Praktiski
Mājas mīluļi

Kāpēc tik ļoti piesaista murrātāji. Kāpēc mums patīk kaķi 16

Foto – Shutterstock

Interneta vietnē  www.youtube.com un citās, ierakstot pieprasījumu “kaķi”, iznirst simtiem tūkstoši sižetu par šīm jaukajām radībiņām. Miljoniem cilvēku visā pasaulē priecājas par murrātāju izdarībām. Kāpēc tieši videosižeti un attēli ar kaķiem tik ļoti piesaista cilvēkus? Kas tik īpašs slēpjas kaķu dabā, ka cilvēki tos tik ļoti mīl? Atbild Latvijas felinoloģijas asociācijas “Felimurs” vadītāja VIJA KLUČNIECE.

* Statistiski ir pierādīts un dati par veikalos pārdoto barības daudzumu apliecina, ka kaķus mājās tur krietni vairāk nekā suņus. Tikai kaķus pilsētās neved ārā pastaigās, tie galvenokārt uzturas mājokļos, tāpēc mēs to neredzam un nevaram spriest par to patieso skaitu. Tas izskaidro, kāpēc internetā sižetu un attēlu ar kaķiem ir daudz vairāk nekā ar citiem dzīvniekiem.

* Kaķi cilvēkus piesaista ar noslēpumainību. Šā dzīvnieka dabu līdz galam neizdodas atklāt, un tas intriģē. Turklāt jāpatur prātā, ka šī četrkājainā radībiņa ļoti atšķiras no citām siltasiņu būtnēm gan ar fizioloģiju, gan dzīvesveidu. Kaķiem ir apmēram desmit reizes biezākas asinis nekā cilvēkiem. Tāpēc neiesaka nodarboties ar kaķu pašārstēšanu, jo, piemēram, viena aspirīna tablete šo radībiņu var nogalināt. Neviens cits dzīvnieks neprot radīt tādas skaņas, kādas spēj radīt kaķi, piemēram, kas atgādina maza bērna raudāšanu. Arī staigāt uz pirkstgaliem prot tikai murrātāji.

* Kaķi ir ļoti gudri dzīvnieki, kas, liekot lietā pieglaušanos un murrāšanu, panāk, ka cilvēki viņiem pakļaujas.

* Murrāšana ir unikāla prasme, ko kaķveidīgie spēj veikt īpatnējās rīkles uzbūves dēļ. Lielā mērā arī pateicoties dzirnaviņu malšanai, kaķim diezgan viegli izdodas manipulēt ar cilvēkiem. Suņi manipulējot ir daudz uzbāzīgāki – rej, lec virsū u. tml. Ir taču liela atšķirība, vai dzīvnieks uzvedas uzbāzīgi, vai arī pieglaužas, murrā, met lokus. Šai kaķa pielabināšanās taktikai cilvēks nespēj pretoties.

* Kāpēc viens kaķis guļ uz cilvēka ķermeņa daļām, bet cits ne? Vija Klučniece teic, ka tas, visticamāk, atkarīgs no audzināšanas. Ja kaķēnam iemāca gulēt uz pleca vai vēdera, viņš to arī dara visu savu dzīvi.
* Vai, guļot uz sāpošām ķermeņa vietām, kaķi patiešām spēj ārstēt? Pierādīts, ka murrātāji cilvēkam pazemina asinsspiedienu, bet, visticamāk, tas nav saistīts ar kādām īpašām šā dzīvnieka spējām. Dziedē kaķa siltā ķermeņa tuvums, murrāšana un dziļais miers, kas no tā izstaro. Tas samazina stresa līmeni un līdz ar to pazemina asinsspiedienu. Pierādīts, ka cilvēki, kuriem mājās ir dzīvnieki, ir daudz veselāki. Ja sievietei, gaidot mazuli, ir saskarsme ar dzīvniekiem un pēc tam zīdainītis aug vidē, kurā ir dzīvnieki, viņam no šīm radībiņām neattīstās alerģija. Turklāt jau sen zināms, ka pozitīvas emocijas pagarina cilvēka dzīvi. No tā secinām, ka arī dzīvnieki paildzina cilvēka mūža garumu.

* Kaķiem (tāpat kā bitēm) patīk āderu vietas, un tie labprāt guļ to krustpunktos. Acīmredzot kaķa fizioloģija prasa negatīvo enerģiju. Piemēram, suņi uz āderēm neguļ. Bet kaķi neitralizē negatīvo enerģiju un cilvēkus uzlādē ar pozitīvo enerģiju. Viduslaiku uzskats, ka kaķis ir visa ļaunā iemiesojums, ir aplams.

* Kaķiem piemīt apbrīnojama prasme teicami regulēt savu nervu sistēmu. Ja suns ierauga kaut ko, kas nepatīk, tas kā traks skraida gar sētu un rej. Bet ko dara kaķis, ja ierauga, piemēram, suni? Uzmet kūkumu, iešņācas un, tiklīdz briesmas ir garām, saritinās un saldi aizmieg.

* Lai kā cilvēkiem šķiet, ka kaķi saprot viņu teikto, tā nav patiesība. Kaķi, tāpat kā citi dzīvnieki, nesaprot cilvēku valodu. Dzīvnieku dzirde ir daudz spēcīgāka par cilvēku, tāpēc četrkājainie lieliski uztver skaņu intonācijas.

* Nepareizs ir uzskats, ka kaķis labi redz pat pilnīgā tumsā. Taču, lai redzētu, tam vajag daudz mazāku gaismas leņķi – kaut nelielu atspīdumu. Orientēties tumsā murrātājiem palīdz arī jušanas matiņi, kas atrodas gan uz ķepām, gan purniņa.

Saistītie raksti

* Kaķa kažociņš satur elektrostatisko strāvojumu, bet tas nav liels – mazāks par to, ko saņemam no statiskās strāvas, tverot durvju rokturi vai pieskaroties automašīnai. Lielākais pozitīvais efekts rodas nevis no statiskās strāvas, kas mājo kaķa kažociņā, bet no dzīvnieka glaudīšanas.

* Kaķi ir maz pētīti, tāpēc par tiem, iespējams, vēl daudz kas nav zināms. Zinātnieki vairāk pievēršas citu dzīvnieku – suņu, žurku, peļu u. c. – izzināšanai, jo tos var izmantot cilvēku labā, pārbaudot medikamentu iedarbību u. tml. Murrātāji šādiem eksperimentiem ir absolūti nepiemēroti, tāpēc jebkuri šā dzīvnieka pētījumi izmaksā ārkārtīgi dārgi. Vai nav interesanti – peles var izmantot pētījumos, kaķus – ne!

LA.lv