Praktiski
Manas tiesības

Kad pensionāri Latvijā dzīvos labāk? Visticamāk, ne tik drīz 0

Foto – Shutterstock

“Praktiskā Latvieša” lasītāji nereti jautā: kad pensionāri Latvijā dzīvos labāk? Meklējām atbildi uz šo jautājumu, bet diez vai šodienas pensionāri tādus laikus maz piedzīvos.

Starptautisks vērtējums un dažas iebildes

No 2017. gada aprīļa līdz šā gada janvārim Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) izvērtēja Latvijas pensiju sistēmu. Secināts, ka daudz ko vajadzētu mainīt un uzlabot, piemēram, ievērojami palielināt minimālo pensiju apjomu, mazinot veco ļaužu nabadzību un pensiju nevienlīdzību.

Nav noslēpums, ka veco ļaužu nabadzības līmenis Latvijā ir augsts, īpaši starp tiem, kas vecāki par 75 gadiem, jo pamata pensijas nav pieaugušas jau 12 gadus. Starptautiskie eksperti uzskata, ka tagad to esot iespējams mainīt. OECD ierosina Latvijas valdībai samazināt arī 15 gadu iemaksas periodu minimālās pensijas saņemšanai, ieviest apgādnieka zaudējuma pensijas laulātajiem, palielināt iemaksas, ko veic mikrouzņēmumu darbinieki un pašnodarbinātie, izdienas pensijas iekļaut galvenajā pensiju shēmā, kā arī ieviest vēl citus uzlabojumus.

Lai gan dažādu kritisku piezīmju netrūkst, labklājības ministrs Jānis Reirs uzskata, ka no OECD saņemtais Latvijas pensiju sistēmas vērtējums ir labs – tā esot sekmīgi ieviesta dzīvē, un stabilitāte tikšot nodrošināta. Labklājības ministrija jau iesniegusi Ministru kabinetā grozījumus Noteikumos par vecuma pensijas minimālo apmēru, paredzot palielinājumu no 65 līdz 96 eiro. No valsts budžeta, palīdzot šo ieceri realizēt, gan būtu jāsedz vismaz starpība, taču vēl nav skaidrs, vai tas būs iespējams. OECD eksperti arī aizrādījuši, ka Latvijā 2. pensiju līmenis ir maz ienesīgs. Ministrs iebilst: mūsu cilvēki esot gatavi pieciest mazāku ienesību, taču būt droši, ka nauda nekur nepazudīs.

Vismaz līdz 2025. gadam arī nav plānots pārskatīt pensionēšanās vecumu, lai gan OECD iesaka meklēt veidu, kā pensionēšanās vecumu pielīdzināt paredzamajam mūža ilgumam.

Jaunās nodokļu reformas solījumi

Finanšu ministrijas Nodokļu politikas stratēģijas nodaļas vadītāja Ieva Kodoliņa-Miglāne informē – sākot no šā gada 1. janvāra, kad spēkā stājušās vērienīgas izmaiņas nodokļu politikā, Latvijas seniori būs ieguvēji.

Valdības apstiprinātajā nodokļu reformā 2018.–2020. gadam paredzēti vairāki iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojumi. Līdz šim kopējais neapliekamais minimums pensijām bija 235 eiro, bet tagad tas paaugstināts līdz 250 eiro. Turklāt ar katru nākamo gadu pensiju neapliekamais minimums pensijām augs vēl straujāk – 2019. gadā par 20 eiro, 2020. gadā par 30 eiro. Šādas izmaiņas vairākumam senioru tomēr nodrošinās lielākus ikmēneša ienākumus (IIN nodokļa likme attiecas uz tiem pensionāriem, kuru pensijas ienākums pārsniedz neapliekamo minimumu).

No 2018. gada 1. janvāra pensijas ienākumam taksācijas gada laikā katru mēnesi tiek piemērota progresīvā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme. Tas nozīmē, ka tie, kuri saņem mazāk, arī maksā mazākus nodokļus, bet turīgākie maksā vairāk. Mēneša ienākumam līdz 1667 eiro piemēro 20% likmi, bet mēneša ienākuma daļai, kas pārsniedz šo summu, – 23% likmi. Taksācijas gadam beidzoties un nosakot visa gada kopējo ienākumu (iesniedzot gada ienākumu deklarāciju), tiks piemērota progresīvā IIN likme. Gada ienākumam līdz 20 004 eiro piemēros 20%; gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 20 004 eiro, bet nepārsniedz 55 000 eiro, – 23%; gada ienākuma daļai, kas pārsniedz 55 000 eiro, – 31,4% likmi.

