Praktiski
Dārzs

Kā labāk sēt un piķēt, iesaka puķkopis + 6 iemesli, kāpēc jāstāda kasetēs0

Foto-Shutterstock

Svarīgākais laiks auga dzīvē ir starts – sēšana un piķēšana. Kā to labāk darīt, jautājām puķkopim MĀRTIŅAM MALTENIEKAM, kuram ir pamatīga pieredze pat pašu cimperlīgāko augu audzēšanā.

Viss sākas ar labu augsni

Substrātam ir sevišķi liela nozīme, jo īpaši sējeņiem un maziem, tikko izpiķētiem stādiņiem. Prāvākiem augiem substrāts arī nav mazsvarīgs, taču tie vieglāk tiks galā ar nepilnībām. Puķkopis Mārtiņš Maltenieks par labāko un drošāko uzskata Kaigu purva kūdru, konkrētai kultūrai izvēloties piemērotāko substrātu. Dažkārt vajadzīgās piedevas dārznieks pievieno pats, taču mazdārziņu saimniekiem viņš iesaka izvēlēties gatavu nepieciešamā smalkuma substrātu, kur visas barības vielas jau pievienotas.

Sauso kūdru kārtīgi aplaista iepriekšējā vakarā pirms stādīšanas. Izberot aizgaldiņā 250 litru kūdras, Mārtiņš substrātam uzlej trīs vai četras lejkannas ar 10 litriem ūdens. Ja kūdra sausāka, lej vairāk, it sevišķi vasarā. Pēc katras kannas kaudzi pārjauc, lai mitrums būtu vienmērīgs. To, vai mitruma gana, var pārbaudīt, substrātu stipri saspiežot dūrē. Pareizi būtu, ja starp pirkstiem parādītos mazliet valguma.

Augsnes irdenumam papildus var pievienot baltās perlīta granuliņas. Mazākiem augiem perlīta granulu var saberzt smalkāk, tad substrāts nesablīvēsies, neveidosies garoza.

! Diedzējot un piķējot augsnei jābūt sterilai, tātad – labam, svaigam kūdras substrātam. Nedrīkst ekonomēt un izmantot augsni, piemēram, no pērnās balkonu kastes vai puķu poda, kur ziemā iznīkusi ģerānija.

Podiem piebiedrojas kasetes

Dēstus izdevīgi audzēt kasetēs. Lielajās audzētavās augsni kasetēs pilda ar īpašām iekārtām, bet mazās saimniecībās labākais variants jāatrod pašam.

Agrāk Mārtiņš substrātu katrā kasetē bēris ar pirkstiem, taču darbs veicies ļoti lēni, turklāt substrātu var sapildīt nevienmērīgi, saspiest pārāk blīvi. Tagad kasešu pildīšanai puķkopis izstrādājis savu metodi. Vispirms sarūpē par kaseti lielāku dēlīti. Kasetē ieber substrātu un to met (atlaižot kaseti no pāris sprīžu augstuma) pret dēlīti. Kā pats saka, met ar plakšķi. Pieber vēl augsni un kaseti atkal nomet uz dēlīša. Tad vienmērīgi, ne pārāk blīvi piepildās visas šūnas. Ar pāris mētāšanas reizēm pilnīgi pietiek, lai subs­trāts kasetē būtu vajadzīgajā blīvumā.

Arī podiņā augsni Mārtiņš ber viegli. Mazāka lieluma podiņā augsni tikai ieber, bet lielākos mazliet piespiež poda malām, lai augsne neatlec. Substrātu puķkopis ber tā, lai vidū veidotos maza iedobīte, nevis uzkalniņš. Tas atvieglos laistīšanu, jo ūdens nenotecēs.

! Pērn lietotās kasetes, podus pirms jaunu augu stādīšanas vajag izmazgāt. Lai augu šūpulīši būtu pavisam droši, tos var dezinficēt ūdenī, kam pieliets tualetes tīrāmais līdzeklis ACE. Mārtiņš stāsta, ka citi dezinfekcijai izmantojot arī zilos graudiņos vai stipros veļas pulverus. Pēc tam trauciņus pamatīgi izskalo ar tīru ūdeni.

