Praktiski
Dārzs

Kas vajadzīgs krāšņam zālienam?0

Foto – Valdis Semjonovs

Lai cik krāšņi būtu dobēs stādītie augi, bez gludi pļauta, koši zaļa zāliena neiztikt. Protams, laukos var izkopt mauriņu no tā, ko daba iesējusi, bet tam vajadzīgs ilgs laiks, briti apgalvo – vesels gadsimts! Tik daudz laika nav nevienam no mums, tāpēc jāsēj pašiem. Arī sēklas var nopirkt jebkura tipa zālienam. Ir tikai jāsaprot, ko īsti vēlamies…

Pirms sēklu iegādes jābūt skaidram, cik intensīvi zālienu izmantos: vai tas būs glīts zelmenis, uz kura fona izcelsies puķu dobes un pa kuru staigās vienīgi zāles pļāvējs, vai tieši otrādi – to mīdīs ik dienu, bieži izliks sauļošanās zviļņus, tur visu vasaru rotaļāsies bērni vai varbūt spēlēs futbolu… Ne mazāk svarīgi, kādā vietā (saulainā vai koku noēnotā) un kādā augsnē (mitrā vai sausā, vieglā vai smagā, mālainā) to ierīkos.

Veikalos nopērkamas gan ārzemēs audzētas, gan pie mums ievāktas zālienzāļu sēklas – tīrā veidā vai arī dažādu sugu maisījumos.

Populārākās sugas dekoratīviem zālieniem ir sarkanā auzene, pļavas skarene, ganību airene, baltais āboliņš, taču ir selekcionētas ļoti daudzas šo augu šķirnes ar atšķirīgām īpašībām un prasībām. Iegādājoties sēklas, vēlams pie pārdevēja vai audzētāja noskaidrot, kāda ir zālienzāļu ziemcietība, slimībizturība un dīdzība.

Labāka ziemcietība ir Latvijā izveidoto šķirņu stiebrzālēm, kas sen piemērojušās vietējiem apstākļiem, tāpēc zāliens gadu gaitā neizretinās.

Par sēšanu

Lai gan zālienu var ierīkot gandrīz visu veģetācijas periodu, vislabāk to darīt agri pavasarī vai rudenī, kad augsnē pietiek mitruma un ir atbilstoša gaisa un augsnes temperatūra. Atkarībā no augsnes veida, mitruma un citiem apstākļiem paiet divi trīs mēneši, kamēr zāliens ir pietiekami nostiprinājies, lai pa to drīkstētu bieži staigāt, sportot.

Zālienu var veidot augsnēs ar dažādu mehānisko sastāvu, tikai tās attiecīgi jāielabo. Piemēram, smagai, blīvai māla augsnei mitruma režīma nodrošināšanai pievieno smalku granti vai rupju smilti. Struktūras uzlabošanai augsnē iestrādā arī organisko mēslojumu, vienmērīgi izkliedējot un iearot vai iefrēzējot aramkārtas dziļumā. Nav ieteicama kūdraina augsne, jo tā nosēžas, veidojot zālienā padziļinājumus, sevišķi vietās, kur biežāk staigā vai novieto kādus priekšmetus.

Nolīdzinātajā un nogrābtajā laukumā vienmērīgi izkaisa sēklas un ierušina ar grābekli, iestrādājot tās 0,5 – 1 cm dziļi. Pēc tam sējumu pieblietē: mazākā platībā var vienkārši noblietēt ar kājām (piemīdīt ar dēlīšiem), plašākai teritorijai izmanto speciālu veltni, ko var iznomāt no profesionāliem apzaļumotājiem.

Uz iepakojuma ir norādīta apsējamā platība, tomēr vienmērīga sēklu izsēšana bieži rada grūtības. Pareizāk būtu izmērīt nelielu zemes gabalu, aprēķināt vajadzīgo sēklu daudzumu, iesēt un vizuāli novērtēt, cik blīvi tās izsētas. Pēc tam var apsēt visu pārējo platību. Vēlēdamies ātrāk iegūt blīvu, dekoratīvu zālienu, dārzkopji reizēm iesēj vairāk par ieteikto devu. Tas ir aplam, jo zālaugiem trūkst barības vielu, mitrākā laikā tie izsūt, var izplatīties slimības, pēc ziemas tos vairāk bojā sniega pelējums.

Par mēslošanu un pļaušanu

Lai sekmētu zāles augšanu, pavasarī un reizi vai divas reizes veģetācijas periodā zālienus mēslo ar slāpekli saturošiem minerālmēsliem.

Rudenī dod fosfora un kālija mēslojumu, tā pastiprinot izturību pret salu, slimībām. Lai zāliens nekļūtu plankumains vai svītrains, mēslojums jāizkaisa vienmērīgi.

Mēslojumu zālienam dod pēc pļaušanas, un vēlams, lai augsne būtu mitra, bet zāle sausa. Intensīvi jāmēslo zālieni ar lielu noslodzi, piemēram, sporta laukumi. Taču lielas mēslojumu devas vienā reizē zālienu ietekmē negatīvi.

Zāliena pļaušanas biežums un augstums atkarīgs no zāliena izmantošanas veida, zāļu maisījumā esošajiem augiem, to augšanas spējām, no laika apstākļiem un sezonas (vasaras, rudens). Pirmo reizi pļauj, kad zāle sasniegusi 6 – 8 cm augstumu. Ļaujot tai pāraugt, auga apakšējās lapas nesaņem pietiekamu apgaismojumu, tādējādi zāliens zaudē dekoratīvo izskatu, nav vienmērīgi zaļš, tajā sāk augt nezāles. Regulāri pļautā zālienā nespēj augt viengadīgās nezāles, arī daudzgadīgās novājinās un pāris sezonu laikā iznīkst. Pļaušanas virzienu vajag mainīt, lai neveidotos redzamas pļaušanas joslas. Nevajadzētu pļaut lietainā, ne arī karstā laikā. Ja pieturas ilgstošs sausums, visu tipu zālienos palielina pļaušanas augstumu.

Mitruma trūkums kavē lapu un dzinumu augšanu, veidojas nekvalitatīvs zāliens, kurā vāji attīstās izturīgākās ilgmūža sugas – pļavas skarene, aitu auzene, bet attīstās maura skarenes un citas zālienu nezāles. Ilgstošā sausumā var ciest jauns zāliens vai iznīkst kāda no zāliena maisījuma augu sugām. Zelmeni var atjaunot tikai ar regulāru laistīšanu. Pārliecināties par mitruma pietiekamību var, iedurot lāpstu un atverot – tad var redzēt, vai viss slānis ir pietiekami mitrs.

LA.lv