Arī personām ar invaliditāti, politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem pienākas papildu atvieglojumi. Personai, kurai noteikta I vai II invaliditātes grupa, papildu nodokļa atvieglojums ir 154 eiro mēnesī, bet personai, kurai noteikta III invaliditātes grupa – 120 eiro mēnesī. Politiski represētajām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem nodokļu papildu atvieglojums ir 154 eiro mēnesī.

Nauda no gaisa nekrīt

Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa atgādina, ka šogad plānotas izmaiņas pensiju indeksācijā. Pensionāriem, kuriem ir lielāks darba stāžs, tās būs jūtamākas.

Aprēķinot pensiju indeksācijā piemērojamo indeksu, tiek ņemts vērā gan patēriņa cenu indekss, gan iemaksu algu fonda reālais pieaugums, kas ietver gan apdrošināto personu skaita un izmaiņas, gan vidējās iemaksu algas izmaiņas. Otrs grozījums, kas tāpat ir svarīgs, – pensionāriem, kuriem pensijas piešķirtas līdz 1996. gadam, no 1. jūlija tiks paaugstināts piemaksu apmērs. Ja līdz šim piemaksa par vienu darba stāža gadu, kas uzkrāts līdz 1995. gada 31. decembrim, bija viens eiro, tagad tā būs 1,50 eiro.

Pensiju sistēmas 1. līmenis mūsu valstī ir caurskatāms un saprotams, uzskata Sandra Stabiņa. Katra veiktās sociālās apdrošināšanas iemaksas pensiju 1. līmenī veido cilvēka pensijas kapitālu, un tas nekur nepazūd, bet tiek nosacīti uzkrāts. Pensijas kapitāls tiek uzkrāts arī 2. pensiju līmenī, kā arī brīvprātīgi  – 3. pensiju līmenī. Latvijā, tāpat kā citur Eiropā, pastāv demogrāfiskā novecošanās, kuras riski jau ņemti vērā, nosakot, ka pensijas kapitāla indeksācijā piemērojam nevis algas, bet gan darba algas fonda indeksu. Tas nozīmē, ka ņemam vērā gan algu, gan apdrošināto personu skaita izmaiņas. Arī paredzamais mūža ilguma pieaugums ir ņemts vērā pensiju formulā.

“Mēs nevaram atļauties būt vienas dienas saimnieki,” skaidro departamenta direktore. “Ekonomiski labvēlīgos gados veidojas pensiju uzkrājumi, taču krīzes situācijās tas palīdz izvairīties no lielām problēmām, tāpēc rezervēm jābūt pietiekamām. Krīzes laikā, piemēram, strauji pieaug bezdarbnieku pabalstu saņēmēju skaits un citi izdevumi. Jāatceras, ka saistības ir jāpilda gan pret pašreizējiem, gan nākotnes pensionāriem. Vecuma pensijām 2017. gadā izmaksāti aptuveni 1,7 miljoni eiro, un izdevumi ik gadu pieaug. Ir jābūt uzkrājumam, lai mēs kādudien pēkšņi neattaptos kā pie sasistas siles.

Jāņem vērā arī fakts, ka 30% strādājošo Latvijā maksā nodokļus no ieņēmumiem, kas ir mazāki par minimālo algu. Te nu der atgādināt, ka pat tie, kuri tagad maksā nodokļus no minimālās algas, saņems mazu pensiju. Arī speciālais budžets nav bezizmēra, jo veidojas no pašu veiktajām iemaksām. Daudzi diemžēl to nesaprot, maksāt nevēlas, bet saņemt grib.”

Kad pensionāri dzīvos labāk? Tad drīzāk esot jājautā, kad Latvijā vispār cilvēki dzīvos labāk un kad visi arī godprātīgi veiks sociālās iemaksas. Ja mūsu valsts ekonomikā beidzot būs tas lielais uzrāviens un neizpaliks godprātīga iemaksu veikšana, visi, arī pensionāri, dzīvos labāk.

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

 

SVARĪGI

• Tuvākajos gados pensijā iešanas vecums netiks palielināts, bet kādreiz tas tomēr kļūs lielāks, jo mūsu dzīves ilgums palielinās.

• Ja alga, no kuras veic sociālās iemaksas, ir ļoti maza, tad var cerēt tikai uz minimālo pensiju.

LA.lv