Daiļdārzs, Dārzs

Kuras krāsaino kļavu šķirnes labi jūtas Latvijā? Dendroloģes Aivas Bajāres ieteikumi

Foto - Valdis Semjonovs
Padomi un uzziņas

Sulu tecināšanai var izmantot jebkuru kļavu, ja vien stumbra diametrs pārsniedz 20 cm. Visvairāk cukura sulā ir piecām Ziemeļamerikas sugām – cukura, sarkanajai, sudraba, melnajai un ošlapu kļavai, kuras arī izmanto sīrupa ražošanai.

UZZIŅA

• Kļavas bieži slimo ar sēņu slimībām. No miltrasas visvairāk cieš parastā, lauku, Tatārijas un krastu kļava. Slimība parādās vasaras vidū, karstos un slapjos laika apstākļos. Karstumā un sausumā slimība izplatās mazāk. Miltrasa koku novājina, bet tas neiet bojā. Šovasar ir silts un bieži līst, tāpēc infekcija, iespējams, izpaudīsies spēcīgi – kļavu lapas būs pelēkas, kā nopūderētas ar miltiem. Pret miltrasu var cīnīties, nolasot bojātās lapas vai izmantojot īstās miltrasas ierobežošanai domātos fungicīdus.

• Parasto kļavu un dažas zaļlapainās šķirnes nereti bojā kļavu melnkreve. Sēņu slimībai attīstoties, uz lapām veidojas sākumā mazāki, pēc tam lielāki plankumi. Inficētās lapas var noraut un sadedzināt, protams, kamēr koki vēl nelieli.

• Kļavas var ļoti labi veidot. Daudzviet Eiropā, piemēram, lauku kļavas izmanto cirptiem dzīvžogiem. Jāatceras, ka visas kļavas pavasarī sulo, tāpēc tās drīkst apgriezt tikai vasaras otrajā pusē, rudenī.

• Kļavas audzējot no sēklām, ieteicams veidot kokus. Sējenim atstāj vienu taisnāko, galveno stumbru, bet pārējos no apakšas izgriež.

Kā Latvijā uzvedas krāsainās kļavas? Vai tām patīk saulainas vai ēnainas vietas? IVETA KULDĪGAS NOVADĀ

Kā pavairot ošlapu kļavu ‘Flamingo’? DAIGA LIMBAŽOS

Man dārzā aug kļavas. Vai iespējams uz mazajām kļavām uzpotēt dekoratīvās šķirnes? Kad un kā to pareizi darīt? LIGITA SALDUS NOVADĀ

Parastās – visziemcietīgākās

Kļavām izveidots tūkstošiem šķirņu, kas atšķiras ar dažādu krāsu lapojumu un augumu, sākot no sīka krūmiņa un beidzot ar milzīgu, spēcīgu koku. Daudzas kļavas lepojas ar spilgti dzeltenām, sarkanām vai raibām lapām pat visas sezonas garumā. Šie kokaugi diezgan bieži izskaldās, tāpēc lielākā daļa neparasto skaistuļu nāk no dabas. Nopietni selekcijai pievērsušies japāņi, daudzu gadu garumā radot fantastisku šķirņu klāstu vēdekļa un Japānas kļavām, diemžēl tās mūsu klimata apstākļos aug ļoti slikti, jo ir salīgas. Nacionālā botāniskā dārza dendrārijā pašlaik ir vairāk par simt kļavu sugu, pasugu, varietāšu un šķirņu, no kurām desmit ir krāsainās kļavas.

– Pēdējos gados dekoratīvās kļavas kļūst arvien populārākas. Arī stādaudzētavās šķirņu piedāvājums ir ļoti bagātīgs. Stādus gan lielākoties ieved no ārzemēm, taču stādīšanai tas nav šķērslis. Parastās kļavas šķirnēm, vienalga, no kurienes vestām, vienmēr būs laba ziemcietība visā Latvijas teritorijā, tāpēc importa stādus var droši pirkt,– apgalvo Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas asistente Aiva Bojāre.

Košajām kļavām vajadzīga gaisma, jo krāsu pigmenti vislabāk izpaužas pilnā saulē. Ēnā lapām zūd krāsas intensitāte un, piemēram, šķirnēm dzeltenas lapas kļūst zaļgandzeltenas.

Lai kļavas parādītu sevi visā krāšņumā, tās jāstāda vidēji mitrā, auglīgā augsnē, bet ne pārmitrā, purvainā vietā. Lieliem kokiem vajag daudz vietas – aptuveni 10 m diametrā.

