Manas tiesības, Pensijas un pabalsti

Kad pensionāri Latvijā dzīvos labāk? Visticamāk, ne tik drīz

Foto - Shutterstock

“Praktiskā Latvieša” lasītāji nereti jautā: kad pensionāri Latvijā dzīvos labāk? Meklējām atbildi uz šo jautājumu, bet diez vai šodienas pensionāri tādus laikus maz piedzīvos.

Starptautisks vērtējums un dažas iebildes

No 2017. gada aprīļa līdz šā gada janvārim Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) izvērtēja Latvijas pensiju sistēmu. Secināts, ka daudz ko vajadzētu mainīt un uzlabot, piemēram, ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu, mazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību.

Nav noslēpums, ka veco ļaužu nabadzības līmenis Latvijā ir augsts, īpaši starp tiem, kas vecāki par 75 gadiem, jo pamata pensijas nav pieaugušas jau 12 gadus. Starptautiskie eksperti uzskata, ka tagad to esot iespējams mainīt. OECD ierosina Latvijas valdībai samazināt arī 15 gadu iemaksas periodu minimālās pensijas saņemšanai, ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātie, izdienas pensijas iekļaut galvenajā pensiju shēmā, kā arī ieviest vēl citus uzlabojumus.

Lai gan dažādu kritisku piezīmju netrūkst, labklājības ministrs Jānis Reirs uzskata, ka no OECD saņemtais Latvijas pensiju sistēmas vērtējums ir labs – tā esot sekmīgi ieviesta dzīvē, un stabilitāte tikšot nodrošināta. Labklājības ministrija jau iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Noteikumos par vecuma pensijas minimālo apmēru, paredzot palielinājumu no 65 līdz 96 eiro. No valsts budžeta, palīdzot šo ieceri realizēt, gan būtu jāsedz vismaz starpība, taču vēl nav skaidrs, vai tas būs iespējams. OECD eksperti arī aizrādījuši, ka Latvijā 2. pensiju līmenis ir maz ienesīgs. Ministrs iebilst: mūsu cilvēki esot gatavi pieciest mazāku ienesību, taču būt droši, ka nauda nekur nepazudīs.

Vismaz līdz 2025. gadam arī nav plānots pārskatīt pensionēšanās vecumu, lai gan OECD iesaka meklēt veidu, kā pensionēšanās vecumu pielīdzināt paredzamajam mūža ilgumam.

Jaunās nodokļu reformas solījumi

Finanšu ministrijas Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja Ieva Kodoliņa-Miglāne informē – sākot no šā gada 1. janvāra, kad spēkā stājušās vērienīgas izmaiņas nodokļu politikā, Latvijas seniori būs ieguvēji.

Valdības apstiprinātajā nodokļu reformā 2018.–2020. gadam paredzēti vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi. Līdz šim kopējais neapliekamais minimums pensijām bija 235 eiro, bet tagad tas paaugstināts līdz 250 eiro. Turklāt ar katru nākamo gadu pensiju neapliekamais minimums pensijām augs vēl straujāk – 2019. gadā par 20 eiro, 2020. gadā par 30 eiro. Šādas izmaiņas vairākumam senioru tomēr nodrošinās lielākus ikmēneša ienākumus (IIN nodokļa likme attiecas uz tiem pensionāriem, kuru pensijas ienākums pārsniedz neapliekamo minimumu).

No 2018. gada 1. janvāra pensijas ienākumam taksācijas gada laikā katru mēnesi tiek piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, arī maksā mazākus nodokļus, bet turīgākie maksā vairāk. Mēneša ienākumam līdz 1667 eiro piemēro 20% likmi, bet mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz šo summu, – 23% likmi. Taksācijas gadam beidzoties un nosakot visa gada kopējo ienākumu (iesniedzot gada ienākumu deklarāciju), tiks piemērota progresīvā IIN likme. Gada ienākumam līdz 20 004 eiro piemēros 20%; gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro, – 23%; gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro, – 31,4% likmi.

Arī personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem pienākas papildu atvieglojumi. Personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, papildu nodokļa atvieglojums ir 154 eiro mēnesī, bet personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa – 120 eiro mēnesī. Politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nodokļu papildu atvieglojums ir 154 eiro mēnesī.

Nauda no gaisa nekrīt

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa atgādina, ka šogad plānotas izmaiņas pensiju indeksācijā. Pensionāriem, kuriem ir lielāks darba stāžs, tās būs jūtamākas.

Aprēķinot pensiju indeksācijā piemērojamo indeksu, tiek ņemts vērā gan patēriņa cenu indekss, gan iemaksu algu fonda reālais pieaugums, kas ietver gan apdrošināto personu skaita un izmaiņas, gan vidējās iemaksu algas izmaiņas. Otrs grozījums, kas tāpat ir svarīgs, – pensionāriem, kuriem pensijas piešķirtas līdz 1996. gadam, no 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksu apmērs. Ja līdz šim piemaksa par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, bija viens eiro, tagad tā būs 1,50 eiro.

