Mājas, Remonts un būvniecība

Kārtīgs saimnieks neaizmirst par cokolu. 5 dažādi cokola apdares veidi

Foto - Shutterstock

Ikvienai ēkai nepieciešami stabili pamati. Tāpēc tie jāsargā no apkārtējās vides iedarbības.

Neredzamajai pamatu daļai visbiežāk izmanto hidroizolāciju. Savukārt virszemes daļas – cokola – apdari bieži vien atliek uz vēlāku laiku, taču tieši šeit ēkas pamatos visbiežāk iekļūst mitrums.

• Cokola apdare aizsargā pamatus no pārlieku liela mitruma, temperatūras svārstībām, saules stariem.

• Ēkas sienas cokola augstumā kļūst netīras. Šajos netīrumos vienmēr ir daudz ķīmisku vielu, kas spēj sabojāt pat monolītu betona slāni. Cokols jāsargā no pelējuma, sēnīšu kolonijām un kukaiņu ligzdām.

• Ja iespējams, jācenšas paredzēt ēkas cokola siltināšanu. Pats par sevi cokols ir visai ietilpīgs aukstuma akumulators, tādējādi nodrošinot aukstuma iekļuvi ēkā. No tā pilnībā nespēs pasargāt pat biezs pirmā stāva grīdas siltinājums un apkurei būs jātērē papildu līdzekļi.

• Pamatiem izmantotais materiāls zemā temperatūrā var caursalt un samazināties tā stiprība.

– Cokola apdares materiālu izvēli nosaka ne tikai ēkas konstrukcija, bet arī īpašnieka finanšu iespējas, – skaidro SIA “KMT Projekts” valdes loceklis Māris Stiprais.

 

Apmetums un krāsošana

Vienkāršākais apdares veids ir cokola daļas apmešana. Apmetums veidos izturīgu, elpojošu slāni, apstrādes iespēju ir ļoti daudz, turklāt nav pārāk dārgi. Kvadrātmetrs apmetuma maksā aptuveni 6–10 eiro, rēķinot gan materiālus, gan darbu. To var uzklāt pats vai sameklēt meistaru.

Cokola apmetumu var nokrāsot ar izturīgām fasādes krāsām, izvēloties pārējai ēkas apdarei pieskaņotu toni. Lielisks risinājums ir dekoratīvais apmetums. Dažādas krāsas un faktūras – piedāvāto materiālu klāsts ir ļoti plašs, var atrast gan ekonomiskākus, gan dārgākus risinājumus. Prasmīgs meistars arī apmetumu spēs pārvērst līdz nepazīšanai, piemēram, no apmetuma veidojot akmeņu mūra efektu. Pēc izžūšanas atliks vien virsmu nokrāsot.

Cokola apmetumam gan ir kāds trūkums – tā mūžs nav ilgs, un regulāri jāveic nepieciešamais remonts.

Ar dabisko akmeni

Ēkas cokola apšūšana ar dabiskā akmens plāksnēm ir elegants, bet visai dārgs risinājums. Parasti apdarei izmanto īpaši sagatavotas 20–30 mm biezas akmens plāksnes. Tām var būt gan regulāra, gan neregulāra forma, virsma var būt rupji tēsta vai pulēta.

• Šāds apšuvums ir visai smags, tāpēc radīs papildu slodzi pamatiem, tāpēc cokola apdare ar dabiskā akmens plāksnēm jāparedz jau ēkas būvniecības laikā.

• Plākšņu montāža ir sarežģīta. Lielā svara dēļ līmjava jāpastiprina ar armatūru vai jāizmanto speciāli stiprinājumi.

• Pie šā apdares veida trūkumiem jāpieskaita augstās izmaksas. Pat vienkārši dolomīta bluķi, no kuriem plēš plāksnes, maksā 10–25 eiro par kubikmetru. Dolomīts nedrīkst būt iegūts ar spridzināšanas metodi – tad materiāla mikroplaisās iesūksies ūdens, plāksnes ar laiku saplīsīs. Granīta plāksnes maksā, sākot no 30 eiro kvadrātmetrā.

Ar mākslīgo akmeni

Šo apdares veidu vērts izvēlēties, ja konstrukcijas vai finansiālu iespēju dēļ nevar atļauties dabiskā akmens plāksnes. Izmantojot kvalitatīvu materiālu, vizuāli būs ļoti grūti atšķirt dabisko un māk­slīgo, toties apdare būs daudz lētāka un vieglāka.

Mākslīgā akmens plāksnes izgatavo, cementa maisījumiem pievienojot samērā vieglas saistvielas, plastifikatorus un armējošos materiālus.

Plākšņu forma atšķiras – ir gan standartizētas vienāda izmēra, gan noteiktā laukumā sakopotas dažādu izmēru plāksnītes. Māk­slīgā akmens plāksnes parasti stiprina ar āra darbiem paredzētu līmjavu. Vēl plāksnītēs var būt iestrādāti montāžas elementi, kas palīdz izveidot noteiktu rakstu un pilnībā iztikt bez līmjavas.

Apdares plāksnītes uz piemērotas virsmas (OSB, fibrocementa plāksnes) var stiprināt arī ar izturīgu poliuretāna līmi.

Ar māla ķieģeļiem

Ja vēlaties respektabla izskata ēku, vērts apsvērt cokola apdari ar māla ķieģeļiem. Šī metode ļauj izveidot ventilējamu spraugu vai telpu siltinājuma materiālam. Arī paši ķieģeļi būs papildu siltumizolācija. Tomēr ķieģeļu mūris ir smags un tam pašam vajadzīgi lentveida pamati.

Labs risinājums ir ķieģeļflīzes. Tās ir diezgan vieglas un ērtas, turklāt komplektos ir stūra savienojumi, kas ļauj viegli saglabāt zīmējumu ēkas stūros. Ražotāji piedāvā ķieģeļflīzes, kurām jau ir piestiprināts siltumizolācijas materiāls – parasti poliuretāna putas vai augsta blīvuma putupolistirols. Tomēr izmaksas ir visai lielas: kvadrātmetrs skaistu māla ķieģeļflīžu maksā aptuveni 15 eiro.

Ar apšuvumu

Ja apdarē nevar izmantot iepriekš minētos materiālus, risinājums ir cokola apšuvums. Tas var būt izgatavots no visdažādākajiem polimēru un kompozīta materiāliem, kam ir liela formu un krāsu dažādība. Parasti šim apšuvumam izmanto stiprinājumu sistēmas, tāpēc zem apšuvuma var paslēpt vēlamo siltumizolācijas slāni. Apšuvums ir ne tikai ļoti viegls, bet arī ilgmūžīgs, to nevajag īpaši kopt.

Cokols var būt nedaudz iegremdēts ēkas sienā. Tad mitrums, kas tek pa sienu uz leju, pil zemē. Vienā līmenī ar sienu ierīkotu cokolu uzskata par neveiksmīgāko risinājumu, jo pamatus grūti pasargāt no mitruma. Visbiežāk cokola ārējā mala ir nedaudz izbīdīta uz āru. Šādā gadījumā apdarei vajadzīgs lāsenis, kas pasargā cokolu no mitruma un neļauj tam iekļūt starp sienu un apdares materiāliem. Visbiežāk lāseni izgatavo no cinkota skārda ar polimēra pārklājumu, bet dārgākais ir veidots no alumīnija vai vara.

Pievienot komentāru