Praktiski
Mājas

Rudens lietavas klāt – jātīra lietus ūdens teknes! Padomi, kā izvairīties no aizsērējumiem0

Foto: Riopatuca/SHUTTERSTOCK

Sākušās rudens lietavas un lapkritis. Protams, jauki vērot, kā krāsainās lapas pārklāj zemi, pagalmus un māju jumtus. Taču tās pašas lapas, vēja norautie sīkie zari spēj mirklī aizdambēt lietusūdens novadīšanas sistēmas gan jumtam, gan pagalmam.

Pat ja tajās ir nedaudz smilts un dubļu, ko, tekot pa pagalmu pēc spēcīgākās lietusgāzes paņēmis līdzi ūdens, tas kavē ūdens aizplūšanu un, ūdenim sasalstot, var sagādāt nepatīkamus pārsteigumus.

Lai cik kvalitatīvi būtu ierīkotas lietusūdens novadīšanas sistēmas, tām nepieciešama regulāra apkope, turklāt visos tās posmos – sākot no jumta un beidzot ar vietu, kur savāktais ūdens pēc ceļojuma pa teknēm un caurulēm nonāk infiltrācijas laukā vai citā ūdens savākšanas vietā.

 

Vēlams tīrīt divreiz gadā

Ja sistēma netiek regulāri tīrīta un uzturēta, peļķes un dubļi pagalmā nav tā lielākā problēma. Tiešā mājas tuvumā grunts kļūst pārlieku mitra, kas ar laiku bojā mājas pamatus un ēkas cokolu.

Arī pagrabā un ēkas pirmajā stāvā veidojas nelabvēlīgs mikro­klimats.

Visbeidzot pārlieku mitras ēkas konstrukcijas zaudē savu izturību un kalpo ievērojami īsāku laiku. Ja samirkst ēkas siltinājums, būtiski pieaugs arī apkures izmaksas, un būs nepieciešams ļoti dārgs un apjomīgs remonts.

Aizsērējums lietusūdens novadīšanas sistēmā neizzudīs pats no sevis un ar laiku kļūs tikai lielāks. Pie aizsērējuma ūdens plūsma kļūst lēnāka, un tās nestās cietās daļiņas nogulsnējas, palielinot aizsērējumu.

Mitrums veido vidi, kurā labi jūtas patogēnie mikroorganismi, piemēram, pelējums, dažādi kukaiņi, veidojas vide sūnu augšanai.

Tāpat smiltis un lapas rada papildu mehānisko slodzi ūdens notekām, īpaši gar jumta malu – teknes var sākt liekties, var salūzt tās turošie kronšteini un āķi. Lietusūdens kanalizāciju reti ierīko zemāk par grunts sasalšanas robežu ar aprēķinu, ka ūdens no teknēm ātri aizplūdīs.

Ja aizsērējuma dēļ sistēmā palicis lielāks daudzums ūdens, ziemā sasalstot tas var pat pārplēst caurules, un atkal būs nepieciešams dārgs remonts.

Speciālisti iesaka lietusūdens kanalizāciju profilaktiski tīrīt vismaz reizi gadā, labāk pat divas reizes – pēc lapkriša rudenī un pavasarī pēc sniega nokušanas. Bet, ja pamanīta aizsērējuma veidošanās, teknes jātīra nekavējoties.

 

Galvenais – drošība

Sāk ar mehānisku cauruļu un tekņu tīrīšanu gar jumta malu, izgrābjot smiltis, lapas un citus netīrumus. Darbs veiksies ērtāk, ja izmanto palīglīdzekļus – birstes un ieapaļas formas lāpstiņas. Būs nepieciešamas arī pietiekami garas un stabilas kāpnes.

Jāatceras, ka šis darbs tiek veikts salīdzinoši augstu, tāpēc rūpīgi jāievēro drošības prasības.

Iespējams, būs jālūdz citu cilvēku palīdzība. Jāpārbauda, vai kāpnes novietotas pietiekami droši un stabili. Ja iespējams, vislabāk izmantot speciālas drošības jostas darbiem augstumā, kuras piestiprina pie ēkas konstrukcijas, ar siksnām savienojot arī pašu darbu veicēju.

Pirms tam būtiski pārbaudīt šo jostu izturību un stiprinājuma stabilitāti. Ja jums reibst galva, ir kādas citas veselības problēmas, kas ietekmē vestibulāro aparātu, labāk šim darbam nolīgt pieredzējušu speciālistu.

 

Birstes, skrāpis un ūdensstrūkla

Pirms noteku tīrīšanas vēlams notīrīt arī jumta segumu, lai, piemēram, uz tā palikušās lapas jau nākamā lietus laikā neaizdambētu teknes no jauna.

Tāpat jābūt gatavam, ka starp gružiem var būt asi un bīstami priekšmeti, pie teknēm sev mājvietu var būt ierīkojušas lapsenes.

Lielumu jumta gružu var noslaucīt ar slotu vai noskalot ar spēcīgāku ūdensstrūklu.

Ja teknes gar jumta malu ir segtas ar restītēm, kas ir ļoti vēlams, vispirms noslauka restīšu virspusi, tad tās demontē un iztīra arī pašas teknes.