Pavairo potējot

Kļavu šķirnes pavairo, tikai potējot. Spraudeņi apsakņojas ļoti slikti, tāpēc šo pavairošanas metodi stādaudzētavās neizmanto. Kļavām vispiemērotākie ir augstcelma potējumi, jo šādi koki izskatās skaisti. Retāk potē uz sakņu kakla, jo tad kļavas nav tik iespaidīgas un atgādina siena gubiņas.

– Dārzā nereti sasējas parastās kļavas (Acer platanoides). Tās var izmantot potcelmiem, ja vien kociņi izauguši vismaz zīmuļa resnumā. Šķirnes potē tikai uz pamatsugas. Tas nozīmē: ja potcelms ir parastā kļava, uz tā liek parastās kļavas šķirni, jo tad potei ir vislabākā saderība, – pamāca Kalsnavas kokaudzētavas dekoratīvo stādu pārzine Aija Vītoliņa.

Potē agri, kamēr nav saplaukuši pumpuri. Var izmantot dažādas metodes – kopulēšanu (ja potcelms un potzars ir vienādā resnumā, slīpos griezumus saliek kopā tā, lai saskartos pēc iespējas lielāka abu nogriezto virsmu platība) vai potēšanu aiz mizas (dažāda resnuma potcelma un potzara savienošanai potē aiz mizas, iešķeļot iegriezumā).

Zaļenieku kokaudzētavas vadītājs Imants Parfenovičs kļavu kopulēšanu ik gadu veic marta sākumā, izmantojot siltumnīcā podos augošus potcelmus. Potzarus griež jau februāra beigās un uzglabā vēsumā, lai nesakalstu un būtu svaigi. Pat ja dārzkopim ir iemaņas koku potēšanā, vienmēr jāsamierinās ar zaudējumiem, jo kļavām agri sākas sulu cirkulācija.

Kļavu izlase

Parastā kļava ‘Royal Red’ – liels, 20–25 m augsts koks, taču aug lēnāk nekā pamatsuga. Lapas purpursarkanas jau kopš plaukšanas brīža un nemaina krāsu līdz rudenim, kamēr beigās nobrūnē un nokrīt. Šķirnes pluss – atšķirībā no parastās kļavas ‘Crimson King’ daudz mazāk slimo ar miltrasu.

Parastā kļava ‘Drummondii’ – gaiši zaļas lapas ar platu baltu vai dzeltenu maliņu. Lēnaudzīgs koks ar blīvu, plati piramidālu vainagu, kas vēlāk noapaļojas, izaug līdz 12 m augsts. Necieš no saules apdegumiem.

Parastā kļava ‘Golden Globe’ – ar dzeltenzaļām lapām un blīvi sazarotu lodveida vainagu. Lapotne apmēram 4 m plata.

Parastā kļava ‘Schwedlerii’ – liels koks ar blīvu, plašu vainagu. Lapas pavasarī plaukst purpursarkanas, vēlāk kļūst zaļgansarkanas, bet rudenī krāsojas sarkanos, dzeltenīgos, oranžos toņos. Nedaudz bojā kļavu miltrasa.

Lauku kļava ‘Aureum’ – lapas no plaukšanas brīža līdz sezonas beigām ir dzeltenā krāsā. Rudenī tās nekrāsojas, bet nobrūnē. Neliels koks ar kompaktu vainagu. Palaikam cieš no saules apdegumiem.

Lauku kļava ‘Carnival’ – ar nelielām zaļganbaltām lapām (jaunākajiem kokiem tās ir arī viegli rozīgas). Aug lēni, var būt prāvs krūms vai neliels koks ar ieapaļu, blīvu vainagu. Var stādīt tikai Latvijas rietumos un vidusdaļā, jo ziemeļaustrumu rajonos regulāri apsalst. Šķirne ir jutīga, saulainā vietā aizvējā mēdz apdegt lapas, bet noēnojumā kļava vairs nav tik koša un skaista.

Lauku kļava ‘Red Shine’ – plaukstot lapas ir koši sarkanas, vēlāk kļūst tumši zaļgansarkanas. Aug kā neliels koks vai krūms saulainā vietā. Audzē Latvijas rietumos un vidusdaļā, jo koks var apsalt.

Kalnu kļava ‘Leopoldii’ – lēni augošs, vidējs koks, kam ir raibas lapas – zaļganas ar dzeltenu punktojumu un plankumiem. Ziemcietība ir diezgan slikta, tāpēc ieteicama tikai Latvijas rietumos un vidusdaļā.

Pievienot komentāru