Citas tiesības, Manas tiesības

Kā nekļūt par paša izsniegtas pilnvaras ķīlnieku? Jurista padomi

Foto - Shutterstock

Padomi, pilnvarojot kādu pārstāvēt savas intereses
Pēdējā desmitgadē Latvijā vidēji tiek izsniegtas gandrīz 40 000 pilnvaras gadā – tā liecina Latvijas Zvērinātu notāru padomes (LZNP) dati. Pilnvaru izsniegšanas iemesli mēdz būt dažādi, piemēram, ja plānotā darījuma laikā cilvēks nav Latvijā vai ja viņam ir pārliecība, ka kāds cits konkrēto darījumu spēs izdarīt labāk, kļūstot par uzticības personu. Notāri pilnvaru izsniedz arī gadījumos, ja cilvēka interešu pārstāvība jāuztic profesionālim, piemēram, valsts iestādēs vai tiesas procesā.

“Ideālā situācijā mēs katrs pats kārtojam savus darījumus, nepieciešamības gadījumā pieaicinot uzticamu padomdevēju. Taču nereti dzīvē gadās apstākļi, kad darījumu kārtošanu vai savu interešu pārstāvniecību nākas uzticēt kādai citai personai. Tādā gadījumā ir vairākas būtiskas lietas, kas jāņem vērā, pilnvarojot citu personu darboties savā vārdā,” skaidro LZNP priekšsēdētaja Sandra Stīpniece.

Kam uzticēt savus darījumus?
Pieņemot lēmumu pilnvarot citu personu darboties savā vārdā, rūpīgi jāizvērtē, kam to uzticēt. Jāatceras, ka pēc pilnvaras izsniegšanas pilnvarotā persona pārzinās un varēs, piemēram, rīkoties ar pilnvaras izsniedzēja darījumiem vai bankas kontiem. Turklāt pilnvarnieka veiktās darbības būs jāatzīst un jāpieņem par pareizām. LZNP priekšsēdētaja Sandra Stīpniece vērš uzmanību: “Izsniedzot pilnvaru, ir svarīgi ņemt vērā, ka cilvēkam, kuram izdodat pilnvaru, jābūt jums zināmam, uzticamam un pietiekami kompetentam jomā, kurā viņš uzņemas jūs pārstāvēt. Tāpat pilnvaras apjomam jābūt pietiekami plašam, citādi pilnvarnieks nevarēs kvalitatīvi veikt viņam doto uzdevumu. Tajā pašā laikā ne mazāk svarīgi ir tas, lai pilnvarojuma apjoms nebūtu pārāk plašs un nepiešķirtu pilnvarniekam tādas tiesības, kuras jūs tomēr vēlaties paturēt tikai savā pārziņā”.

Kādas ir tiesības un pienākumi?
Jāuzsver, ka pilnvaras devējs un pilnvarnieks uzņemas savstarpējas saistības – viņiem abiem ir gan tiesības, gan pienākumi. “Pilnvarnieka klātbūtne, izsniedzot pilnvaru, nav obligāta. To paraksta tikai pilnvaras devējs. Tomēr ir ieteicams pie zvērināta notāra doties abiem kopā. Notārs izskaidros pilnvaras devēja un pilnvarnieka pienākumus, kā arī pilnvaras vai pilnvarojuma līguma tiesiskās sekas. Tāpēc pilnvaras izdošanas procesā zvērināta notāra skaidrojumu ieteicams uzklausīt abiem,” skaidro Sandra Stīpniece.

Pilnvaras izsniedzējam ir pienākums atlīdzināt visus izdevumus un zaudējumus, kādi pilnvarniekam rodas, veicot tam uzticētos uzdevumus, kā arī atzīt un izpildīt pilnvarnieka uzņemtās saistības, ja vien nav pārkāptas doto uzdevumu robežas. Pilnvarnieka pienākumu loks ir plašāks. Izpildot viņam doto uzdevumu, pilnvarniekam ir jādarbojas ar vislielāko rūpību un jāuzņemas atbildība par katru savu neuzmanību. Viņam jāsniedz pilnvaras devējam tikai un vienīgi patiesa informācija par veiktajām darbībām. Pilnvarnieks nedrīkst gūt no lietas peļņu sev pašam, bet viss, ko viņš ar pilnvarojumu ieņēmis vai dabūjis, kā arī visas uz uzdevuma pamata iegūtās lietas, tiesības un prasības jāatdod pilnvaras devējam.

Kad pilnvarojums zaudē spēku?
“Pamatā pilnvaras spēks beidzas ar savstarpēju vienošanos vai dotā uzdevuma pabeigšanu. Taču dzīvē gadās visādi, t.sk., ir situācijas, kad pilnvaras devējs maina savas domas un vēlas izbeigt citas personas tiesības kārtot darījumus, piemēram, atsaucot savu pilnvarojumu. Vienošanos ir tiesības pārtraukt arī pilnvarotajai personai, uzsakot pilnvarojumu. Tāpat pilnvarojums zaudē spēku, iestājoties vienas vai otras personas nāvei vai gadījumā, kad pilnvarai beidzies termiņš,” pieredzē dalās Sandra Stīpniece. Kā liecina LZNP dati, 2016. gadā veiktas 1192 pilnvarojumu atsaukšanas.

Zvērināti notāri atgādina – neskatoties uz izsniegtu pilnvaru, ieteicams paturēt kontroli pār saviem darījumiem. “Prasiet, lai pilnvarnieks regulāri sniedz informāciju par paveikto! Pilnvaru izsniedziet tikai nepieciešamajā apjomā un tikai cilvēkam, kuram patiesi uzticaties,” uzsver LZNP priekšsēdētāja. Tāpat jāuzsver, ka katrai situācijai ir sava pilnvara. Ja nepieciešama pārstāvība atsevišķos jautājumos, nav nepieciešams izsniegt universālpilnvaru, kas pilnvarniekam dod tiesības pārzināt pilnīgi visas pilnvaras devēja lietas visās jomās, tai skaitā, rīkoties ar visa veida mantu un bankas kontiem. Jāapsver arī ģenerālpilnvaras izsniegšanas lietderība.

Iespējamie pilnvaru veidi ir:
* Speciālpilnvara – uzdod vest atsevišķas un noteiktas lietas.
* Universālpilnvara – uzdod pārzināt visas pilnvarotāja lietas.
* Ģenerālpilnvara – uzdod pārzināt tikai zināmas šķiras lietas.
* Nākotnes pilnvarojums – pilnvarnieks būs tiesīgs pārstāvēt pilnvardevēju situācijā, kad viņš veselības vai citu iemeslu dēļ būs zaudējis spēju saprast un vadīt savu rīcību.

Pievienot komentāru