Praktiski
Mājas mīluļi

Noklīdis ežu mazulis, stirnēns vai stārķēns. Kā palīdzēt meža iemītniekiem? 16

Ko iesākt, ja sētā ienāk ežu mazulis, pie kājām nokrīt stārķēns, ko, iespējams, no ligzdas izstūmuši pieaugušie stārķi, vai ābeļdārzā meža tuvumā šķietami apjucis klīst stirnēns? Kā vajadzētu rīkoties cilvēkam – vai zīdītāju vai putnu mazuli nest uz mājām, barot un lolot vai arī atstāt turpat, lai rūpējas paša māte vai Dabas māte?

Sniedz pirmo palīdzību

Uz šādām pārdomām rosināja konkrēts notikums, ar kuru sociālajā vietnē Facebook dalījās rakstnieks un tulkotājs Didzis Sedlenieks. Viņam jau 24 gadus pieder māja Vecpiebalgā. Pagalma vidū atrodas elektrības stabs, uz tā – stārķu ligzda. – Gadiem man bija iespēja vērot šo putnu ģimenes dzīvi, taču šovasar piedzīvoju kaut ko ekstraordināru, par ko iepriekš biju tikai dzirdējis. Pļāvu zāli zem stārķu ligzdas un prātoju, kurā brīdī kāds augšā paskurinās asti. Tikko biju par to iedomājies, pamanīju kaut ko krītam. Tas bija stārķēns, pavisam pliks, izšķīlies, visticamāk, tajā pašā vai iepriekšējā dienā. Lidojuma trajektorija liecināja, ka pats neizkrita, bet tika izmests.

Kad tāda problēma uzkrīt uz galvas, uzreiz nezini, ko darīt, Didzis neslēpj. Tāpēc bezpalīdzīgo radībiņu nofotografējis un fotoattēlu ielicis Facebook. Drīz vien uzradušies padomdevēji, kuri zinājuši, ko darīt un kam zvanīt. – Palīdzība piezvanīja pirmā, precīzāk, Anita Asare, putnu glābšanas organizācijas “Drauga spārns” vadītāja un “Latvijas lepnuma” titula īpašniece. Sarunājām, ka viņi no Jūrmalas brauks nabagam pakaļ, bet es pa to laiku putnēnu dzirdīšu ar medus ūdeni un barošu ar cāļa gaļu.

Stārķēns izskatījies pavisam bēdīgi, ūdeni un barību vajadzējis iedabūt teju ar varu. Lai putnēns nesaltu, Didzis to sildījis ar burkās ielietu siltu ūdeni. Par putnu mazuli rūpējies līdz pat vieniem naktī, kad atbraukuši palīgi un konstatējuši, ka cāļa gaļa tik mazam bijusi par stipru, kuņģītis nav spējis tikt galā. – Tagad regulāri sazinos ar “Drauga spārnu”. Mans stārķēns turas braši, laikam jau būs dzīvotājs.

Ja paņem, jāpatur

Par meža zvēru un putnu mazuļu glābšanu Rīgas Zooloģiskā dārza Informācijas un izglītības nodaļas pārstāvim Mārim Lielkalnam ir šāds viedoklis: – To vajadzētu maksimāli atstāt dabas ziņā, lai tā izlemj putnēna vai citas dzīvās radības likteni. Ja cilvēks stārķēnu, stirnēnu vai cita meža zvēra mazuli paņem uz mājām, baro, kopj un audzina, tas vairs nespēs patstāvīgi izdzīvot savvaļā. Ir tikai pāris izņēmumu, piemēram, ronēnus var palaist atpakaļ jūrā.

Māris Lielkalns skaidro, ka ronēnam nav ciešas saskares ar māti – mazulis dzīvojas krastā, bet māte ik pa laikam izpeld no jūras un to pabaro. Kad pieaugušais ronis uzskata, ka atvase ir pieaugusi, atstāj to likteņa varā, lai kuļas pa dzīvi, kā māk. – Vēl varētu palīdzēt no ligzdas izkritušiem svīrēniem. Jūlija vidū un beigās tā var gadīties. Ja pļavā vai citviet ieraugāt mazu, melnu, bezpalīdzīgu putniņu ar gariem spārniem, asiem nagiem un knābi kā vanagam, tas ir svīres bērns. Putnēnu vajag pamest gaisā, jo tad tas var sākt lidot.

