Mājas mīluļi, Meklē mājas

Kā milzīgā Doriņa no patversmes nonāca mīlošā ģimenē

Foto no Baibas Ādmines-Mediņas ģimenes arhīva

Stāsts par pieaugušo novārtā atstāto kucīti Doru, kura no Tukuma dzīvnieku patversmes vadītājas Simonas Grundules gādīgajām rokām nokļuva sirsnīgā ģimenē, ir ar laimīgām beigām. Un liecina, ka patversmē esošie rūpju bērni tāpat kā jebkurš, arī šķirnes dzīvnieks, alkst savu māju un mīlošu saimnieku.

Stāsta iesākums bija vasarā, kad Baibas Ādmines-Mediņas ģimenes četrkājainais lolojums saslima un nebija glābjams. Pirmā doma bija, ka vairs nevēlas piedzīvot tādas sāpes un jaunu suni neņems. Taču Tukuma dzīvnieku patversmes mājas lapā Baiba ieraudzīja Doras foto: “Tūlīt iekšēji jutu, ka tas ir mans suns!” Kādu laiku domāja, tad aizbrauca uz patversmi apskatīt un izstaidzināt. Un visu laiku Baibu nepameta sajūta, ka tas ir viņu ģimenes suns. Un tā atveda Doru mājās…

Pirmās dienas jaunais iemītnieks bija nobijies, arī ar mašīnu negribēja braukt. Par saimnieci kucīte izvēlējās tieši Baibu, kura no pirmās dienas izskaidroja sunim, ka Dora tagad dzīvos šajās mājās un visi viņu mīlēs. Suns diezgan ātri visu apjauta un iedzīvojās. Par to liecina, ka jau otrās dienas rītā Dora savējos sagaidīja, gulēdama uz viesistabas tahtas, savas baltās ķepas sakrustojusi, kā teikdama: “Esmu mājās!”

Vaicāta, ar ko saskārās, paņemot mājās liela auguma suni, Baiba stāsta: “Jā, diezgan ilgi par to domājām, jo Doriņa bija pieaudzis apmēram četrus gadus vecs liela auguma Kane korso un Vidusāzijas aitu šķirnes krustojums. No mūsu pieredzes nospriedām, ka dzīvnieks ir tāds kā saimnieks – ja pret viņu labi izturas, četrkājainais kompanjons to sajūt un atdara ar savu mīlestību. Kaut arī Doriņa bijusi ķēdes suns, agresija viņai nepiemīt. Par viņas iepriekšējās dzīves apstākļiem liecina tas, ka suns satrūkstas no skaļiem trokšņiem, pat ieraugot mušu pletni. Baidās, ja ciemos atnāk vīrieši. Tad pieplok pie zemes…”

Un uzmanīgi vēro atnākušos, apsargājot savu saimnieci. Arī ikdienā seko pa pēdām Baibai: kā viņa apsēžas, tā ieliek klēpī savu lielo galvu, lai apmīļo… Doriņa labpatikā piever acis, jo zina, šī mīlestība ir abpusēja un turpināsies visa mūža garumā…

6 Komentāri

  1. Dora tiešām ir ļoti laba,mīļa un gudra suņu meitene.Ideāla ģimenes locekle.Un vēl gribas piebilst to,ka ja pret dzīvneku izturas ar mīlestību,tad arī pretī saņemsiet to pašu.

Pievienot komentāru