Praktiski
Mājas mīluļi

Kaķim tek siekalas: kāpēc un ko darīt? Tā var būt pat trakumsērga! 0

Foto-Fotolia

Mājdzīvnieks, tāpat kā cilvēki, var pēkšņi saslimt. Bet atšķirībā no citiem mājiniekiem viņš nevar pastāstīt par šo problēmu, tāpēc saimniekiem jābūt vērīgiem un laikā jāsniedz palīdzība. Piemēram, ja kaķim tek siekalas, tas var būt nopietnas slimības simptoms, kas prasa tūlītēju rīcību.

Lai rīkotos atbilstoši, jāsaprot, kāpēc kaķim tek siekalas. Tikai pareiza diagnoze un savlaicīga palīdzība būs efektīvas.

Kaķa siekalām ir svarīga nozīme pareizā organisma funkcionēšanā. Tās piedalās: mutes gļotādas, zobu un smaganu aizsardzībā no jebkādām brūcēm; ēdiena vieglākā norīšanā; mēles receptoru stimulēšanā.
Tomēr, kad siekalas tek tik stipri, ka saimnieks tās pamana un tajā pašā laikā kaķis slikti ēd, nepieciešama veterinārārsta palīdzība.

Kad kaķim tek siekalas, tālāka rīcība ir atkarīga no slimības cēloņa.

Palielinātas siekalu izdalīšanās pazīmes
Ne katrs saimnieks uzreiz sapratīs, ka viņa mājdzīvniekam ir veselības problēmas. Tātad kā zināt, ka kaķis siekalojas pārāk daudz?

Pievērsiet uzmanību šādiem simptomiem:
* kaķim pastāvīgi novērojamas mitras ķermeņa daļas;
* biežāk nekā parasti rij siekalas vai berzē purniņu pret mēbelēm vai citiem priekšmetiem;
* mazgājas biežāk;
* neēd;
* spalvas ātri vien saveļas mitros kumšķos;
* vietā, kur sēdējis, paliek mitri plankumi.

Tikai pēc pastiprinātas siekalošanās slimības cēloni noteikt nevar. Nepieciešams noskaidrot vēl citus simptomus, kas palīdzēs noteikt pareizu diagnozi un sākt kvalificētu ārstēšanu.

Vīrusu saslimšanas
Ja dzīvnieka organismā nonācis trakumsērgas vīruss, izglābt viņu vairs neizdosies. Ja ir aizdomas par šo slimību, kaķis nekavējoties no visiem jāizolē.

Papildus siekalu tecēšanai un izkārtajai mēlei, trakumsērgai ir arī citi simptomi:
* negaidītas uzvedības izmaiņas (kļūst pārāk agresīvs vai mīlīgs);
* netipiska apetīte (gandrīz neēd vai, pretēji, ēd visu);
* krampji;
* hidrofobija.

Kaķis var saslimt arī ar citām vīrusu slimībām. Par vīrusu saslimšanu var liecināt tas, ka kaķis ēd mazāk, bet tajā pašā laikā daudz dzer. Pārāk liela šķidruma uzņemšana izraisa nelabumu, un tas savukārt izraisa spēcīgu siekalu veidošanos.

Citi simptomi, kas var liecināt par vīrusa saslimšanu:
* temperatūras paaugstināšanās;
* apātija un vājums;
* gļotas deguna dobumā vai acīs;
* kuņģa vai zarnu trakta darbības traucējumi;
* pārmērīgs klepus vai šķavas.

Ja novēroti minētie simptomi, kaķis jāparāda veterinārārstam.

Saindēšanās
Tas ir visizplatītākais iemesls, kāpēc kaķis pastiprināti siekalojas. Iemesls tam var būt ne tikai veca barība, bet arī jebkurš ēdiens, kas nav paredzēts kaķa vēderam un ko dzīvnieks var nejauši apēst.

Simptomi, kas var liecināt par saindēšanos:
* nelaba dūša un caureja;
* bieži izbāzta mēle;
* bieža vemšana;
* lielas slāpes, kaut arī mājdzīvnieks gandrīz neko neēd;
* augsta temperatūra.

Var sākties drudzis, paralīze, krampji, un acu zīlītes ievērojami paplašinās. Šādi simptomi tiek novēroti, ja kaķis nejauši apēdis dzīvsudrabu vai citu toksisku ķīmisko vielu. Lai izvairītos no tādas saindēšanās, rūpīgi jāuzrauga, lai jūsu mīlulis nevarētu ieēst ko bīstamu.

