Īpašums, Manas tiesības

Kādi nodokļi jāmaksā, pārdodot mantotu zemi un augošu mežu?

Foto - Timurs Subhankulovs

Kādi nodokļi jāmaksā īpašniekam, pārdodot zemi un augošu mežu, nevis nocirstus kokus? Tas ir mantots īpašums. Esmu dzirdējis dažādas versijas, VID, piemēram, stāsta vienu, bet citi – pavisam ko citu. VALDIS AIZPUTĒ

Likuma normas

Saskaņā ar likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 8. panta trešās daļas 11. un 15. punktu pie pārējiem fiziskās personas ienākumiem, par kuriem jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti:

* ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstīgi šā likuma 11.9 pantam, ja 9. pantā nav noteikts citādi;

* ienākumi no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas, kā arī atbalsta summas par saimnieciskās darbības ierobežojumiem meža īpašniekiem, kuriem meža apsaimniekošana nav saimnieciskās darbības veids.

Ņemot vērā likuma 8. panta četrpa­dsmito daļu, no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas ienākumam ir pielīdzināmi arī tie, kas gūti, pārdodot zarus, kuri paredzēti šķeldošanai un iegūti ārpus meža zemes, attīrot īpašumā esošās lauksaimniecības zemes no krūmiem, vai mežā, izstrādājot cirsmu.

Atšķirības, kas jāņem vērā 

Tātad ienākums tiek gūts divējādi – pārdodot zemi un augošu mežu. Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes, kā arī aprēķināšanas un maksāšanas kārtība šādos gadījumos atšķiras.

Zemes pārdošanai piemēro likuma 11.9 pantu “Ienākuma no kapitāla noteikšana”. Kapitāla pieaugumu nosaka, no kapitāla aktīva atsavināšanas cenas atņemot iegādes vērtību un kapitāla aktīvā veikto ieguldījumu vērtību šā aktīva turēšanas laikā.

Savukārt augošam mežam piemēro likuma 17. panta desmito daļu: no fiziskās personas ienākumiem, kurus izmaksā komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, ja tie nav saistīti ar darba attiecībām un nav atbrīvoti no aplikšanas ar nodokli, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 5. datumā. Pie šādiem ienākumiem pieder ienākums no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas.

Ieturot nodokli no augoša meža pārdošanas, pirms nodokļa aprēķināšanas no izmaksājamās summas atskaita ar meža atjaunošanu saistītos izdevumus 25% apmērā no izmaksājamās summas, bet no kokmateriālu pārdošanas ienākuma – ar kokmateriālu sagatavošanu un pārdošanu saistītos izdevumus 50% apmērā no izmaksājamās summas.

Komersanti, individuālie uzņēmumi (arī zemnieku vai zvejnieku saimniecības), kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas, izsniedz nodokļa maksātājiem paziņojumu par izmaksātajām ar iedzīvotāju ienākuma nodokli apliekamajām summām, kas nav saistītas ar darba attiecībām, un no šīm summām ieturēto nodokli vai, ja izmaksātais ienākums nav apliekams ar nodokli, izmaksu apliecinošu dokumentu un nosūta paziņojumu Valsts ieņēmumu dienestam:

1) par personām izmaksātajiem ienākumiem, kas minēti 17. panta desmitajā un divpadsmitajā daļā, un no tiem ieturēto nodokli – ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam;

2) par personām izmaksātajām summām, neieturot nodokli, – Ministru kabineta noteiktajā termiņā.

Par augošu mežu nodokli ietur izmaksātājs, ja tas ir saimnieciskās darbības subjekts. Par zemes pārdošanu nodokli maksā pārdevējs, iesniedzot kapitāla pieauguma deklarāciju.

Kādas likmes, kam un kad jāmaksā

Saskaņā ar likuma 15. pantu nodokļa likme kapitāla pieaugumam (zemei) ir 15%, bet ienākumam no augoša meža pārdošanas – 10%.

Atbilstīgi likuma 19. panta 5.3 daļai maksātājs (rezidents), kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par to iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 711,44 eiro. Ja kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir no 142,30 līdz 711,44 eiro, deklarāciju par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15. datumam. Ja šādi ienākumi mēnesī ir līdz 142,29 eiro, deklarāciju par taksācijas gadā gūto ienākumu iesniedz ne vēlāk kā taksācijas gadam sekojošā gada 15. janvārī.

Lai segtu šā likuma 11.9 panta devītajā daļā minētos zaudējumus, kuri nav segti taksācijas gada laikā, maksātājs var iesniegt gada kapitāla pieauguma ienākuma precizēšanas deklarāciju, sākot ar pēctaksācijas gada 1. martu.

Aprēķinātā nodokļa summu maksātājs iemaksā budžetā ne vēlāk kā 15 dienu laikā no deklarācijas iesniegšanas dienas.

Pievienot komentāru