Mājas, Sadzīves tehnika

Ko darīt ar mantotām vai atrastām metāla senlietām?

Foto - Fotolia

Ja kaut kas interesants un neparasts tiek atrasts, rokot kartupeļus vai arot tīrumu, katram vēstures cienītājam gribas zināt, cik tas ir sens. Kā noteikt mantoto vai atrasto metāla priekšmeta vecumu?

Dārgumu meklētāja gēns ir katram asinīs – vai meklētais būtu svētā Grāla kauss vai vecvecmāmiņas noraktā burka ar pieclatniekiem. Vecāko paaudžu nostāsti rosina fantāziju, turklāt tagad brīvi nopērkami dažādas jaudas metāla detektori. Kas zina, varbūt izdodas atrast priekšmetu, kas ir nozīmīgu notikumu liecinieks, jo Latvijai ir sava bagāta vēsture. Iespējams, no aizlaikiem mūsu senči kontrolēja Dzintara ceļa Daugavas atzaru. Kurši 6. – 9. gs. sasniedza varenības virsotnes, un tā laika apbedījumi, pēc speciālistu domām, ir četras reizes bagātāki nekā, piemēram, Vācijā. Kuršu flote piedalījās Eiropas mēroga jūras kaujās. Kristietības ērai sākoties, lielākā daļa vietējo feodāļu un brīvzemnieku iekļāvās ordenī, iegūstot tiesības un privilēģijas. Livonijas ordenis bija nozīmīgs spēks, ar kuru Austrumeiropā rēķinājās. Tas nepiedalījās Grīnvaldes kaujā, toties kopā ar citiem kristīgajiem karaspēkiem apturēja tatārus pie Viduseiropas sliekšņa. Spožu lapaspusi vēsturē ierakstīja Kurzemes hercogiste. Visu to vajag apzināt un saudzēt, tāpēc katrs senlietas atradums var būt ķieģelītis dižā vēstures ēkā.

Mantoti priekšmeti

Bieži mājās atrodas mantotas vecas lietas. Ja ar tām saistās ģimenes leģendas, tas var palīdzēt sākt tās aptuveni datēt, stāsta Latvijas Vēstures institūta pētnieks, arheologs Dr. hist. Rūdolfs Brūzis. Taču nezināmas izcelsmes priekšmetam vecumu varēs noteikt tikai pieredzējis speciālists, turklāt arī viņš, neskatoties uz visām analīzēm, reizēm kļūdās. Ne velti uzskata, ka pasaules vadošajos muzejos 30 – 50% gleznu esot viltojumi. Tiesa, par lietu vecumu liecina noteiktas pazīmes, īpaša krāsa, faktūra, turklāt senāki priekšmeti parasti izgatavoti pēc atšķirīgākas tehnoloģijas. Uzskatāms piemērs ir ķieģeļi – kādā tonī tie ir 13. gs. celtās ēkās, bet kādā – 19. gs. namos. Vienā gadījumā ir silti oranžs tonis, otrā – vairāk zilgansarkans. Iespējams, veco ķieģeļu krāsu ietekmēja tam pievienotās vielas. Līdzīgi tas ir visās nozarēs: metālapstrādē, mēbeļu darināšanā, aušanā u. c.

Vēsturnieki, kuri ikdienā profesionāli strādā ar pagātnes liecībām, gūst unikālu pieredzi salīdzināt dažādu laikmetu stilus un darba metodes. Kā izskatās priekšmetu virsmas, krāsas un faktūras, kādi paņēmieni tikuši lietoti, kāda ir priekšmeta konstrukcija. Pieredzei ar laiku uzkrājoties, labs speciālists jau diezgan precīzi var datēt senu priekšmetu. Pilnīgi precīza datēšana ir iespējama tikai teorētiski, tādā gadījumā, ja priekšmets vai to ietverošais kultūrvēsturiskais slānis ir iekļauts hronoloģiskās vēstures annālēs.

Pievienot komentāru