Jāņem vērā: jo ilgāk svīrēnu patur nebrīvē, jo tam grūtāk uzsākt patstāvīgas gaitas. – Putns vai meža zvērs kļūst par mājdzīvnieku, jo saprot, ka cilvēks ir labs čoms, arī kaķis un suns ir labi draugi, bet barība vienmēr atrodama bļodiņā, – situāciju raksturo Zooloģiskā dārza speciālists. – Tiek iedota pilnīgi pretēja informācija, nekā tas ir dabā, proti, ka no cilvēka un suņa jāizvairās, ka barība pašam jāatrod.

Māris Lielkalns zinot daudz gadījumu, kad cilvēki no ligzdas izgrūstos vai izkritušos stārķēnus ir paņēmuši un pa ziemu izbarojuši kūtiņā, bet pavasarī palaiž brīvībā, sak, lido, stārķīt! Putns apmet ap māju pāris loku un nosēžas pagalmā. Ja prastu runāt, teiktu: jā, tas bija skaisti, bet es labāk palieku pie jums kūtiņā. Putns var arī pārcelties pie citiem cilvēkiem un diedelēt barību. – Pirms vairākiem gadiem bija gadījums: šķūnītī izturētu stārķi pēc palaišanas brīvē apgredzenoja. Putns bija tik drošs, ka, meklējot barību, staigāja pa pilsētas ielām, bet, ja to nedabūja, nikns gāja virsū cilvēkiem, jo bija radis, ka cilvēks baro.

Ventspils pusē bijusi arī kāda stirna, kas gājusi uz veikalu iepirkties un uzvedusies mierīgi. Tas liecina, ka stirna dzīvojusi nebrīvē, jo savvaļas zvērs šādos ap­stākļos uzvestos kā dulls.

Kā rīkoties

Daudziem tomēr piemīt mātes, tēva vai glābēja instinkts, tāpēc, ieraugot bezpalīdzīgu dzīvo radību, gribas to glābt, nevis atstāt, lai daba rīkojas pēc sava prāta. – Var jau mēģināt stārķēnu ielikt atpakaļ ligzdā, bet nevar zināt, kāpēc no tās izmests vai izkritis. Iespējams, lielajiem putniem nav ar ko barot mazuli, vai arī stārķēns ir neadekvāti uzvedies, tāpēc pieaugušie to uztvēruši kā svešinieku, kas jāpatriec.

Putniem esot slikta oža, skaidro speciālists, tāpēc tas ir mīts, ka māte nenāks putnēnam klāt, ja tas pabijis cilvēka rokās. Ar labu ožu apveltīti tikai daži plēsīgie putni, piemēram, grifi. Tie savu barību, kas lielākoties ir maita, atrod pēc smakas.

Māris Lielkalns brīdina, ka stārķēns krītot var gūt dažādas traumas, arī iekšējo orgānu bojājumus, kuru dēļ putni lielākoties aiziet bojā trīs dienu laikā. Viņš iesaka: – Var sazināties ar pašvaldību un noskaidrot, ar kuru dzīvnieku patversmi vai veterināro klīniku tā ir noslēgusi līgumu un sniegs palīdzību nelaimē nokļuvušiem savvaļas dzīvniekiem. Rīgā par šiem grūtdieņiem gādā Beinerta veterinārā klīnika.

Turklāt savvaļas dzīvniekus kurš katrs nemaz nedrīkst turēt nebrīvē, ir jābūt atbilstīgai novietnei. Bet nedrīkst arī atstāt bezpalīdzīgā stāvoklī. Šīs prasības ir ietvertas Latvijas dzīvnieku aizsardzības likumā. – Ja atrod ievainotu pieaugušu putnu, pēc atveseļošanas tas spēs atgriezties savvaļas dzīvē, jo jau ir uzkrāta pieredze, kā jādzīvo šādos apstākļos, – skaidro Māris Lielkalns un piebilst, ka ļoti lielas problēmas ir tad, ja savvaļas dzīvniekiem un putniem ir lauztas kājas, stārķiem – spārni. Kaulus saaudzēt var, bet saite, kas stiprina spārnus, vairs neatgūst iepriekšējo formu, un putna spārns nedarbojas tik veikli kā iepriekš. Taču kas baro putnu? Spārni! Tāpēc ieteicams putnus un savvaļas dzīvniekus nepaturēt mājās, bet nodot speciālistu rokās – dzīvnieku patversmei vai savvaļas dzīvnieku turēšanas novietnei, piekodina Māris Lielkalns. Piemēram, Teičos Uģim Bergmanim esot plēsīgo putnu rehabilitācijas centrs. Zinošu speciālistu ir daudz, un, atrodot no ligzdas izkritušu stārķēnu vai citu putnu, ieteicams vispirms sazināties ar viņiem par tālāko rīcību.

LA.lv