Praktiski
Dārzs

Uzmanību, dārzkopji! Pēdējais brīdis savākt bīstamos kailgliemežus 0

Foto – Fotolia

Vasaras beigās un rudens sākumā kailgliemeži dēj oliņas, tāpēc šis ir pēdējais brīdis savākt Spānijas kailgliemežus un tos likvidēt. “Pašreiz šie kailgliemeži jau ir sasnieguši pieauguša dzīvnieka izmērus (10 – 15 cm), līdz ar to tie ir vieglāk pamanāmi un atšķirami no citiem Latvijā esošiem kailgliemežiem,” stāsta malakologs Edgars Dreijers.

Spānijas kailgliemeži ir liela izmēra gliemeži, kuru krāsojums ir no oranža (kā apelsīnu miza) līdz ogļu melnam. Visbiežāk ir sastopami netīri brūnganoranži īpatņi. To gļotas ir bezkrāsainas vai dzeltenīgi oranžas.

Aicina nepalikt vienaldzīgiem

Savairojoties lielā skaitā, Spānijas kailgliemeži var būtiski apdraudēt vietējās augu sugas, gan apēdot tās, gan pārnēsājot dažādas augu slimības. Šī suga apdraud vietējās gliemežu sabiedrības. Ir novērota krustošanās ar dažām vietējām kailgliemežu sugām, līdz ar to vietējie gliemji asimilējas un izzūd. “Centrāleiropā šis ir viens no visnopietnākajiem lauksaimniecības kaitēkļiem un, domājams, ka Latvijā gaidāmas tādas pašas problēmas,” prognozē E. Dreijers.

Pirmo reizi Spānijas kailgliemeži Latvijā konstatēti 2009. gadā Pastendē, un šobrīd jau zināmas 16 Spānijas kailgliemežu atradnes galvenokārt Pierīgā, Zemgalē, Kurzemē.

Šis bīstamais kaitēklis pērn konstatēts Aizputē, Bauskā, Bieriņos, Cēsīs, Dobelē, Iecavā, Ieriķos, Jelgavā, Jēkabpilī, Jūrmalā, Mazirbē, Pastendē, Plieņciemā, Siguldā, Svētē.

Iespējams, ka suga sastopama arī citās vietās Latvijā, tādēļ zinātnieki aicina ikvienu ziņot par redzētiem šīs sugas īpatņiem speciāli sagatavotā aptaujas anketā, kas pieejama portālā dabasdati.lv. Informācija par kailgliemežiem jānodod Edgaram Dreijeram Latvijas Dabas muzejā Rīgā ([email protected]), Arturam Stalažam Dārzkopības institūtā Dobelē ([email protected]) vai Ivetai Jakubānei Daugavpils Universitātē ([email protected]ogy.lv).

Galerijas nosaukums

Īpaši garšo gurķi un ķirbji

Augusta vidū Spānijas kailgliemežiem sākas pārošanās laiks, kas ilgst apmēram mēnesi. Gliemeži cenšas sapāroties ar pēc iespējas lielāku skaitu partneru. Pēc tam sākas olu dēšanas laiks, pēc kuras gliemezis iet bojā. Olas dēj mitrās vietās augsnē vai komposta kaudzēs, kā arī zem dažādiem priekšmetiem. Vienā dējumā var būt ap 120 olām.

Spānijas kailgliemežiem ir iespējama arī pašapaugļošanās, līdz ar to jaunas populācijas izveidei pilnīgi pietiek ar vienu gliemezi, ja vien jaunā vietā tas paspēj sadēt olas.

Gliemeži barībā izmanto gan augus, sēnes, gan organiskās atliekas, ieskaitot bojāgājušus gliemežus. Latvijā tie barojas gan ar dažādiem dekoratīvajiem lakstaugiem, tajā skaitā samtenēm, gan ar dārzeņiem (īpaši tiem garšo gurķi un citi ķirbjaugi) un zemenēm.

Spānijas kailgliemežu pārošanās un dēšana apstāsies, gaisa temperatūrai noslīdot līdz + 5 °C. Jaunie gliemezīši pārziemo zemsedzē, komposta kaudzēs, zem dēļiem, malkas kaudzēs u. c.

Jāvāc spaiņos un jāiznīcina

Latvijā Spānijas kailgliemežiem nav dabisku ienaidnieku. Bet arī cilvēks ir diezgan nespēcīgs cīņā ar tiem. Ja ar latvāņiem vēl var tikt galā, tad šo gliemezi iznīcināt nevar. Ja tas ir parādījies dārzā, ar to būs jāmācās sadzīvot, jo pilnīga atbrīvošanās no tiem faktiski nav iespējama.

Pērn spānietes pamanītas arī Engures puses dārzos. “Cītīgi lasām, kaisījām arī granulas, taču galā netiekam,” atzīst Plieņciema iedzīvotāja Anta. Oranžie gliemeži šeit ir jau daudzās sētās. Ik vakaru tiek salasīti vairāki litri gliemežu.

“Visefektīvākais veids, kā atbrīvoties no kailgliemežiem, ir tos savākt ar rokām un pēc tam iznīcināt. Pie tam to vajadzētu darīt visā atradnē un visu zemju īpašniekiem vai apsaimniekotājiem,” uzsver E. Dreijers. Šo kailgliemežu skaitu ierobežo arī zālāja regulāra pļaušana vienlaikus ar zāles savākšanu un iznīcināšanu.

Mazdārziņus no nelūgtajiem viesiem var pasargāt ar speciālām pretgliemežu sētiņām, kuras apliek ap dobēm, stādiem vai visu dārzu. Tāpat būtu jāizvairās no komposta kaudžu veidošanas. Iegādājoties augu stādus, noteikti jāpārbauda, vai puķupodā vai zem tā nav paslēpies kāds gliemezis.

Pret Spānijas kailgliemežiem vairākums tradicionālo pretgliemežu preparātu nav efektīvi. Cīņai ar kailgliemežiem Dārzkopības institūta speciālists Arturs Stalažs iesaka izmantot varu (kā metālu vai preparātu veidā). Vara plāksnes izvieto dārza ēnainākajās un mitrākajās vietās, lai gliemeži zem tām labprāt salasītos vienkopus. Vara preparātus lieto kā 1% šķīdumu, ko uz augiem izsmidzina vēlu vakarā, ap vai pēc saulrieta, kad augu virsma jau ir ar rasu.

LA.lv