Praktiski
Mājas

Kas angļu lēdijām cepures, tas mājām jumti. Jumtu daudzveidīgā pasaule 0


Klasiskie māla dakstiņi var kalpot vairākus gadsimtus, turklāt laika gaitā tie kļūst arvien izskatīgāki.
Klasiskie māla dakstiņi var kalpot vairākus gadsimtus, turklāt laika gaitā tie kļūst arvien izskatīgāki.
Foto – Radovan/Shutterstock

Lai arī jumta klājums ir it kā mājas autonoma daļa, tā izvēli ietekmē kopējais mājokļa koncepts, kurā ietilps gan māja, gan palīgēkas, gan dārzs. Arhitekti var uzskaitīt teju simtiem dažādu dzīvojamo māju stilu. Vienkāršāk rēķinot, ēka var būt tradicionāla vai moderna, bet galvenais, lai tai būtu savs stils. Arī katram no šiem izvēlētajiem variantiem iespējams ekskluzīvs vai ekonomisks risinājums. Attiecīgi arī jumtus var iedalīt šādās kategorijās.

Visbiežāk jumta klājumu saskaņo ar atbilstošā laikmeta būvniecības stilu. Ja domā par koka būvniecību, vairāk nāk prātā dabiskie jumta segumi. Modernas mājas būvniecībai vairāk piestāvētu jauno tehnoloģiju produkti. Tomēr tā nav aksioma, viss atkarīgs no nama projektētāja gaumes un fantāzijas. Nevienā likumā nav aizliegts stikla un metāla ēkas konstrukcijas kombinēt, piemēram, ar niedru jumtu, lai gan arhitektam to būs ļoti grūti izdarīt.

Jumta segumu cilvēki izvēlas pēc objektīviem vai subjektīviem kritērijiem, priekšroku dodot vai nu labskatam, vai ekonomiskumam. Abus šos principus realizēt vienlaikus ir ļoti grūti.

Materiāla izvēli lielā mērā nosaka arī tas, cik stāvu jumtu vēlas. Jo stāvāks jumts, jo vērts izvēlēties dekoratīvāku seguma materiālu. Un otrādi – ja izvēlas dekoratīvu segumu, nav jēgas veidot jumta klājumu plakanu, ko neviens neredzēs.

Tradicionāls

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Viens no jumta klājuma kritērijiem ir būvniecības tradīcijas, un te jau ir liela izvēle. Jumtus Latvijā ir klājuši ar jau labi zināmiem vietējiem dabā pieejamiem materiāliem: niedrēm, salmiem, šķindeļiem, lubiņām un dēļiem. Tomēr tas nav vēl viss – lietā liktas bērza tāsis un krijas (egļu mizas). Arī zaļie velēnu jumti būtu jāuzskata par tradicionāliem, un ne velti šī “mode” atgriežas. Tāpat par tradicionālu var jau uzskatīt māla dakstiņu segumu, kas Latvijā māju jumtus rotā jau teju tūkstoš gadu.

Koks ir viens no senākajiem jumta seguma materiāliem. Zāģētus dēlīšus sauc par šķindeļiem, tos gatavo no skuju kokiem vai lapu kokiem. Vertikāli plēstus šķindeļus sauc par skaidām. No sāniem plēš lubiņas. Niedru jumtus klāj no 250 līdz 400 mm bieziem niedru kūlīšiem un pie latām stiprina ar stiepli (agrāk ar tievām kārtīm – gņutām). Jāatceras, ka niedru un salmu jumti vismaz reizi divdesmit gados jānofrēzē. Zaļo jumtu veido uz lēzena, ar hidroizolācijas materiālu nosegta jumta, pārklājot to ar augsnes virskārtu un apstādot ar augiem. Jumtu velēna kalpo kā jumta siltumizolācija, turklāt izskatās ainaviski ļoti skaisti.

