Praktiski
Manas tiesības

Kas jāzina par savas valsts karogu: jābūt pareizam izskatam un atbilstošai cieņai 0

Foto: Ksenija Toyechkina/Shutterstock

Latvijas sarkanbaltsarkanais karogs ir neatņemama svētku rota. Diemžēl nereti gadās, ka tas drīzāk atgādina netīru, saplēstu drēbes gabalu, nevis valsts simbolu, ar ko lepoties. Kā panākt, lai tas tiktu cienīts un godāts?

Likumi un noteikumi

Latvijas valsts simbola – sarkanbaltsarkanā karoga – lietošanu nosaka gan Latvijas valsts karoga likums, gan tā piemērošanas noteikumi.

Latvijas valsts karoga likums paredz, ka Latvijas valsts karogu pie publisko personu ēkām, privāto tiesību juridisko personu un personu apvienību ēkām, kā arī dzīvojamajām ēkām novieto 1. maijā, 4. maijā, 11. novembrī un 18. novembrī. Savukārt Latvijas valsts karogu sēru noformējumā pie ēkām novieto 25. martā, 14. jūnijā, 17. jūnijā, 4. jūlijā un decembra pirmajā svētdienā.

Latvijas valsts karogu lieto arī citos Ministru kabineta vai pašvaldību noteiktajos gadījumos. To var lietot tautas, reliģiskajos un ģimenes svētkos, atceres dienās un citos gadījumos, garantējot tam pienācīgu cieņu.

Latvijas valsts karogu aizliegts lietot pie ēkām, kas atrodas avārijas stāvoklī, kuru fasādi remontē, kā arī citās nepiemērotās vietās un apstākļos.

Vietās, kur Latvijas valsts karogs netiek lietots pastāvīgi, to paceļ ne vēlāk kā pulksten 9 un nolaiž ne agrāk kā pulksten 21 vai paceļ tad, kad sākušies svētki, svinības, sēru vai cita ceremonija, un nolaiž, kad šie pasākumi beigušies.

Ja karogu lieto pie ēkas fasādes, to visā platumā piestiprina pie karoga kāta, kas ievietots īpašā, pie ēkas fasādes piestiprinātā karoga turētājā tā, lai karoga apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes. Savukārt, ja karogu lieto karoga mastā, karoga augšējo malu nostiprina ne zemāk par 6 metriem no zemes un tā, lai apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes.

Latvijas valsts karoga lietošanu atbilstīgi likumam uzrauga pašvaldības. Par karoga nepacelšanu tad, kad tas jādara, kā arī par noteiktā pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu vispirms izsaka brīdinājumu, bet par tādām pašām darbībām, ja tās izdarītas atkārtoti gada laikā, var uzlikt līdz 40 eiro naudassodu. Par klajas necieņas izrādīšanu Latvijas valsts karogam uzliek līdz 700 eiro naudassodu. Savukārt par noteiktās valsts karoga izgatavošanas vai realizācijas kārtības pārkāpšanu uzliek līdz 30 eiro lielu naudassodu.

Karogs pie mājas var atrasties arī katru dienu, taču tad saimniekam jāuzmana, lai tas vienmēr būtu tīrs un kārtīgs. To vajadzētu regulāri apskatīt un, ja nepieciešams, tūlīt pat noņemt un rūpīgi izmazgāt, īpašu uzmanību pievēršot baltajai joslai, kas pēc mazgāšanas nedrīkst būt pelēka vai kādā citā tonī iekrāsojusies. Ja tomēr tā noticis, jāiegādājas jauns karogs.

Precizitāte un diskrētums

Katrs arī pats drīkst šūt savu valsts karogu, taču tad obligāti jāievēro likumā noteiktās prasības izmēra proporcijām un krāsām. Latvijas valsts karogs ir karmīnsarkans ar baltu horizontālu svītru vidū. Likums nosaka, ka sarkanbaltsarkano svītru attiecība ir 2:1:2, bet platuma un garuma attiecība ir 1:2.

