Dārzs, Sakņu dārzs

Kad jāsēj galda bietes agrai ražai un kad – glabāšanai? Kā izaudzēt izcilu ražu?

Foto-Fotolia

Kad jāsēj galda bietes agrai ražai un kad – glabāšanai? Kā izaudzēt labu ražu? ANITA JĒKABPILĪ

Lai nenokož salnas

Galda bietes pieder pie aukstumizturīgiem sakņu dārzeņiem, bet zemē iesētās sēklas var nedīgt, ja augsnes temperatūra ir zemāka par +5 °C. Dīgšanai vislabvēlīgākā ir +16…+18 °C temperatūra. Bet līdz 1 cm gari biešu dīgsti ir jutīgi pret salnām – tie var nosalt vai inficēties ar dīgstu puvi. Tātad ļoti agri pavasarī iesētām bietēm pastāv šāds risks. Un vēl – ja zeme ilgi ir auksta, par 10–12 dienām vēlāks sējums reizēm veģetācijas periodā apsteidz agro biešu sējumu.

Slampes pagasta zemnieku saimniecības “Tiečas” īpašnieks Aldis Stepanovičs, kurš galda bietes audzē 30 ha platībā, agrīnās šķirnes agras ražas ieguvei sēj jau marta beigās, aprīļa sākumā (šogad neierasti vēlā pavasara dēļ iesēja tikai maija sākumā). Ziemas krājumiem zemnieks sakņaugus sēj līdz 15. maijam, jo augsne saimniecībā ir mālaina (sējot vēlāk, sēklas sausumā var nesadīgt).

Dārzeņkopis stāsta, ka tradicionālais sējas laiks ir maijs, bet šķirnes ar īsāku veģetācijas periodu smilts vai smilšmāla augsnē var sēt vēl jūnijā. Pārāk agri iesētas bietes bieži vien pāraug, sasniedz 1–2 kg svaru, tāpēc uzglabāšanai ziemā ļoti agri sēt nevajag. Lielražotāji cenšas iesēt agrāk, ja vien augsne nav pārlieku slapja, arī mazdārznieki pirmo bietīšu ieguvei tā var darīt un pēc vajadzības platību aplaistīt. Sējot agros termiņos, mazāku platību der noklāt ar agrotīklu. Tiem, kuriem nav pagraba, ieteicams sēt tik daudz biešu, cik paši var apēst līdz septembrim, turklāt var sēt pat jūnija sākumā, jo saknes izaugs 6–8 cm diametrā.

Sēklas iestrādā 1,5–2,5 cm dziļi; smagā augsnē – seklāk, vieglākā – dziļāk. Lai augi nekonkurētu savā starpā, agro šķirņu bietes audzē retāk, t.i., 7–8 cm, bet glabājamās bietes – 6 cm attālumā citu no citas, lai neizgāžas. Sakņaugiem vajag gaismu, tie necieš noēnojumu un slikti aug sabiezinātos sējumos.

Bietēm vispiemērotākā ir iekopta, auglīga, mālsmilts augsne ar pH 6–7, jo tādā saknes nepāraug. Ja šāda augsne nav pieejama, var audzēt arī cita veida augsnē, jo augi labi pielāgojas dažādiem apstākļiem. Skāba augsne gan neder – iespējams, sēklas sadīgs, bet pēc tam dīgsti aizies bojā. Pavasarī pirms sējas nevajadzētu izmantot svaigus kūtsmēslus – tie pazemina ražas kvalitāti un izturību pret slimībām. Bietes labāk audzēt pēc kultūrām, kas saņēmušas pietiekami daudz organiskā mēslojuma. Sakņaugus var sēt 1–2 gadus pēc augsnes kaļķošanas. Vēl svarīgi ir aizsargāties pret biešu serdes puvi, lietojot pamatmēslojumā vismaz 50 g/m2 komplekso minerālmēslu, kas satur mikroelementus, tostarp boru. Tā deficīts sevišķi izteikts var būt nākamajā gadā pēc augsnes kaļķošanas, jo sārmainā vidē kļūst augiem nepieejams.

Vecās šķirnes pavasarī nereti izzied jau pirmajā gadā, bet jaunās hibrīdās šķirnes neveido ziedus, pat ja ilgstoši ir auksts laiks.

SIA “IR” direktors Aivars Presnikovs iesaka agrai ražai sēt, piemēram, ‘Moneta F1’ (viendīgstu), ‘Zeppo F1’, jo tām ir īsāks veģetācijas periods. Rudens ražai piemērotas ir ‘Monty F1’, ‘Belushi F1’, kā arī ‘Zeppo F1’, sējot to vēlākā termiņā.