Mutes dobuma slimības
Ja kaķis ir vecs vai slikti aprūpēts, var rasties problēmas ar zobiem un smaganām. Dažreiz to iemesls ir slimība, kas netika laikā izārstēta un pārgāja hroniskā stadijā. Ja kaķim siekalas tek, kad viņš murrā, kaķis ēd maz, bet ēdienu pamatīgi košļā, neļauj sev pieskarties – iespējams, ka ir kāda problēma mutē. Varbūt tas ir kariess, gingivīts un citas slimības, kas var izraisīt stipras galvassāpes.

Mutes dobums var sāpēt, ja kaķis savainojis smaganas ar kādu mazu kauliņu vai ēdiena gabals iestrēdzis starp zobiem. Tad arī izdalās daudz siekalu. Bieži gadās, ka kaķis ievaino muti ar asu priekšmetu, ar kuru izdomājis paspēlēties. Ja jums ir aizdomas, ka pie siekalošanās vainīgas mutes dobuma problēmas, jāveic rūpīga pārbaude.

Rūpīgi apskatiet mēli un citas mutes dobuma daļas, lai pārbaudītu vai tie nav savainoti un vai mutē nav kāds svešķermenis. Tas jādara maigi un akurāti, lai neizbiedētu jūsu mīluli.

Gremošanas trakts un rīkle
Ja kaķis siekalojas, neko neēd, varbūt ēdiena gabals ir iestrēdzis nevis mutē, bet tālāk ceļā uz vēderu. Iestrēgušais objekts kairina gļotādas un rada sāpes. Tāpēc kaķis stundām var sēdēt ar uz priekšu noliektu galvu, bieži un bagātīgi dzert, daudz klepot. Tā viņš cenšas izraisīt vemšanu vai virzīt iesprūdušo gabalu tālāk vēderā. Šajā gadījumā siekalošanās ir ļoti izteikta.

Turklāt šie simptomi ir raksturīgi kuņģa un zarnu audzējiem. Tāpēc nepieciešama veterinārārsta pārbaude.

Hroniskas slimības un alerģija
Bieži gadās, ka saimnieks nepamana slimību vai ārstēšana nav bijusi pilnīga un tā pāriet hroniskā stadijā. Tādēļ, ja pamanāt mājdzīvnieka pastiprinātu siekalošanos, vispirms mēģiniet atcerēties, kad un ar ko viņš slimojis. Iespējams, šāda analīze palīdzēs noteikt problēmas cēloni.

Kad kuņģa-zarnu trakta problēmas saasinās, siekalošanās vienmēr palielinās, bet kaķis ēd slikti. Tas attiecas uz dažādām čūlām, gastrītu un kolītu. Ja kādā gremošanas trakta daļā ir parazītiskie tārpi, tas arī var izraisīt pārmērīgu siekalošanos.

Slimības, kas traucē žultspūšļa, aknu un liesas normālu darbību, ir faktors, kāpēc kaķis siekalojas un slikti ēd. Ja mājdzīvniekam ir cukura diabēts, tas izraisa pastāvīgas slāpes un pārāk bieža šķidruma uzņemšana izraisa pārmērīgu siekalošanos. Vēl viens siekalošanās iemesls var būt alerģija pret jebkuru jaunu produktu mājā.

Jāpatur prātā, ka, ja kaķis pastiprināti siekalojas, visticamāk, tas ir kādas slimības sākums vai esošās slimības saasinājums. Ko vajadzētu darīt nekavējoties? Vajadzētu rūpīgi pārbaudīt mēli un citas mutes dobuma daļas, lai izslēgtu mehāniskus bojājumus.

Tomēr vislabāk ir pēc iespējas ātrāk parādīt mīluli veterinārārstam. Bieži vien no tā, cik savlaicīgi sniegta palīdzība, ir atkarīga tās efektivitāte. Jo precīzāk raksturosiet simptomus un to izpausmes laikus, jo vairāk palīdzēsiet speciālistam noteikt pareizu ārstēšanu.

Pat ja pamanāt, ka ir sākusies palielināta siekalošanās, bet izskatās, ka kaķis jūtas labi, nekavējoties konsultējieties ar veterinārārstu. Labāk pajautāt, nevis riskēt ar ūsainā ģimenes locekļa veselību.

LA.lv