Galerijas nosaukums

Piķē uzmanīgi, piespiež dziļi

Augi gatavi piķēšanai, kad tiem parādās īstās lapiņas. Stādiņus izņem no sējeņu kastītes. Podiņā ar irbulīti dur caurumiņu, izapļojot krāterīti kā saldējuma konusu, un, piemēram, asteru stādiņu iedziļina gandrīz līdz pirmajām lapiņām. Pat tomātus, kurus ieteikts piķējot bāzt līdz dīgļlapām, Mārtiņš atstāj mazliet vairāk virs zemes. Tad irbulīti iesprauž slīpi zemē un piespiež augam. Galvenais, lai augsne būtu pieblīvēta ap saknītēm, lai spurgaliņas tūliņ var augt. Kad izpiķēs vairākus tūkstošus stādiņu, šis darbiņš notikšot ātri un ierasti, viņš joko.

Stādiņus nedrīkst ņemt aiz kātiņa – tikai aiz lapiņām kā zaķus aiz ausīm! Pat ja lapiņa notrūkst vai sabružājas, augam dzīvība nav apdraudēta. Taču, nejauši pārāk stingri saspiežot kātiņu, augs var aiziet bojā.

! Piķē tikai labākos stādiņus, bet nīkulīgākos bez žēlastības izmet. Vārguļus auklēt būtu pieļaujams tikai tad, ja stāds ir sevišķs retums vai stādiņu pietrūkst. Diemžēl – bez garantijas par rezultātu.

Kāda puķīte, tāds trauciņš

Daži apgalvo, ka augi labāk jūtas apaļos, nevis taisnstūra podiņos, ko siltumnīcas plauktā var salikt kompaktāk. Mārtiņš šādu sakarību nav novērojis. Taču viena lieta gan – stādus apaļos podiņos labāk pārdot, jo augi tajos pircējiem šķiet smukāki.

Tiem, kas aug lēnāk, piemēram liziantēm, puķkopis iesaka izvēlēties kasetes ar mazākām šūniņām, jo pārāk liels neizmantotas augsnes daudzums jaunam augam nav vēlams. Asteres aug strauji, tās liek lielākās kasetēs. Ja saknītes bāž snīpjus no podiņa apakšas, augi steidzīgi jāpārstāda. Saknes strauji aizpilda šūniņu, tāpēc jāuzmana brīdis, lai tās nepāraug, nesagriežas. Samocītie augi sliktāk ieaugs.

! Ja augs podā pāraudzis un pārāk blīvi sasakņojies, apakšā sakņu kamolu ar nazi iešķeļ krusteniski, lai veidojas jaunas saknes un tās iet plašumā. Tas attiecas uz visiem augiem.

Laista mēreni un apdomīgi

Ja augs pāraudzis, bet stādīt dobē vēl nevar, attīstību var regulēt ar temperatūru un laistīšanu – likt vēsumā un mazāk laistīt. Ja āra temperatūra plusos, augus dienā var izlikt ārā.

Augiem labāk patīk (arī puves bojā mazāk), ja tos dzirda no apakšas. Šim nolūkam kastē ieklāj plēvi, ielej ūdeni un ieliek kaseti padzerties. Visiem augiem tiks vienmērīgs mitruma daudzums. Sākumā lej nedaudz ūdens, jo arī pārlieku liels slapjums nav vēlams.

To, vai pods vai kasete jālaista, vislabāk var pateikt, paceļot to rokā. Ja viegla – jālaista. Augsnes virskārta dažkārt var būt mānīgi sausa, bet saknēm mitruma vēl atliku likām.

! Kad sēkliņas iesēj kastītē, augsnei uzklāj avīzi. Ūdeni smidzina caur to. Tādējādi labāk saglabājas mitrums. Visu kastīti var ielikt polietelēna maisiņā, lai veidojas dīgšanai vēlamais mikroklimats.


DĀRZNIEKS IESAKA

Ērtākie cimdi

Mārtiņš dārza darbiem iesaka cimdus, kam ar gumijotu materiālu segta plaukstas iekšpuse un pirkstu gali, bet plaukstas virspuse elpo. Tādos var strādāt gandrīz visu dienu, rokas nesvīdīs, tie ir arī siltāki un kalpo ilgi. Pērkot cimdus zemes darbiem, tos pielaiko un izvēlas ar plānāku mitrumu necaurlaidīgo pārklājumu, lai pirksti varētu labi locīties. Dārza darbiem ļoti piemēroti ir krāsainie cimdiņi, kam virspusē ir dažādi ziedu attēli.