Restītes pasargā no lielāku priekšmetu (lapu, zariņu) iekļūšanas teknēs. Taču smiltis un citi sīkie gruži tām viegli izkļūst cauri.

Tekņu tīrīšanai var izmantot dažādas lāpstiņas, cietākas plastmasas saru birstes, piemērotas formas skrāpīšus. Iespējams iegādāties speciālas palīgierīces tekņu tīrīšanai.

Ja jumts zemāks, iespējams, varēs iztikt bez kāpnēm. Piemēram, kompānija Fiskars piedāvā jau gatavu birstes un skrāpja apvienojumu.

Regulējams leņķis nodrošina optimālu darbarīka pozīciju, droši stāvot uz zemes. Ierīce paredzēta izmantošanai ar teleskopisko kātu, tā maksā nedaudz virs 25 eiro.

Palīgierīci gružu izgrābšanai var izgatavot arī pats no tukšas plastmasas dzērienu pudeles – nogriež lāpstiņas formā un iestiprina garākā kātā.

Lapas un gruži jāizgrābj no teknēm, nevis jāiestumj notekcaurulēs! No tām iztīrīt aizsērējumus ir daudz grūtāk. Savukārt vietās, kur ūdens ieplūst teknēs, nepieciešami sietiņi.

Pēc mehāniskās tīrīšanas teknes izskalo ar spēcīgu ūdensstrūklu. Ja vertikālajās teknēs aizsērējumu nav, arī tās pietiks izmazgāt ar ūdensstrūklu no šļūtenes. Aizsērējumu iztīra ar piemērota izmēra santehnikas trosi.

Jārīkojas uzmanīgi, lai nesabojātu cauruļu pretkorozijas pārklājumu. Labāk izmantot plastikāta trosi (tādu mēdz izmantot skursteņslauķi, lai iztīrītu skursteņus ar pagriezieniem) vai metāla trosi polimēru apvalkā, kurai galā piestiprināta apaļas formas birste.

Protams, ir arī citas palīgierīces tekņu tīrīšanai. Piemēram, kompānija Kärcher piedāvā speciālu komplektu jumta notekcauruļu un citu cauruļu tīrīšanai. Tajā ir 20 metru gara augstspiediena caurule, speciāli uzgaļi un augstspiediena caurules turētājs.

Ierīce iztīra teknes un caurules ar ļoti augsta spiediena strūklām. Ierīces cena ir nepilni 100 eiro. Tai gan nepieciešams arī pats augstspiediena mazgātājs.

 

Teknes uz zemes

Foto: Lasmane/SHUTTERSTOCK

Kad jumta notekas iztīrītas, jāturpina ar lietusūdens uztvērējiem un teknēm uz zemes, kas ūdeni novada prom no ēkas. Darbu secība ļoti līdzīga – vispirms notīra gružus no restītēm, tad tās noņem, ar piemērotu birsti izslauka teknes, izgrābj netīrumus un izskalo ar spēcīgu ūdensstrūklu.

Saistītie raksti

Ja ir speciāli gružu un smilšu uztveršanas grozi, tos izņem un iztīra. No gružiem un smiltīm atbrīvo arī kontrolakas cauruļu savienojumu vietas. Arī pazemes caurules jāizskalo ar spēcīgu ūdensstrūklu. Ja caurules iztekā ūdens netek vai tek ļoti sīkā strūkliņā, caurulē ir aizsērējums. Arī šajā gadījumā aizsērējumu iztīra ar kanalizācijai domātajām trosēm.

 

5 padomi, kā pasargāt sistēmu no aizsērējumiem

1. Lietusūdens novadīšanas sistēmas profilaktiskajai tīrīšanai jākļūst par ieradumu.

2. Jumta teknēm jāierīko sietiņi visā to garumā.

3. Kontrolakas jāierīko salīdzinoši netālu viena no otras.

4. Pazemes sistēmai jābūt pēc iespējas mazāk pagriezienu.

5. Nedrīkst apvienot lietusūdens un parasto kanalizācijas sistēmu – aizdambēšanās gadījumā applūdīs ne tikai pagalms, bet arī mājas iekštelpas.

LA.lv
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Vai var piedzīt alimentus, ja laulība oficiāli nav šķirta?
21 stundas
PL
Praktiskais Latvietis
Praktiski
Mikoloģe: “Sēņošanas sezona īsti nebeidzas nekad. Vēl joprojām mežos lasa baravikas un gailenes”
22 stundas
Inita Šteinberga
Praktiski
Īstais laiks izgriezt krūmus. Klūgas noderēs dārzam un dekoriem
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Ar IIN neapliekamais nākamgad lielāks. Skaidrojam, kuri būs lielākie ieguvēji
1 stunda
LE
LETA
Dabā
No piektdienas kļūs krietni aukstāks
43 minūtes
MA
Māris Antonevičs
Latvijā
Māris Antonevičs: “Atlaist Saeimu!” atkal modē
55 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Tirgus sastingst gaidās. Četrus mēnešus vērtēs “Bites”un “Baltcom”apvienošanu.
38 minūtes
LE
LETA
Ekonomika
Prasības dzērienu depozīta sistēmai sola izstrādāt pēc iespējas ātrāk
1 stunda