā drīzāk ir sērīga diena, tad paredzēti vairāki aizliegumi, kas skar jautru dzīvošanu, kas bija sākusies Meteņos.

Ko nedrīkst?
Pelnu dienā jāgavē – nedrīkst baudīt ne pienu, ne gaļu.

Nedrīkst sukāt matus – citādi tie sāk lūzt, krist ārā, kļūst sausi, paliek pelnu krāsā. Tā varot piemesties arī blaugznas, bet vistām saimnieces matu sukāšana atsaucas ar kašņāšanu dobēs.

Daži ticējumi apgalvo, ka Pelnu dienā nedrīkst ēst kāpostus, jo citādi tiem augot piemetīsies utis un kāpuri, un paši kāposti būs mazi kā kukaiņu galvas. Citi atkal tic, ka kāposti jāēd, bet pārtraukt ēst kāpostus ieteicams Ģertrūdes dienā, citādi kukaiņi agri atmostoties.

Nedrīkst no meža nest žagarus, citādi vasarā būs mājās čūskas un kukaiņi.

Nedrīkst audeklu no krājumiem vilkt ārā un vilnu vērpt – tad aitām aug pinkaina vilna, jēri aizklīst mežā.

Nedrīkst adīt – jēriem būs izbadītas acis.

Nedrīkst muti mazgāt, istabu slaucīt, mēslus izmest, citādi vistas sāks dārzu kašņāt vasarā.

Ko drīkst?
Jāsāk linu audeklus mazgāt un balināt, tad būs patiešām balts.

Veļa jāmazgā, tā arī būs balta ilgu laiku.

Jāvēl kaimiņiem labas vēlmes un jāatbild uz kaimiņu vēlējumiem, lai neviens nepiebur nelaimi.

Jācep maize, jo tā ilgu laiku nepelē un nebojājas.

Šajā dienā jākaisa pelni tajās vietās, kur ir doma stādīt kāpostus, lai tiem nemestos “pelni” – mazi kukainīši.

Uz muguras var otram kārt pelnu kulītes, jo tad viss izdosies.

Jāvāra klimpas, lai teļi augtu lieli un labi kā klimpas ar gaļu.

Jābūt novērptām linu kodeļām, citādi puiši nesavērpto uzkar uz skursteņa, lai meitai kauns.

Gulēt ejot, meitas zem spilvena liek spoguli un maizi – ja sapnī noredz puisi ar spoguli, būs gudrs vīrs, ja ar maizi – īsts strādnieks.

Agrāk, kad kalpi Pelnu dienā mainījušies, tie devušies uz krogu, tad jaunu dzīvi skatīt, un, tiem aizejot, saimnieki un palikušie metuši pelnu saujas, lai viss nelabums viņiem līdzi aiziet.

Laikapstākļi Pelnu dienā liecina par vasaru – ja labs, tad laba vasara būs; ja snieg, tad lietaina; ja garas lāstekas kūst, tad būs gari lini.

1 komentārs

  1. Meteņu svinības izbeidzas ar nākamās dienas – Pelnu dienas – atnākšanu, un tajā sākas jauns gads. Pelnu diena ir saimnieciskā gada sākums, kad puiši devās līst jaunus līdumus un uzsākt patstāvīgu dzīvi, dibināt jaunas saimniecības, līdzi ņemot pelnos ierušinātu uguni. No tā arī radies Pelnu dienas nosaukums. Pelnu dienā dzīves vietas maina arī gājēji – puiši un meitas.

    Mājinieki meta pelnus pakaļ aizgājējam, lai līdzi aizietu visas nelaimes un slinkums.
    Pelnu diena saistīta ar daudziem ticējumiem par linu audzēšanu, vērpšanu u.c.
    Sēlpilī Pelnu dienā iebēra pelnus maisiņā, ielika ragaviņās ar neaizsietu galu uz zemi un brauca no kalna. Cik gara stiepusies pelnu strīpa, tik garus cerēja vasarā izaugam linus. Aumeisteros vizinājās no kalna un skaitīja: “Svina smagumā, gulbja baltumā, mieta garumā!”. Tad augšot smagi, balti un gari lini.
    Vējavā līdz Pelnu dienai meitām bija jāsavērpj lini. Ja kāda kodeļa palika nesavērpta, puiši to pakāra uz skursteņa, meitām par lielu kaunu.
    Pelnu dienā nedrīkstēja vērpt, lai lini neizputētu, un lai arī aitām neaugtu pelnaina (pelēka) vilna.
    Skrundā Pelnu dienas vakarā gāja budēļos jeb “cūku kāzās”. Ja kādās mājās šai vakarā iegāja daudz budēļu, tad saimniece varēja cerēt uz lielu cūkas laimi.
    Galvenā persona Pelnu dienā ir Pelnu āzis ar ragiem un linu asti, kas organizē spēles un jokus.

    Pelnāzs nāk, Pelnāzs nāk,
    Nu būs joki mūsmājā!
    Dod, māmiņa, gaļas ņuku,
    Ko iemesti kulītē.

    Vizin’ mani kamaniņas
    Metenīša vakarā:
    Rītu nāks Pelnu āzis,
    Pelnus bērs kamanās.

    Pelnu dienā cepa pelnu plāceni: plāceni pelnos ar kaņepēm un gaļas “circeņiem” miežu mīklā. Šajā dienā maizi cept nedrīkstēja. Ja cepšot, maize cauru gadu pelēšot. Vecais paņēmiens bija vārīt cūku kājas, kuras tai dienai speciāli glabātas. Tika vārīta biezputra, dažkārt kopā ar cūku kājām. Pelnu dienā nedrīkst ēst, ne vārīt kāpostus, tad tie vasarā neaug.
    Pelnu dienā puiši cīkstās, vilkdamies pirkstiem, met šautriņas, turpina Meteņa izdarības, bet populārākā ir Pelnu sargāšana.
    Pelnu dienā jāvaktē pelni. To dara tā: istabas vidū uz pelniem ielej ūdeni bedrītē. Vaktētājs paņem rokā bērza žagaru un apsēžas tā, ka pelnu kaudzīte ar ūdeni vidū ir starp kājām. Kas nāk klāt, tam uzdod ar žagaru. Bet zinātājs nebaidās, saķer sargātāju aiz kājām un pievelk šļūku pelnu bedrītei pāri.
    Ticējumi par Pelnu dienu:
    · jāsēj pelni uz tīruma – tad nākamajā vasarā būs laba raža.
    · Pelnu dienā piekar pelnu kulītes, lai kāpostiem nemetas tārpi.
    · Pelnu dienā jātin lieliem cieti dzijas kamoli – tad vasarā aug lielas un cietas kāpostu galvas un lieli kartupeļi.
    · nedrīkst vērpt, lai jēri nenoklīst.
    · jāmazgā krekli, tad tie būs koši balti.
    · ja Pelnu dienā kaut ko no lauka ved mājās -tad pārved arī peles.
    · pusdienās jāvāra biezputra ar cūku kājiņām – tad saimniecei sivēni labi padodas.
    · Pelnu dienā no plīts pelni jāizgrābj un jāuzglabā tie līdz vasarai. Kad dārzā uz kāpostiem uzrodas kāpuri, tad vajag uz kāpostiem uzbērt Pelnu dienas pelnus.

Pievienot komentāru