Citi vaļasprieki, Rokdarbi

Kā tīrīt senas monētas?

Foto - Shutterstock

“Kā varētu tīrīt pagājušo gadsimtu monētas (kaltas 1864. un 1924. gadā)? Izgatavotas no nenosakāma materiāla…
” Anna Pastore Pelēču pagastā

Neredzot monētas, ieteikumus nevaru dot. Ir jānovērtē, no kāda materiāla tās taisītas, kā saglabājušās, kas par bojājumiem, vai ar tām kaut ko drīkst darīt vai ne, lai nesanāk, ka, piemēram, noņemot sūbējumu, pazaudē uzrakstus, – norāda Latvijas Vēstures muzeja restauratore vecmeistare Inita Smila.

– Ja ir vēlēšanās monētas saglabāt nākamajām paaudzēm, noteikti jāvēršas pie speciālistiem – restauratoriem. Viņi noteiks, no kāda materiāla tās ir, kāda tām vaina (piemēram, vai uz monētām ir korozijas produkti vai tās tikai nosūbējušas), izvēlēsies piemērotāko tīrīšanas metodi.

Mājas apstākļos monētas tīrīt var tie, kas zina, no kāda materiāla tās ir un kas tām kait. Tad tīrot paliks viss, kam ir jāpaliek. Ja monētu restaurēšanu uztic speciālistam, jārēķinās, ka šis pakalpojums izmaksā dārgi. Konkrētu summu nevaru nosaukt, jo tā ir atkarīga no darba, kas jāiegulda.

Tādās pašās domās ir Rīgas numismātikas salona pārstāvis Madis Gerbaševskis:

Ja monēta, par kuras izcelsmi nekas nav zināms, guļot zemē ir kļuvusi zaļa, tas nenozīmē, ka, ieliekot to sudraba tīrīšanas šķīdumā, ko piedāvā specializētajos veikalos numismātiem, monēta kļūs spoža un skaista! Tā tas nenotiek!

Lai monētu kvalitatīvi notīrītu, jāzina, no kāda materiāla tā ir, kas tie ir par netīrumiem, un tikai tad var izvēlēties līdzekļus tīrīšanai. Ja nav mērķa monētas kolekcionēt vai pārdot, tās labāk nemaz netīrīt.

Jo, nemākot to darīt, var tikai sabojāt. Visbiežākā kļūda – beržot sūbējumu, sašvīkā virsmu. Ja tomēr zaļo sūbējumu gribas likvidēt, un monēta ir no sudraba, to var tīrīt ar ožamā spirtā samērcētu drāniņu. Ja monētas ir no cita metāla, tīrīšanas process ir sarežģītāks.

Arī Latvijas Vēstures muzeja Restaurācijas departamenta vadītāja Sarmīte Gaismiņa uzsver, ka ir pārāk maz informācijas, lai lasītājai dotu padomus:

– Ja ir liela monētu kolekcija, es ieteiktu vērsties pie restauratoriem. Šiem speciālistiem ir gan zināšanas, gan nepieciešamie līdzekļi un darba rīki, lai kvalitatīvi tās notīrītu. Šie līdzekļi nav agresīvi pret metālu, bet ļoti ātri izšķīdina sāļus. Mājas apstākļos monētas nekad nevar tik labi notīrīt.

Tomēr dažas senās naudas tīrīšanas metodes viņa atklāj.

– Jebkuru metālu bojā skāba vide un mitrums. Ja monēta ir pārklājusies ar zaļu sūbējumu, tā ir izgatavota no diezgan zemas proves sudraba. Lai noņemtu sūbējumu, var izmantot šādu metodi: tomātu pārgriež uz pusēm un starp tām ievieto naudas gabalu.

Šajā dārzenī esošās organiskās skābes iedarbosies uz monētu, un pēc kāda laika, monētai pārbraucot ar mīkstu saru birstīti, vara sāļi daudz vieglāk pazudīs, jo būs kļuvuši mīk­stāki. Sudraba un vara sāļi šķīst gan vieglās skābēs, gan vieglā sārmā (piemēram, amonjaka šķīdumā).

Pēc tam monētu rūpīgi nomazgā ar siltu, tekošu ūdeni, lai uz tās nepaliek skābe. Tad noslauka ar drāniņu, kas samērcēta degvīnā (labāk – spirtā), un nosusina, lai mitrums nepaliktu nevienā monētas robiņā un gravējumā. Pēc tam būtu vēlams ievaskot… Mājās šāds vasks diezin vai būs, tāpēc notīrītā monēta vismaz jāglabā sausā vietā.

Pievienot komentāru