Pensiju sistēmas 1. līmenis mūsu valstī ir caurskatāms un saprotams, uzskata Sandra Stabiņa. Katra veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju 1. līmenī veido cilvēka pensijas kapitālu, un tas nekur nepazūd, bet tiek nosacīti uzkrāts. Pensijas kapitāls tiek uzkrāts arī 2. pensiju līmenī, kā arī brīvprātīgi  – 3. pensiju līmenī. Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, pastāv demogrāfiskā novecošanās, kuras riski jau ņemti vērā, nosakot, ka pensijas kapitāla indeksācijā piemērojam nevis algas, bet gan darba algas fonda indeksu. Tas nozīmē, ka ņemam vērā gan algu, gan apdrošināto personu skaita izmaiņas. Arī paredzamais mūža ilguma pieaugums ir ņemts vērā pensiju formulā.

“Mēs nevaram atļauties būt vienas dienas saimnieki,” skaidro departamenta direktore. “Ekonomiski labvēlīgos gados veidojas pensiju uzkrājumi, taču krīzes situācijās tas palīdz izvairīties no lielām problēmām, tāpēc rezervēm jābūt pietiekamām. Krīzes laikā, piemēram, strauji pieaug bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits un citi izdevumi. Jāatceras, ka saistības ir jāpilda gan pret pašreizējiem, gan nākotnes pensionāriem. Vecuma pensijām 2017. gadā izmaksāti aptuveni 1,7 miljoni eiro, un izdevumi ik gadu pieaug. Ir jābūt uzkrājumam, lai mēs kādudien pēkšņi neattaptos kā pie sasistas siles.

Jāņem vērā arī fakts, ka 30% strādājošo Latvijā maksā nodokļus no ieņēmumiem, kas ir mazāki par minimālo algu. Te nu der atgādināt, ka pat tie, kuri tagad maksā nodokļus no minimālās algas, saņems mazu pensiju. Arī speciālais budžets nav bezizmēra, jo veidojas no pašu veiktajām iemaksām. Daudzi diemžēl to nesaprot, maksāt nevēlas, bet saņemt grib.”

Kad pensionāri dzīvos labāk? Tad drīzāk esot jājautā, kad Latvijā vispār cilvēki dzīvos labāk un kad visi arī godprātīgi veiks sociālās iemaksas. Ja mūsu valsts ekonomikā beidzot būs tas lielais uzrāviens un neizpaliks godprātīga iemaksu veikšana, visi, arī pensionāri, dzīvos labāk.

penstabs

 

SVARĪGI

• Tuvākajos gados pensijā iešanas vecums netiks palielināts, bet kādreiz tas tomēr kļūs lielāks, jo mūsu dzīves ilgums palielinās.

• Ja alga, no kuras veic sociālās iemaksas, ir ļoti maza, tad var cerēt tikai uz minimālo pensiju.

5 Komentāri

  1. ;))))))

    “Kas arī bija jāpierāda”, kā ir sacīts. Tātad – šajā pašreizējā MUĻĶU zemes SILES “de(R)mokrātiskās valsts” parodijā “eurolatv(ĀN)ijā” un tās pa lēto angažētajos “lojālpatrEJotiskajos” masmēdekļos klaji PRETLIKUMĪGA un nožēlojami prasta C_E_N_Z_Ū_R_A rullē, vēl joprojām?!? ;)))

    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Pretinieks (galvenokārt – tikai šķietamais jeb tendenciozi iedomātais “pretinieks”), kurš atklāj mūsu kļūdas, ir pat nesalīdzināmi vērtīgāks nekā šķietamais “draugs”, kurš vēlas tās noslēpt.”

    Un, arī: “Gudrs ir NEVIS tas, kas pa glupo “kaujas uz dzīvību un nāvi” ar stipr(āk)u pretinieku (vai pat iedomātu “ienaidnieku”), BET GAN – tas, kuram pietiek jēgas, vēlmes un varēšanas šādu iedomātu “pretinieku / ienaidnieku” padarīt par savu sabiedroto.” 😉

