Praktiski
Mājas

“Liepziedi”- Palsmanes centra vizītkarte0


Nams varēja būt mazāks, spriež Jurģu ģimene, bet ir pierasts pie plašuma.
Nams varēja būt mazāks, spriež Jurģu ģimene, bet ir pierasts pie plašuma.
Foto: Vivanta Volkova

Palsmanes centrā ar plašu pagalmu un dārzu slejas gaišs divstāvu nams “Liepziedi”, šogad tas izpelnījās goda plāksni “Sakoptākā ģimenes māja pilsētas un ciema teritorijā Smiltenes novadā 2019”. Te ar uzņēmību saimnieko Jurģu ģimene. Daiga un Egils Jurģi Palsmanē ir ienācēji no kaimiņu pagasta, bet bērni Monta un Emīls gan sevi var pilntiesīgi saukt par palsmaniešiem, jo dzimuši un auguši te. Emīlam skolas gaitas atsākušās Palsmanes pamatskolā, bet Monta jau devusies turpināt skoloties Valmierā.

Tagadējais nama saimnieks Egils, vēlēdamies uzsākt patstāvīgu dzīvi, no vecāku dzīvokļa Rouzā pārcēlās šeit 1993. gadā un mājas saimnieci Gaidu Martjanovu (dzim. Jostiņu) mīļi dēvē par savu otro mammu. Gaidas tantei nebija bērnu, un viņa jauno cilvēku pieņēma kā savējo un arī stingri audzināja. Ne velti var priecāties par Egila nerimtīgo darbīgumu – viņam nepatīk dīki skatīties televizoru, labāk rosīties saimniecībā.

Vienā mājas galā, kur šobrīd notiek remonts un iecerēts iekārtot telpu palsmaniešu saviesīgiem mielastiem, savulaik bijis veikals, kantoris, ambulance, vienubrīd pat sporta zāle. Lielais nams jau sākotnēji celts ar uzņēmēju vērienu – Gaidas tantes vecāki ar savu radinieku atbalstu šo māju 30. gadu sākumā sāka būvēt (nodota ekspluatācijā 1936. gadā), lai te iekārtotu savu veikalu un beķereju (varbūt nav sagadīšanās, ka Egils tagad ar busiņu izvadā “Ķelmēnu” gardo maizi). Padomju gados Gaidas tantei nācās aiziet no savas dzimtas mājas, un te tika izveidoti dzīvokļi. Atgriezusies viņa dzīvoja nelielā dzīvoklī pirmajā stāvā, kur jo­projām stāv viņas mēbeles un mantas, pati viņa nu jau aizsaulē.

Daiga uz “Liepziediem” atnāca dzīvot 2001. gadā. Abi ar Egilu mājā un apkārtnes sakopšanā ieguldīja daudz darba un sirds degsmes, palīdzēja Gaidas tantei, kad viņas vīrs nomira, sanest malku un citos saimniecības darbos. 2007. gadā Jurģu ģimenei izdevies nokārtot īpašuma tiesības uz “Liepziediem”. Tas noticis, pateicoties attālai Gaidas radiniecei.

Daiga atceras: “Gaidas tante pēkšņi nomira 2003. gadā. Mūsu mērķis nebija iegūt šo māju, bijām jau pieteikušies uz dzīvokli, bet dokumentu parakstīšanas dienā atteicāmies, jo sapratām, ka neesam dzīvoklī dzīvotāji, mums gribas māju ar dārzu, kur saimniekot. Diemžēl tuvākajā apkārtnē nevienu māju nevarēja atrast. Ļāvāmies liktenim – kā būs, tā būs. Kāds cilvēks ieteica sameklēt Gaidas tantes attālu radinieci Ināru Grundāni Launkalnē. Viņa bija domājusi atteikties no šīs mājas, atstāt to valstij, jo nevēlējās uzņemties klapatas ar papīriem. Bet, kad atbrauca uz šejieni un redzēja, cik daudz Jurģu ģimene ir ieguldījusi, viņa nolēma palīdzēt.” Divus gadus arhīvos un baznīcu metriku grāmatās tika meklēti dokumenti… Jurģu ģimene šo māju nevarēja nopirkt, bet samaksāja, kā paši saka, simbolisku naudu un, protams, par visu papīru kārtošanu. Daiga ar prieku teic, ka, redz, arī mūsdienās sastopami ļoti labi un izpalīdzīgi cilvēki, kas novērtē citu padarīto un ir ar mieru teju vai uzdāvināt māju: “Tad nu mēs arī cenšamies “Liepziedus” uzturēt. Protams, mums ir savi nosacījumi – nedrīkstam māju pārdot, bet tas arī nav mūsu mērķis.”

Teritorija tiek uzposta un māja soli pa solim tiek remontēta. Pēc nama iegūšanas īpašumā ģimene uz desmit gadiem ņēmusi kredītu. Daiga piemin, ka ēkas logi bijuši ļoti bēdīgā stāvoklī, viņai bijis ļoti bail, ka stiprā vētrā, kāda bijusi neilgi pēc Gaidas tantes nāves, kādu no tiem izpūtīs un nāksies likt plēvi. Pateicoties kredītam, mājā iekārtojuši arī centrālapkuri – ar Grobiņā ražoto malkas apkures katlu Egils ir ļoti apmierināts. Turklāt ir divi lieli siltā ūdens akumulatori.

Gaida bija ļoti gudra sieviete, kultūras nama vadītāja un, droši vien pateicoties viņas draudzībai ar pagasta priekšnieci Mirdzu Apsīti, saglabājies plašs pagalms – teritorija netika apbūvēta, spriež Daiga un Egils, un piebilst: “Mēs kopjam Gaidas vecāku kapus Smiltenē, tur guļ arī viņas bērniņš. Kapa plāksne ir uzlikta Gaidas mammas brālim Mārtiņam Jostiņam, kurš bijis viens no galvenajiem mājas cēlējiem. Braucot turp ar bērniem, mācām godāt piemiņu tiem, kas būvējuši mūsu māju.”

Kā Palsmanes centra vizītkarte
LA.lv