Normatīvie akti neparedz, cik lielam jābūt karogam. Tātad svarīgs ir nevis izmērs, bet krāsu, kā arī platuma un garuma attiecības. Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumos ir precīzi noteikti krāsu kodi, kas jāievēro, izgatavojot karogu.

Lietošanai nederīgu Latvijas valsts karogu likvidē diskrētā veidā – to nedrīkst darīt publiski. Vispirms karogs jāsadala pa krāsu lentēm, tikai pēc tam to var likt atkritumu maisā un izmest konteinerā. Ja veco, nolietoto karogu nolemts sadedzināt, arī tas jāizdara bez lieciniekiem. Taču, ja kaut kur pamanām, ka valsts karogs neatbilst noteiktajām normām, vispirms derētu aprunāties ar īpašnieku vai tirgotāju, lai novērš pārkāpumus. Ar iesniegumu var vērsties arī Valsts policijā.

Krimināllikuma 93. pants paredz, ka par Latvijas valsts karoga noraušanu, saplēšanu, salaušanu, iznīcināšanu vai zaimošanu soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz trim gadiem vai īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudassodu.

Vēl stingrākas prasības

Dažas izmaiņas Valsts karoga likumā ir spēkā no 2018. gada 1. oktobra. Tās paredz, ka arī par dekoratīvos nolūkos lietota valsts karoga un tā attēla zaimošanu vai klajas necieņas izrādīšanu vainīgās personas būs saucamas pie atbildības. Latvijas valsts karoga izgatavošana un tā izplatīšanas uzraudzība uzticēta Patērētāju tiesību aizsardzības centram (PTAC), kas ir tiesīgs aizliegt likumā un Ministru kabineta noteikumos paredzētajām prasībām neatbilstīga karoga izplatīšanu tirgū. Kārtību, kādā PTAC novērtē Latvijas valsts karoga atbilstību prasībām, veic pārbaudei nepieciešamo paraugu izņemšanu, ekspertīžu organizēšanu un kā tiek segti ar to saistītie izdevumi, nosaka Ministru kabinets. Arī mūsu valsts karoga auduma krāsu toņu kodus, auduma biezumu, virsmas blīvumu, krāsnoturību un citus tehniskos parametrus nosaka Ministru kabinets. Nekāda pašiniciatīva šajā ziņā nav iespējama.

UZZIŅA

* Latvijas valsts sarkanbaltsarkanā karoga krāsu un to salikuma pamatā ir seno cēsnieku kara karogs no XIII gadsimta. Heraldikā (vēstures palīgnozare, kas pēta ģerboņus un citas simboliskas zīmes) sarkanā krāsa nozīmē cīņu, varonību, drosmi, bet baltā krāsa – cēlumu, atklātību, kā arī padošanos.

* Latvijas karoga dizainu ir izstrādājis mākslinieks Ansis Cīrulis 1917. gada maijā. Viņaprāt, baltās krāsas josla karogā simbolizējot likteņupi Daugavu, bet sarkanā krāsa – par brīvību kritušo cīnītāju asinis.

* 1918. gada 18. novembrī Nacionālajā teātrī zem sarkanbaltsarkanā karoga tika proklamēta Latvijas Republika, bet Satversmes sapulce 1922. gada februārī to apstiprināja par valsts karogu. Sarkanbaltsarkanais karogs bija valsts karogs līdz 1940. gada 25. augustam.

* Par otro karoga dzimšanas dienu var uzskatīt Latvijas PSR Augstākās Padomes lēmumu 1990. gadā, ar kuru sarkanbaltsarkano karogu atkal atzina par valsts karogu.

SVARĪGI!

* Aizliegts lietot bojātu, izbalējušu, netīru vai citādi nepiemērotu Latvijas valsts karogu. Aizliegts publiski lietot tādu karogu, uz kura attēloti jebkādi simboli, zīmes vai uzraksti, kā arī tādu, kas papildināts ar bārkstīm vai jebkādiem citiem dekoratīviem un informatīviem elementiem.

LA.lv