Mājas, Remonts un būvniecība

Kā labāk izlīdzināt šķības sienas

Foto - Shutterstock

Mājoklī plānots remonts, bet kā pārliecināties, vai sienas ir pietiekami taisnas un līdzenas? Vairākums moderno apdares materiālu uz nelīdzenas virsmas nav piestiprināmi vai izskatīsies slikti. Kuru izlīdzināšanas paņēmienu izmantot?

Līmeņrādis, svērtenis vai Pitagora teorēma

Pirms izvēlas konkrēto izlīdzināšanas metodi, jāsaprot, cik liels ir izliekums vai nelīdzenumi. Lai novērtētu sienu, nepieciešami divi līmeņrāži. Viens aptuveni 2 m garš, ar kuru var aizsniegt no grīdas līdz griestiem. Ja tik gara darbarīka nav, var izmantot taisnu koka brusiņu 20 x 50 mm. Vēl vajadzīgs otrs, īsāks līmeņrādis. Abus rīkus sastiprina kopā un pārbauda sienas, novērtējot spraugas, kas veidojas starp sienu un garo līmeņrādi vai latiņu. Īsāko līmeņrādi izmanto, lai pirmo mērinstrumentu turētu vertikāli vai horizontāli.

Sienu var novērtēt arī ar svērteni. Sienas augšpusē, aptuveni 30 mm no savienojuma vietas ar griestiem, iedzen naglu. Piesien izturīgu, tievu auklu un tajā iekarina simetrisku, apmēram 200 g smagu atsvaru tā, lai tas neskartos pie grīdas. Sienas nelīdzenumus vēl var izmērīt ar mērlenti.

Tāpat jānovērtē tas, vai sienas ir perpendikulāras viena otrai. To vislabāk paveikt ar pietiekami lielu uzstūri. Ja šādas ierīces nav, var izlīdzēties ar skolā gūtajām ģeometrijas zināšanām, izmantojot Pitagora teorēmas formulu a2 = b2 + c2, kur b un c ir sienu garums, bet a – telpas diagonāle (a = √b2 + c2). Ja aprēķinātais garums nesakrīt ar reālo dabā, tas nozīmē, ka telpas stūri nav taisni un jādomā par sienu izlīdzināšanu.

Visērtākais instruments, protams, ir lāzernivilieris. Ierīce ar lāzera staru projicē perpendikulāras plaknes, kuras uz sienām tiek attēlotas līniju veidā.

Ja sienas nelīdzenumi ir lielāki par 8–5 mm vai telpas stūri nav taisni, jāklāj jauns apmetuma slānis, izmantojot apmetuma vadulas, vai jābūvē ģipškartona konstrukcijas. Mazākus nelīdzenumus var izlīdzināt ar plānu apmetuma kārtu.

Virsmu sagatavošana

Virsmas sagatavošana izlīdzināšanai parasti ir visnogurdinošākā, no kuras nevar izvairīties, turklāt no tās atkarīgs, cik labi izdosies tālākie darbi.

Vispirms no sienas jānotīra vecā krāsa vai tapetes. Ļoti rūpīgi jānovērtē apmetums. Tajā var būt plaisas, apmetums var būt atdalījies no pamata. Ja apmetuma materiāls ir nekvalitatīvs vai ļoti biezs, to vēlams nokalt vai noslīpēt tāpat kā lielākos izvirzījumus.

Plānojot jauna apmetuma klāšanu, parasti maina arī rozetes un slēdžus. Vecos demontē, bet vadus rūpīgi izolē. Darba procesā pašu telpu vislabāk no elektrotīkla atslēgt.

Lai virsmas nostiprinātu, tās vispirms apstrādā ar kādu gruntējošu sastāvu, kas nopērkams celtniecības preču veikalos. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad siena bijusi apstrādāta ar materiāliem uz kaļķu vai krīta bāzes, lai saistītu sīkās daļiņas un putekļus. Labus rezultātus var sasniegt, piemēram, ar nostiprinošo akrila grunti Antikrīts. Trīs litri šā līdzekļa maksā nepilnus astoņus eiro. Ja zem apdares atklājas koka konstrukcija ar skaliņiem, sienu vispirms apstrādā ar antiseptisku līdzekli, lai koka konstrukcijas nebojātos.

