Praktiski
Dārzs

Kalnu arnika pie mums jūtas tīri labi. Kā audzēt šo kaprīzo augu? 0

Foto – Shutterstock

Vai kalnu arnika pie mums pārziemo? Kādas ir šā ārstniecības auga prasības? DAINIS PRIEKUĻU NOVADĀ

Nacionālā botāniskā dārza Lakstaugu floras nodaļas zinātniskā asistente Ilma Nereta apgalvo, ka kalnu arnikai (Arnica montana) Latvijas klimatā vajadzētu augt tīri labi, tās ziemcietība ir normāla, atbilst 4. klimatiskajai zonai (Latvija ir 5. zonā). Tiesa, augs ir prasīgs attiecībā uz vietu un augsni. Arnikai ļoti patīk saule un trūdvielām bagāta mālsmilts augsne, bet netīk smilšaina, sārmaina augsne. Augs ir īsmūžīgs, tādēļ jārēķinās ar regulāru atjaunošanu (no sēklām). Tādā vasarā, kāda bija šogad, augs zied labi arī pie mums, taču lietainā un vēsā laikā var rasties problēmas.

Kalnu arnika ir daudzgadīgs, 20–60 cm augsts augs. Zied jūnijā–jūlijā, ziediem ir patīkams aromāts. Ar saviem dzeltenajiem ziediem arnika ir ļoti dekoratīva, lieliski izskatās akmeņdārzā.

Krāslavas novada zemnieku saimniecības Kurmīši īpašnieks, ārstniecības augu audzētājs Ivars Geiba no savas pieredzes zina teikt: “Kalnu arnika ir diezgan kaprīzs augs, jaunie stādiņi baidās sala. Tāpēc tos ieteicams izaudzēt ar tādu aprēķinu, lai varētu izstādīt pēc salnām.”

Audzēšana

Sēklas dēstiem sēj aprīļa sākumā. Dēstu audzēšana ilgst 50–60 dienas. Ieteicamā augu biezība laukā – desmit stādu uz kvadrātmetru. Saimniecībā Kurmīši parasti ar kartupeļu vagotāju sadzen vagas, tad arniku stāda vagu skaustos, lai varētu vismaz pāris reižu izvagot, tā samazinot ravēšanas izdevumus. Ja sēklas izsēj tieši augsnē, tās sadīgst mēneša laikā, bet ziedu ražu iegūst tikai nākamajā gadā. Toties, audzējot kalnu arniku ar stādiem, ražu var ievākt jau pirmajā gadā. Arniku vācot 5-8 reizes sezonā, kaltēto ziedu raža vidēji ir 500 kg/ha.

Pieaugušus augus var pavairot ar stādu dalīšanu pavasarī vai rudenī. Pieaug diezgan labi, tikai jāņem vērā, ka arnikai sakņu sistēma izvietota tuvu augsnes virskārtai. Vienugad kalnu arnika Kurmīšu smilšainajā augsnē daļēji izsalusi un tās vietā sākts audzēt Ziemeļamerikā augošo Šamiso arniku. Audzēšanas ziņā šī suga ir krietni vienkāršāka un izturīgāka. Taču ziedi, lai arī daudz, ir mazi, līdz ar to ārstniecības augu audzētājam palielinās novākšanas izdevumi.

Auga izmantošana

Medicīnā galvenokārt izmanto arnikas ziedus, reizēm arī lakstus un saknes. Ziedi satur krāsvielu, organiskās skābes, inulīnu, miecvielas, ēterisko eļļu un citas vielas. Tautas medicīnā arniku lieto bronhītu, podagras, krampju, epilepsijas, smadzeņu satricinājumu gadījumos, arī kā urīndzenošu līdzekli pie sirdsslimībām. Dažkārt novēro ādas alerģiskas reakcijas.

Ivars Geiba uzsver: “Visi arnikas paveidi ir ar spēcīgu iedarbību. Tāpēc īpaši aizrauties ar šo augu lietošanu ikdienā un bez ārsta ieteikuma nevajadzētu. Arī dažādu augu kaltēšanai izmantojot vienus un tos pašus sietus, tie rūpīgi jānotīra un jādezinficē. Auga sēklas var meklēt: www.richters.com”.

LA.lv