Praktiski
Dārzs

Kādu segumu izvēlēties siltumnīcai0

Foto – Shutterstock.com

Tikai retā dārzā neslejas arī siltumnīca, kur izaug pirmie salāti un dillītes, gurķi, tomāti un paprika.

Lielražošanā joprojām visvairāk izmantotais seguma materiāls ir stikls, taču amatieru siltumnīcā tas nav ieteicams, brīdina dārzeņkopības speciāliste Mārīte Gailīte.

Stiklam ir visaugstākā gaismas caurlaidība, taču tas ir dārgs, smags un trausls materiāls. Lai stikls labi turētos uz siltumnīcas konstrukcijas, neplīstu un siltumnīca būtu hermētiska, nepieciešama ļoti precīzi samontēta metāla konstrukcija uz stabiliem pamatiem. Tas viss sadārdzina un sarežģī siltumnīcas montāžu. Ja stikls zem sniega smaguma vai kāda cita iemesla dēļ saplīst, tā lauskas piesārņo augsni un var vēl ilgus gadus pēc tam pamatīgi apgrūtināt cīņu ar nezālēm.

Polikarbonātam piemīt visas stikla priekšrocības, raksturīga laba gaismas caurlaidība, bet siltuma vadāmība ir vājāka nekā plēvei, tāpēc siltuma zudumi ir mazāki, it īpaši, ja izmanto šūnu polikarbonātu. Polikarbonāts ir mehāniski izturīgs un, ja, izmantojot to siltumnīcas segumam, viss izdarīts pareizi, kalpo vairākus gadus. To iespējams montēt pašu spēkiem un arī siltumnīcas konstrukcija var būt mazāk precīza nekā no stikla veidotai. Polikarbonātu var montēt gan uz metāla (arī alumīnija), gan koka konstrukcijas.

Šī materiāla galvenais trūkums ir tā augstā cena un daži zemūdens akmeņi ekspluatācijas procesā. Lai gan polikarbonāta loksnes ir krietni lielākas par stikla rūtīm un šis materiāls ir lokanāks, siltumnīcas konstrukcijai tomēr ir vēlami pamati, kaut vai tikai zem stabiem.
Polikarbonātu noārda saules ultravioletie stari, tāpēc viena loksnes puse tiek noklāta ar speciālu aizsargslāni. Montējot loksnes, ir svarīgi, lai tā būtu uz ārpusi.

Ja šo segumu saskrāpē vai mazgā ar agresīviem ķīmiskiem līdzekļiem, aizsargslānis tiek bojāts – un līdz ar to sāk bojāties arī polikarbonāts. Vispirms tas kļūst tumšāks, mazāk caurspīdīgs, pelēcīgs, vēlāk drūp un plīst. Polikarbonāta aizsargslāni var bojāt arī ledus lietus veidotā garoza, it sevišķi, ja tai uzsnidzis sniegs un to cenšas notīrīt.

No siltuma viedokļa vislabāk izvēlēties šūnu polikarbonātu, taču tā montāžai jāpievērš īpaša uzmanība, lai novērstu kondensāta veidošanos materiāla iekšpusē. Šim mērķim tiek lietoti speciāli profili, bet darbs jāveic sausā, vēsā laikā, kad ūdens tvaika daudzums gaisā ir mazāks.
Ziemā no šūnu polikarbonāta jumta ir grūtāk nokausēt sniegu, uzsildot siltumnīcas gaisu, jo šim materiālam piemīt labāka siltumizolācijas spēja nekā stiklam. Atliek sniegu tīrīt ar rokām, bet, ja siltumnīca ir augsta, tas var būt problemātiski.

Polikarbonāta siltumnīcas ir izskatīgas un var kalpot par dārza dizaina elementu.

Lētākais un populārākais seguma materiāls ir plēve. Tai raksturīga laba gaismas caurlaidība, to ir viegli uzlikt ikvienai konstrukcijai, jo tā ir lokana un piedod konstrukcijas neprecizitātes. To gan parasti nevar salīmēt ar līmi, toties ir iespējams sakausēt (pat ar gludekli). Šo metodi bieži vien izmanto, lai iegūtu vajadzīgā platuma palagu.

Der zināt, ka biezāka plēve nebūt ne vienmēr ir izturīgāka, ļoti daudz ir atkarīgs no plēves ķīmiskā sastāva. Taču gadās, ka konstrukcija sabrūk zem sniega tieši tāpēc, ka plēve ir ļoti izturīga!

