Dārzs, Garšaugi

Ķiploku vietā – ķiplocene, vītene, embotiņš. Izmēģini!

Foto - Shutterstock

Vairākiem augiem raksturīgs patīkams ķiploku aromāts, un tos var izmantot kā garšvielu ķiploku vietā. Šie augi ir veselīgi un vitamīniem bagāti, tāpēc tos noteikti vērts iekļaut savā ēdienkartē.

Ārstniecības ķiplocene (Alliaria petiolata). Tai pieskaroties, gaisā izplatās spēcīga ķiploku smarža, tāpēc katram kļūst skaidra šā garšauga nosaukuma izcelsme. Svaigas sasmalcinātas lapas var likt uz sviestmaizēm, pievienot salātiem un gaļas ēdieniem. Tām ir ķiploku aromāts un maiga sinepju garša. Augs nebūt nav radniecīgs ķiplokiem, bet pieder pie krustziežu dzimtas un ir radniecīgs sinepēm. Savvaļā ārstniecības ķiplocene aug daļēji noēnotās, mitrās vietās. Zied maijā. Parasti to audzē kā divgadīgu augu. Pavairo ar sēklām, ko sēj dārzā pavasarī. Zied sīkiem, baltiem ziediem. Augs 60–90 cm garš.

Ķiploku vītene (Marasmius scorodonius) – grūti pamanāma, bet izteikti saožama (īpaši mitrā laikā) sēne. Tā ir neliela, ar 1–3 cm platu, plakanu, gaiši sarkanbrūnu cepurīti un tumši sarkanbrūnu kātiņu. Mīk­stums ir bālgans, ar ķiploku smaržu. Vītenes sastopamas skuju koku un jauktos mežos, zālainās vietās, parasti aug lielos baros. Tiesa, bieži vien šīs sēnes paliek nepazītas to dīvainā izskata dēļ.

Ķiploku embotiņš (Teucrium scordium) – daudzgadīgs lūpziežu dzimtas lakstaugs. Sasniedz līdz 50 cm garumu. Ziedi ir nelieli, sārti, zied no jūlija līdz septembrim. Augā ir daudz ēteriskās eļļas, tas noder imunitātes stiprināšanai, garšo un smaržo pēc ķiplokiem. Latvijā šī ir reta un ļoti nevienmērīgi sastopama suga, atrodama galvenokārt Zemgales līdzenumā. Ķiploku embotiņš ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā, pirmajā kategorijā. Dārzos audzē galvenokārt kā ārstniecības augu. Sēj pavasarī podos un audzē dēstus.

PADOMS

Lai saglabātu veselību, zaļo lapu salātiem ieteicams pievienot sīki sakapātas ķiploku dubultnieku jaunās lapas.

Pievienot komentāru