Piķējamie kociņi

Katram dēstam vajag sava resnuma piķējamo kociņu. Tos ieteicams sagatavot vairākus.

Puķzirnīšus galotņo

Puķzirnīšus galotņo aiz 2. vai 3. lapas, lai veidotos kupls krūms. Lielziedu Spenser puķzirņiem ziedus veido tikai sāndzinumi, nevis galvenais dzinums. Tāpēc laikus jānokniebj dzinuma galotne. Sējot tieši dobē, var iztikt bez galotņošanas.

Sliežu plaukti

Atrodoties uz augsnes, stādi pa caurumiņiem strauji izbāž saknītes galu, mēģina iesakņoties substrātā zem podiņiem. Lai tas nenotiktu, kasetes liek nevis uz plauktiem, bet sliedēm (pielāgots T veida metāla profils, ko izmanto celtniecībā).

Skaisto asteru noslēpums

Mārtiņam ir bagātīga asteru kolekcija, turklāt viņš vienīgais Latvijā tās audzē sēklu ieguvei.

Arī asteres der stādīt kasetēs. Lielus stādus plēšot no kopīgas kastītes, tiek ievainotas saknītes, un tas veicina asteru slimības. Šādu traumu nav, ja asteres agri izpiķētas kasetēs. Pirms stādīšanas dobē augus no apakšas izstumj no trauciņa, nebojājot sakņu kamolu. Aplaista dobē iestādītās, bet turpmāk to dara tikai sevišķi lielā sausumā. Asteres vislabāk aug vagās labi vēdinātā, saulainā vietā un necieš pārāk čaklas laistītājas. Šīs puķes labāk nelaistīt!

Asteres Mārtiņš sēj ap 25. martu un vēlāk izpiķē. Jaukā laikā nes ārā un norūda. Dobē stāda aptuveni 20. maijā.

Puķkopis atzīst, ka sēj diezgan agri tāpēc, ka vajag, lai ienāktos sēklas. Tiem, kuri skaistās asteru buķetes vēlas skolas laikam septembrī, vajadzētu sēt kastītēs aprīļa vidū. Ilgākai rudens ziedēšanai, parasti nešanai uz kapiem, asteres var sēt tieši dobē un pēc tam izpiķēt.

PADOMI

• Lizantēm, begonijām, tomātiem, pipariem jāatvēl siltākā vieta. Asteres un puķzirņi vēlas dīgt siltumā, bet pēc tam jāliek vēsākā telpā, lai neizstīdz un labāk veidojas sakņu sistēma.

• Puķzirnīšus sēj aprīļa vidū podiņos, nevis kasetēs, jo tie strauji aug. Pirms sēšanas Mārtiņš sēklas liek mitrumā knitināties un podiņā ar pinceti ieceļ pa diviem zirnīšiem, kam parādījušies asni. Stādiņš izaugs aptuveni mēneša laikā. Katrā podiņā iesprauž kociņu, lai puķzirnīšu augumiņi vijas ap tiem, nevis stiepjas sarokoties ar draugiem no kaimiņpoda. Puķzirnīšus, kas norūdīti, var stādīt jau maija beigās, tie nebaidās pat nelielu salnu.

Saistītie raksti

• Sīpoliem pārstādot garās saknes var saīsināt. Mārtiņš atzīst, ka praksē neizdodas īstenot ieteikumu kārtīgi izkārtot saknītes. Parasti augi esot pacietīgi un paši spēj izcīnīties, ka tikai sakne zem zemes.

• Jutīgos, maigos piķējumus apdraud gliemeži. Ar tiem puķkopis cīnās, no svaigi pļautas zāles, maigām nezālītēm u.c. gardumiem izveidojot valnīti. Naktī tur salien mīkstmieši. No rīta 3 litros ūdens ieber ēdamkaroti vara sulfāta, ko izmanto arī Bordo šķīdumā, un gliemežu ēdnīcu nomiglo. Nobeidzoties čūkstēdami. Noder arī speciālie graudiņi pret gliemežiem, taču tie ir dārgi, tāpēc izmantojami sevišķi lolojamiem augiem.

LA.lv