    =====

    Mediju ziņa (2014. gads): “Kā zināms, pēcpadomju Latvijā sabiedrības uzticēšanās žurnālistiem ir drūma problēma. Laiku pa laikam medijos parādās publikācijas par mūsu atsevišķu žurnālistu negodīgo rīcību gan informācijas iegūšanas laikā, gan informācijas tendenciozajā izmantošanā. Mūsu žurnālistikai nav laba morālā slava. Slikti ir tas, ka mūsu žurnālistikā nav konstatējams profesionālais korporatīvisms, aizsargājot savas profesionāli korporatīvās intereses un tajā skaitā savā kontingentā veicot paškritisku vietējās žurnālistikas analīzi, kā arī vajadzības gadījumā nosodot profesionālo normu pārkāpējus. Bet tagad (…) no tā būtiski cieš ne tikai mūsu žurnālistikas ja tā gaužām necilais profesionālais “mundieris”, bet arī visas valsts reputācija.” … ( cit.vied.aut. – zinātnieks un publicists Arturs Priedītis, publikācija “Vai nelietis var būt parlamenta priekšsēdētājs?” )
    ——-
    .
    “Muļķu Zemē – TĀ vi’š i’!…”
    ( …[p]ar MZ SILES “valsts” angažētajiem ‘masmēdekļiem’ )
    ( ‘tekošā momenta aktualizējums’ – iz “O.M.© arChīva” )
    .
    “Caur to ar’ esam slaveni, ka…”
    Šīs “valsts” ‘masu mēdekļi’,
    Pirms “glupo pūli” NOZOMBĒ ~
    Šos pašCENZŪRA izkastrē:
    .
    Ja Saimnieks pauž, ka “melns ir balts” ~
    Top “žurnālistiem” ‘feiss’ tik “salds”,
    Ka pašiem “dūša apšķiebjas” ~
    Dēļ ANGAŽĒTAS …(mel)šanas:
    .
    “Šai Muļķu Zemes “valstī” VISS,
    Ir tā, kā Saimnieks CENZĒJIS ~
    Ja “melns ir balts”, tad – tā vi’š i’,
    Mums ‘nespīd’ citi “viedokļi”!
    .
    Ja Saimnieks pavēl “nospārdīt” ~
    Pa “masmēdekļiem” iz..(gānīt),
    Jebko, kas “nelojāls” vai “svešs”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – paknaps “kešs”)!
    .
    Ja Saimnieks rukšķ (pēc Orvela),
    Ka “četras kājas” = “vērtība”,
    Bet “divas kājas” = “nerullē”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – kretinē)!
    .
    Ja Saimnieks kviec, ka “Krievi nāk!!!”
    Un gvelž, ka “MZ “valstij” VĀKS,
    Bez rietum-OKUPANTIEM ‘briest’!!!”
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – totāls “sviests”)!
    .
    Ja Sainieks ķērc: “Wooow – “hibrīdkarš”,
    JAU grauj šo “valsti”, gadiem garš!!!”
    Kā maitas putns, ap …(‘jūdzies’),
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “bauri” smies)!
    .
    Ja Saimnieks grib, lai “stukačiem”,
    No “skapja” gļēvi smirdošiem,
    Tiek “cieņa” ZOMBĒTA un “gods”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – pelnīts sods)!
    .
    Ja Saimnieks “prezentē”, ka šis,
    Ir “balts un pūkains” kustonis,
    Ne trekni rijošs SILES lops,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – “profīts” skops)!
    .
    Ja Saimnieks uzdod samelot,
    Un “masmēdekļos” publiskot,
    Par SILES ‘rebēm’ “leģendas”,
    Tad – tā vi’š i’ (kaut – BLEFS ir tas)!
    .
    Ja Saimnieks glaimus pieprasa,
    Iekš ANGAŽĒTA “mēdekļa” ~
    ‘Pūš’ “žurnālists”, lai “pūlis” dzird:
    “Yesss – tā vi’š i’!…” (kaut – šķērmi smird)…”

    Ja ZOMBĒTĀJS šķiet “goda vīrs”,
    Kam medijs der kā “mušpapīrs”,
    Pie kura ‘salīp’ VIENTIEŠI,
    Tad – MUĻĶU Zemē tā ‘vi’š i’!
    .
    Bet – tie, kas “nelien” (…) Saimniekiem,
    Tiek “CENZĒTI” no “mēdekļiem”:
    “Kam riebjas VERGOT “lojāli” ~
    Lai lasās… (dillēs), TĀ vi’š i’!…”

    =====

    Oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [ CENZĒTS ]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu LUMPEŅU, bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmoliberastu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu “biogaļas izstrādājumu”, demonstratīvi kriminālrecidīva “ķēķa tiesiskuma” SISTĒMĀ parazitējošu “(ekskre)mentu”, “prok(tologu)”, “(bez)godību” u.c. taml. šinderu, klaji PRETLIKUMĪGAS “revolucionārās pārliecības” lopiski trulu zombijfanu, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju” un nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans(et)inbox. lv .

  2. Aizgāju pensijā pirms 13.gadiem,tad algas un piemaksās bija zemas, ko tas piemaksās bija 0,70 euro pa gadu (29.gadi)vai nebūs. Pensionāriem vajadzētu divreiz gadā indeksēt un ienākumu nodokli no 600EURO. Zinu ka to prasība ir auksta. Deputātiem un ierēdņiem paceļ pa simteņiem euriki, pensijas grašus, līdz ar to es neiešu uz velēšanām.

  3. Ko jūs stāstat…!!!! Komunists brmanis ir iekrājis 400 000 tūkst. Ipašumi Anglijā un Latvijā…duklāvs,ari komunists …alus brūzis,īpašumi pa visu Latviju…
    Tā Kā pensionāri balsojiet vien par zemniekiem un krieviem..
    Nekad labi nedzīvosiet…!!!!

Pievienot komentāru