Mazdārza siltumnīcai parasti izmanto pret ultravioletiem stariem stabilizētu polietilēna plēvi. Ražošanas procesā tai tiek pievienotas speciālas vielas, kas aizsargā materiālu no noārdīšanās saules staru ietekmē. Atkarībā no pievienotā stabilizatora markas un daudzuma šāda plēve kalpo ilgāku laiku, 2–10 gadus.

Mazumtirdzniecībā parasti tiek piedāvāta līdz 300 mikroniem bieza plēve, taču siltumnīcai tik ļoti bieza plēve nemaz nav vajadzīga, jo tāpat ilgāk nekalpos; pilnīgi pietiek ar 120–180 mikronu biezu, bet stabilizētu plēvi.

Foto – Shutterstock.com

Tiek ražotas arī krāsainas polietilēna plēves. Nereti tapgalvo, ka sarkanā plēve esot domāta tomātiem, zilā kam citam, taču tā nav tiesa. Pasaulē tiek ražotas tā sauktās selektīvās plēves, kas laiž cauri noteiktu daļu saules spektra, un tas ir īpaši svarīgi dienvidos, lai mazinātu siltumnīcas pārkaršanu. Latvijā tas nav aktuāli, jo mūsu klimata apstākļos, augiem nesaņemot mazāk efektīvo, tomēr noderīgo gaismas daļu, raža samazinās. Vai plēve ir sarkana, zila, dzeltena vai caurspīdīga, nav svarīgi, jo pēc dažiem mēnešiem saules ietekmē tās visas kļūst praktiski vienādas.

Armētā polietilēna plēvē tiek iestrādāti polipropilēna diegi, kas palielina tās mehānisko izturību. Tās kalpošanas ilgums parasti ir 2–3 gadi. To var izmantot siltumnīcas sienām, bet jumtam šāds segums nav īpaši piemērots, jo tā gaismas caurlaidība ir mazāka, bet nelīdzenā virsma ziemā traucē noslīdēt sniegam.

Burbuļplēvi ar lieliem pūslīšiem parasti izmanto stikla siltumnīcu papildu siltuma izolācijai (jo lielāki pūslīši, jo augstāka gaismas caurlaidība). Stikla siltumnīcas šādā plēvē burtiski iesaiņo, jo plēvi piestiprina no ārpuses, speciālus stiprinātājus pielīmējot pie stikla. Latvijā šo plēvi mēdz izmantot arī plēves siltumnīcu, it īpaši apsildāmu, segšanai.

Gaismas caurlaidība šai plēvei ir nedaudz zemāka nekā stiklam un vienas kārtas polietilēna plēvei, tomēr pilnīgi pietiekama dārzeņu vajadzībai pēc gaismas. Pateicoties tam, ka siltuma vadītspēja tai ir zemāka nekā stiklam, saulainā ziemas dienā (mīnus temperatūrā) gaiss ar šādu plēvi segtā siltumnīcā ir par 2–4 oC siltāks nekā ārā.

Siltumnīcas segumam var izmantot divas plēves kārtas. Gaisa sprauga starp plēves kārtām ievērojami samazina siltuma zudumus, taču vienlaikus mazina arī gaismas caurlaidību.

Amatieru siltumnīcai divas plēves kārtas var būt noderīgas, ja siltumnīcu plāno izmantot arī ziemā, taču jāņem vērā, ka sniegs no šādas siltumnīcas noslīdēs sliktāk.

To, cik ilgi kalpo plēves segums, ietekmē saules ultravioletais starojums, kas izraisa fotoķīmisku plastikāta noārdīšanos. Tas ir galvenais iemesls, kādēļ siltumnīcas segums ir jānomaina. Plēves segumu ilgākā laikposmā ietekmē arī ekstremālas temperatūras, kas var izraisīt problēmas, ja plēve saskaras ar metāla konstrukcijām.

Plēves seguma kalpošanas ilgumu ietekmē arī gaisa piesārņojums. Tas var nākt no āra un bojāt plēves virskārtu, samazinot gaismas caurlaidību. Putekļi ir nomazgājami ar ūdeni vai speciāliem līdzekļiem, bet kaitēkļu, galvenokārt laputu, izdalījumus nomazgāt ir grūti. Tāpat gaisa piesārņojums var skart un bojāt plēvi arī no iekšpuses, piemēram, ja tiek izmantoti augu aizsardzības vai mazgāšanas līdzekļi. Plēves segumus nereti bojā putni, meklējot siltumu vai mēģinot tikt klāt kukaiņiem.

Polikarbonāta siltumnīcai nepieciešama stingra konstrukcija.

LA.lv