Irdina un vāc ražu

Bietes diezgan labi pacieš sausumu, bet tām, tāpat kā citiem sakņ­augiem, dīgšanas laikā nepieciešams ļoti daudz mitruma, jo sēklām ir ciets apvalks. Dīgstus nedrīkst iekaltēt arī tad, kad tiem attīstās sakņu sistēma. Vieglākās augsnēs karstās vasarās bietēm nereti vīst lapas, un tas negatīvi ietekmē ražas kvalitāti.

Veģetācijas periodā augiem vairākas reizes jādod papildmēslojums, piemēram, kalcija nitrāts, lai saknes būtu saldākas.

! Viens no svarīgākajiem darbiem veģetācijas periodā ir irdināt augsni. Rindstarpas jācenšas turēt irdenas, lai bietes nodrošinātu ar gaisu un mitrumu, arī nezāļu tad ir daudz mazāk. Šis darbs jāveic regulāri, neļaujot iekalst augsnes virskārtai.

Vasarā uzturā lieto nenobriedušās bietītes ar visām lapiņām. Patēriņam ziemā saknes novāc septembra beigās pirms salnām, jo -2 °C temperatūrā to pieres daļa apsalst un uzglabājot šādas bietes pirmās sāk bojāties. Gan burkāniem, gan galda bietēm garša rudenī vienmēr ir labāka nekā pavasarī (jo ilgāk glabā, jo sakne kļūst negaršīgāka, satur mazāk cukura).

Biešu šķirņu mode

! Saknes lielums, saldums un šķiedrainums vairāk atkarīgs no augšanas un klimata apstākļiem, nevis no šķirnes.

Audzējot lielās platībās, jāņem vērā, vai šķirnei ir pietiekami noturīgi un veselīgi laksti, lai varētu novākt mehanizēti. Pārsvarā visām hibrīdajām šķirnēm ir glītas vienādas formas saknes spilgtā krāsā bez baltajiem riņķiem, ar ļoti mazu astīti. Visu šķirņu bietes, ja vien nav nenobriedušas vai pāraugušas, ir ar pietiekami stingru miziņu un labi glabājas. Liela daļa jaunāko šķirņu ir hibrīdi, tomēr nereti arī šīs šķirnes sāk skaldīties, tāpēc sējums nav viendabīgs. Lētākas ir veco šķirņu sēklas, kuras parasti nopērkamas sīkfasējumā, bet to kvalitāte var būt mainīga un dažkārt arī neapmierinoša, ja selekcija un sēkl­audzēšana nav bijusi gana rūpīga.

BIEŠU ŠĶIRNES

Ar sarkanām, apaļām saknēm
• ‘Pablo F1’ – veģetācijas periods ilgst 115 dienas, neizzied, var glabāt.
• ‘Wodan F1’ – 95 dienas, agrai ražai, ar nelielām lapiņām.
• ‘Boro F1’ – 110–117 dienas, ar spēcīgām lapām, izturīgas pret slimībām.
• ‘Monty F1’ – strauji aug, ar spēcīgu lapotni un ļoti augstu cukura un betanīna saturu.
• ‘Cardeal F1’ – vidēji agras, ļoti saldas, bez gaišajiem riņķiem, domātas glabāšanai, pārstrādei un svaigam patēriņam.
• ‘Zeppo F1’ – 90 dienas, ar spēcīgām lapām, lieliski glabājas.
• ‘Belushi F1’ – nedaudz vēlīnākas par ‘Zeppo F1’, vairāk domātas pamatražai, saknes ir gludas, izlīdzināta lieluma.

Ar sarkanām, cilindriskām saknēm
• ‘Taunus F1’ – vidēji 128 dienas, ar augstu sausnas un betanīna saturu.
• ‘Rodina F1’ – vidēji vēlīnas, ļoti saldas, garšīgas.

Ar citas krāsas saknēm
• ‘Burpees Golden’ – dzelteni oranžas, vārot kļūst koši dzeltenas, ar maigu garšu, agrīna šķirne.
• ‘Albina Vereduna’ – baltas saknes, tāda pati garša un forma kā sarkanajām, agrīna šķirne.
• ‘Chioggia’ – raibas galda bietes, saknes griezumā redzami izteikti balti gredzeni, sevišķi labi izskatās dārzeņu salātos.

UZZIŅA

• Galda bietes ir saldas, ar vieglu, metālisku piegaršu. Tās izceļas ar augstu fosfora, kālija, joda, arī sēra, kalcija un magnija saturu. Šo minerālvielu sāļi palīdz uzturēt viegli sārmainu reakciju asinīs.

• SIA “Baldones lauki” sadarbībā ar zinātnisko institūtu “Inovatīvo biomedicīnas tehnoloģiju institūts” jau astoto gadu no spiestas, koncentrētas biešu sulas eksportam ražo veselīgu pārtiku (uztura bagātinātājus), kas veicina sarkano asinsķermenīšu un hemoglobīna normālu veidošanos, kā arī paplašina asinsvadus. Saimniecībā galda bietes audzē 20 ha platībā.

Pievienot komentāru