Ilglaicīgs

Jumta klājumam svarīgs ir tā kalpošanas ilgums. Jo ilgāk tas kalpo un mazāk darba vajadzīgs tā remontam, jo pašizmaksa, rēķinot pa gadiem, ir zemāka. Sanāk, ka, uzliekot dārgu jumtu un to mainot, piemēram, reizi simt gados, saimnieks it kā iegūst. Tomēr jaunie laiki ir dinamiski, cilvēku nodomi mainās, savus naudas resursus viņi nereti vēlas iztērēt mājas pārbūvē. Tāpēc ilgmūžība joprojām ir ļoti cienījams jumta parametrs, tomēr ne tik izšķirošs kā senāk, kad laiku mērīja kategorijās – manai dzimtai uz mūžiem.

No nopērkamajiem jumta segumiem visilgāk kalpo dabiskā šīfera klājums – no skaldītām akmens slānekļa plāksnēm, ko iegūst raktuvēs citās zemēs. Akmens ir akmens, tas ir mūžīgs, un šāds jumts kalpos daudzus simtus gadu. Lētāks ir smilšu šīferis. Klasiskie māla dakstiņi var kalpot vairākus gadsimtus, turklāt laika gaitā kļūdami arvien izskatīgāki. Lētāki ir betona dakstiņi, kurus var pārkrāsot.

Sensenos laikos bagātās valstīs jumtus klājuši ar zelta skārdu, tagad turīgāki cilvēki un draudzes liek kapara skārdu, kas kalpo vairākus simtus gadu. Ilgi kalpo arī metāla segumi, ko izgatavo no profilēta vai valcēta skārda. Jo biezāks metāls un vairāk aizsargslāņu tam ir uzklāts, jo ilgāk jumts kalpos.

Ilglaicīguma pretpols ir ekonomiskums. Kā vienu no lētākajiem jumta segumiem speciālisti izceļ bitumena viļņotās loksnes. Tās ražo no organisko šķiedru kompozītmateriāla, piesūcinot ar krāsu un bitumenu. Segums ir lēts, taču nekalpo ilgi, tāpēc to galvenokārt izmanto palīgbūvēm un pagaidu būvēm. Bitumena šķindeļus taisa no bituma ar stikla šķiedras armējumu.

Izskatīgs

Ja māja grib lepoties ar jumtu, to taisa stāvu, vismaz ap 45 grādiem. Niedres un māla dakstiņi ir vieni no izskatīgākajiem klājumiem ar bagātu reljefu, faktūru un toņu pārejām. Latvijā maz lietots paņēmiens ir jumta plaknes izmantošana par pamatni dekoratīvam ornamentam. Zinātāji augstu novērtē klasiskos bebrastes māla dakstiņus gan dabiskā māla krāsā, gan visdažādāko glazūru toņos. Piemēram, ar dakstiņiem “Noblesse”, kam ir sešdesmit glazūras toņi, uz jumta plaknes var izklāt izcilu mozaīku. Arī no parastajiem koka šķindeļiem var veidot dekoratīvu zīmējumu, koka dēlīšus krāsojot un piegriežot tiem galus.

Jumta labskatu var uzturēt, to krāsojot. Izbalējušu metāla jumtu krāsojumu atjaunina, uzpūšot kārtiņu autokrāsas. Viļņveida bituma lokšņu virsmu pārklāj ar bituma krāsām. Māla un betona dakstiņus krāso ar krāsām, kas piemērotas āra darbiem minerālu virsmu krāsošanai. Jaunās tehnoloģijas rada iespēju veidot jumtu dzīvespriecīgāku. Modernam metāla jumtam var izmantot arī tādu neierastu krāsu risinājumu, lai tas labāk atstaro gaismu un saulē tik ļoti neuzkarst, tomēr balts jumts būs daudz biežāk jākopj. Vēl cits risinājums ir caurspīdīgi, no stiklplasta loksnēm veidoti jumtu segumi, kurus visbiežāk izmanto terašu, lapeņu un nojumju izbūvē.

LA.lv