Dārzs, Sakņu dārzs

Kāposti – bez minerālmēsliem un ķīmijas? Padomi, kā iegūt labu ražu

Foto-Sandra Ruska

Kā izaudzēt kāpostus bez ķīmijas? RUTA JELGAVAS NOVADĀ

Kūtsmēsli vai komposts – lielos daudzumos

Dārzkopības institūta vadošā pētniece Līga Lepse uzsver: sekmīgai galviņkāpostu audzēšanai ir svarīgi, lai augsne būtu auglīga, labi iekopta, bagātīgi ielabota ar satrūdējušiem kūtsmēsliem vai kompostu, kas īpaši būtiski, audzējot vidējās un vēlīnās šķirnes ar ilgu augšanas periodu. Šiem kultūraugiem vispiemērotākā ir viegla smilšmāla augsne vai mālsmilts.

Ja nav pieejami kūtsmēsli, lietderīgi izmantot zaļmēslojumu. Vislabāk pirms kāpostiem audzēt tauriņziežus (piemēram, pupas, zirņus, pupiņas), jo uz to saknēm esošās baktērijas piesaista no atmosfēras slāpekli un padara to pieejamu augiem. Kāposti ir ļoti prasīgi pēc barības vielām, tie veģetācijas periodā zaļās masas veidošanai patērē daudz slāpekļa. Audzējot kāpostus, augsnes ielabošanai nevar izmantot radniecīgos augus – krustziežus.

Mēslojuma prasīgi

Labu kāpostu ražu nevar iegūt bez papildmēslošanas. Tādēļ, tiklīdz dēsti uz lauka iesakņojušies, dod šķidro mēslojumu ik pēc 2–3 nedēļām (pēc 1. jūlija pārtrauc piebarot, citādi kāpostiem atmirs lapu malas, cietīs galviņu kvalitāte, tās nevarēs uzglabāt). Šķidrā mēslojuma sortiments ir ļoti plašs. Var izmantot atšķaidītu mājlopu vircu, zāļu vircu (visplašāk lieto lielo nātri, vārpatu, gārsu, kosu), arī ražotāju piedāvātos bioloģiskos mēslošanas līdzekļus, piemēram, Raskila (ražots no biohumusa, sliekām pārstrādājot zirgu mēslus).

Dārzkopības institūta Agrotehnisko pētījumu un šķirņu izvērtēšanas nodaļas asistents Imants Missa atgādina – kāposti ir prasīgi arī pēc kalcija. Var palaikam izmantot krīta pulveri, noputinot ar to stādījumus. Nevajag kaļķošanas materiālu lietot pārāk daudz; pietiek vienā reizē ar sauju uz kvadrātmetru. Klasiskāks variants ir galviņkāpostu apputināšana ar pelniem (tie satur daudz kalcija un kālija), taču tiem ir viens liels trūkums – pēc apstrādes galviņās paliek pelnu paliekas (tās neizšķīst, neizskalojas), tādējādi kāposti izskatās netīri.

Kopšanas darbi

Citi kāpostu kopšanas darbi pēc iestādīšanas ir nezāļu, kaitēkļu apkarošana un laistīšana. Dārzeņi jāravē laikus, kamēr nezāles vēl mazas. Daudzām šķirnēm ir lielas lapas, kas ar laiku (vasaras otrajā pusē) ierobežo nezāļu augšanu. Ja iestājas pavasara sausums, kā šogad, dēsti obligāti jālaista, pretējā gadījumā uz ražu nevar cerēt. Nepietiek tikai ar vienu laistīšanas reizi pēc dēstu izstādīšanas. Ilgstošā sausumā augi jāapgādā ar ūdeni vismaz piecas sešas reizes.

Ja ir labs mitruma nodrošinājums, īpaši galviņu veidošanās laikā, un kāpostiem ir ko ēst, tiek panākta labāka augu attīstība un izturība pret īslaicīgiem nelabvēlīgiem apstākļiem.

Cīņa ar kaitēkļiem

Audzējot kāpostus bez ķīmijas, lietderīgi augšanas sākumā tos nosegt ar agrotīklu, lai aizkavētu lidojošo kaitēkļu izplatību stādījumā. Segmateriālu var atstāt tik ilgi, kamēr nav nepieciešama augsnes rušināšana vai nezāļu apkarošana. Kāpostiem bīstami ir balteņa bojājumi, īpaši, kad augiem izveidojušās 9–12 lapas. Tāpēc, kad kāposti paaugušies, stādījumu der nosegt ar speciālo tīklu, kas domāts strazdu un citu putnu atbaidīšanai (izmēri tīkla acīm 1 x 1 cm, lai balteņi tām nevarētu izlidot cauri). Pret cekulkodi putnu tīkls diemžēl nelīdz, jo tauriņš ir sīks. Sezonas laikā var attīstīties vairākas cekulkodes paaudzes un ražas zudumi to dēļ mēdz būt visai lieli. Šo kaitēkli vajag ierobežot, izlaižot trihogrammas, – uz 1 ha izmanto 1 g pupāriju (kūniņu). Svarīgi izlaist trihogrammas īstajā laikā (cekulkodes olu dēšanas periodā) un izdarīt to vienmērīgi pa visu lauku.

Papildu pasākums kaitēkļu atbaidīšanai – veidot jauktos stādījumus, starp kāpostiem stādot augus ar spēcīgu smaržu, t.i., vienā rindā audzē kāpostus, otrā – samtenes vai koriandru.

2 Komentāri

  1. Teorija ir laba lieta, kad kopj 3 kāpostus, kad nonāk līdz kaitekļu apkarošanai tā viss sagāžas, jo bez indēm uz lauka izaudzēt normāli nevar.

  2. Vai minerālmēslos darbīgās vielas ir no citas galaktikas? Ko dara augs, kad augsnē kāda barības viela trūkst, vai aizvieto ar citu? Ja kāda elementa augsnē nav, tad vienkārši nav, tikai raža būs attiecīgi mazāka. Kā tu jutīsies, ja diendienā būs jāēd tikai sālīta siļķe? Kāpēc tu gribi pilnvērtīgu barību, bet augam jāiztiek ar Svēto Garu?

Pievienot komentāru