Praktiski
Svētki

Kapavietas sagatavošana ziemai. Steidzamie darbiņi rudenī 0

Foto: Shutterstock

Kad vasara galā un salnas puķes nokodušas, jādodas sakopt arī dvēseļu dārzu. Pirms ziemas vēl daudz ko var darīt, lai pavasari kapvieta sagaidītu glīta.

Svarīgi instrumenti

Lai saudzētu segumu, ieteicams lapas grābt ar slotu vai grābekli, kam plati plastmasas zari. Ar tiem lapas var noslaucīt pat no kapu rāzes. Metāla un koka grābeklis der tikai ornamentu veidošanai smiltīs.

Lielos kapos rudenī noderēs lapu pūtējs un sūcējs, taču pilsētas kapos, kur mazas kapvietas, pūtēju izmantot nevar, jo lapas nonāks kaimiņu teritorijā, kuri par to nebūs apmierināti.

No augu viedokļa vislabāk lapas atstāt tur, kur tās nokritušas, jo šāda sega ieziemotu kapu segumu un augus. Taču tas nav latvieša dabā!

Vismaz ziemā nevajadzētu šķūrēt sniegu no kapvietas. Tas nenāk par labu augiem. Turklāt, ja ziemā kāds kapvietā jāapglabā, bedri nākas lauzt ar lauzni.

Sūnas nav neglītas

Dārzu un kapu kultūrā arvien modernāka ir tendence atdarināt neskartu dabu. Viens no elementiem šādos apstādījumos ir sūnas. Tās no akmens var noņemt viegli, taču, lai sūnas ataudzētu, paies gari gadi un tas pat var neizdoties. Sūnas rada īpaši romantisku noskaņu. Akmenim šāds zaļš mētelītis ļaunumu nenodarīs.

Ja sūnu vai netīrumu dēļ rudenī tomēr gribas nomazgāt gan apmales, gan pieminekļus, viens no variantiem ir izmantot parastās veļas ziepes, kas nopērkamas palielos gabalos. Tās sarīvē skaidiņās, spainī izšķīdina ūdenī un ar saru suku visu nomazgā.

Ar ziepēm mazgātās vietas noskalo ar tīru ūdeni, bet neslauka, lai nepaliek pēdas.

Labākais laiks augu stādīšanai – rudens

Rudens ir piemērots laiks apstādījumu veidošanai. Lai augi ieaugtu, pietiek gan siltuma, gan mitruma.

Apstādījumu stādīšana rudenī ir tīkama gan augiem, gan stādītājiem. Rudens pusē nav tik karsts, vajadzētu arī pietikt mitrumam. Augi labi ieaugs. Var stādīt visu – gan augus apmalītēs, gan košumkrūmus. Vienīgi vasaras puķītes, protams, atstāj pavasarim.

Rudenī var stādīt dzīvžodziņu, bet atjaunojošo griešanu atstāt uz pavasari.

Saulainās vietās ieteicams stādīt mārsilu un laimiņus kopā ar klājeniskajiem kadiķiem ar zilganām skujām. Savukārt ēnainās vietās lieliskas ir kapmirtes un efejas, ko var apcirpt. Rudenī kapvietā var pārstādīt rāzes, kas vasarā pavairotas un ieaudzētas dārzā.

Ja kāds augs gadu no gada neaug, nevajag pūlēties, lai atrastu iemeslu. Labāk to izņemt, ielabot zemi un iestādīt kaut ko citu.

Labi ir rudenī sagatavot augiem stādāmo vietu. Ziemā substrāts nosēdīsies, un krūmiņiem nepaliks kailas saknes.

Kapmirtes un efejas lieliski ieaug kapos, ja tām dārzā ļauj iesakņoties lielos podos ar ielabotu kūdras substrātu, ja palaista un pamēslo.

Pieredze liecina, ka bukšu tuvumā nekas negrib augt, tāpēc šā skaistā auga izvēle jāpārdomā vai tas jāstāda atsevišķi kā soliters.

Ne smiltis, ne melnzemi, ko atved uz kapsētām lielās kravās, neiesaka izmantot, jo tās ir nezināma sastāva un pilnas ar nezāļu sēklām.

Piebaro mūžzaļos augus

Septembrī mūžzaļajiem augiem var dot speciālo rudens mēslojumu. Dažādiem skujkokiem un rododendriem, kam vajadzīgs augsnes skābums, lieto speciālos, tieši šiem augiem paredzētos mēslojumus. Lapukokus un krūmus rudenī nemēslo. Startam visiem augiem barību dod pavasarī, kad tie mostas un sāk augt.

Augiem paredzēto mēslojumu uz kapiem nes tik daudz, cik nepieciešams. Granulētajam mēslojumam tas nav tik būtiski, jo aizskrūvējamā stikla burciņā un maisiņā to var atstāt kapos. Tikai jāpieliek zīmīte (starp granulām var ievietot gabaliņu iepakojuma etiķetes), kuriem augiem tas domāts.

Padoms

Metode pret stirnām un ūdensžurkām

>> Daudzos kapos rudenī un arī ziemā viesojas stirnas un citi četrkājaini krūmu un puķu cienītāji. Tāpēc apstādījumus rudenī var aptīt ar zaļu aizsargtīklu, ko liek dārzos ogulājiem. Iztālēm šis materiāls pat nav redzams, bet dzīvniekiem tas nebūs pa zobam.

>> Savukārt pret dobju postītāju ūdensžurku derēs šāda metode: nopērk baltmaizi maisiņā un tur tik ilgi, līdz tā sazaļo. Tad gabaliņus sabāž alās. Grauzējām nepatīk!

Visu atstāj kapos

Lorem ipsum
FOTO: Leta

No kapiem mājās neko nedrīkst nest! Ne tikai rudenī, kapu apmeklējumu sezonu beidzot, bet arī vasarā. Lai arī racionāla izskaidrojuma tam nav, taču šāds nosacījums saglabājies līdz mūsu dienām.

Pat kapu ierīkotāji ievēro šos senos priekšrakstus. Instrumentus, kas paredzēti kapu kopšanai, lieto tikai šim nolūkam. Gumus un spraudeņus, tāpat kā kapu vāzes un citas lietas, kam ir stipra kapu enerģētika, uz mājām nevajag nest.

Protams, var būt izņēmumi, teiksim, jālabo piemineklis vai soliņš, un kapos tas nav izdarāms. Taču pēc tam visu nes atpakaļ.

Diemžēl grābekļus, slotas un lejkannas nākas ikreiz ņemt no mājām, jo daudzās kapsētās garnadžu dēļ tos atstāt nevar. Respektējot tradīciju, pareizāk būtu iegādāties atsevišķus rīkus kapiem vai palienēt no kaimiņu gruntsgabala.

Bēru laikā izmantoto koka krustu pēc gada vai diviem nedrīkst nest uz mājām un sadedzināt ugunskurā.

Arī begoniju gumus vai citus augus nevajag nest uz mājām pārziemināt.

LA.lv