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Nelieliem nelīdzenumiem – špakteļmasa

Samērā nelielus nelīdzenumus var viegli aizpildīt ar špakteļmasu. Veikalos nopērkami dažādi sausie maisījumi, kā arī jau lietošanai gatavi sastāvi. Pirmie maksā 28–60 centu par kilogramu rupjākās frakcijas, 0,60–2 eiro par kilogramu smalkākās frakcijas.

Jo biezāku kārtu paredzēts uzklāt, jo rupjākas frakcijas špakteļmasa nepieciešama. Pēdējai, 1–2 mm biezajai kārtai izmanto vissmalkākās frakcijas masu. Tāpat, izvēloties materiālu, jāņem vērā, kāda ir telpa. Mitrām telpām un āra darbiem derēs uz cementa bāzes veidoti maisījumi, bet sausām telpām – citi, kuros saistvielai izmantots ģipsis. Gatavās špakteļmasas maksā no 70 eirocentiem līdz vairākiem eiro par kilogramu.

Špakteļmasu uzklāj uz nogruntētas virsmas vairākās plānās kārtās un pēc tam slīpē, līdz panākts vēlamais efekts.

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Ja jāapmet no jauna

Ja siena ir visai nelīdzena vai pat šķība, to izlīdzināt ar špakteļmasu vien nevarēs. Tā jāapmet no jauna. Šis darbs prasa iemaņas, tāpēc to paša spēkiem kvalitatīvi paveikt, visticamāk, neizdosies.

Ja tomēr nolemj darboties, vispirms pie sienas piestiprina apmetuma vadulas. Tās ievērojami atvieglo darbu un ļauj izveidot līdzenu un taisnu sienu. Vadulas parasti paredzētas 6 mm vai 10 mm biezam apmetumam. Cena – aptuveni 50 eirocentu par 2,5 m garu vadulu. Iesācēji vadulas liek aptuveni 1 m attālumā citu no citas. Vispirms pie sienas piestiprina malējās (stūriem tuvākās) vadulas, tad starp tām trīs četros līmeņos novelk auklas, kas palīdz nolīmeņot vidējās vadulas. Pie sienas vadulas piestiprina, iespiežot tās apmetuma masas pikās. Apmetumu klāj 40–50 cm augstiem posmiem (kārtas biezums ir 10 mm lielāks nekā vadulas augstums), sākot no grīdas, un izlīdzina apmešanas profilu, kustinot no labās puses uz kreiso un pamazām velkot uz augšu. Apmešanas profils vienlaikus stingri jāpiespiež pie vadulām. Kad apmetums sācis sastingt, vadulas no sienas uzmanīgi izvelk, aizpilda radušās gropes un vēl mitro virsmu izlīdzina ar rīvdēli, kustinot to apļveida kustībām. Iekšējos stūrus izveido ar speciālu šim nolūkam domātu špakteļlāpstiņu, bet ārējos vēlams pastiprināt ar speciāliem metāla profiliem.

Foto - Shutterstock
Foto – Shutterstock

Vienkārši un efektīvi

Vienkāršāk ir sienu apšūt ar ģipškartona loksnēm. Atliek vien piestiprināt metāla profilus un pie tiem pieskrūvēt ģipškartona loksnes. Vienlaikus iespējams sienas nosiltināt, starp tiem ievietojot siltumizolācijas vai skaņas izolācijas materiālus. Šajā gadījumā sienas īpaši nav jāsagatavo, vienīgi jāpārliecinās, vai nav lielāku plaisu, un vir­smas jāgruntē ar antiseptisku līdzekli, lai neveidotos pelējums. Metodes trūkums – telpa kļūst mazāka vismaz par 5 cm no katras puses.

Profilus pie sienas stiprina ar 600 mm soli (mēra starp profilu centriem), jo visu veidu ģipškartona lokšņu platums ir 1200 mm. Lai sienas būtu līdzenas, vispirms piestiprina perimetra profilus (UD profili), pēc tam – vertikālos (CD) profilus. Izmanto speciālus kron­šteinus, kas tos ļauj novietot maksimāli precīzi. Kronšteinus novieto 500–600 mm attālumā. Pāri palikušos kronšteinu galus atliec, lai tie netraucētu.

Ja siltināšana nav aktuāla, ģipškartona loksnes var stiprināt arī bez profiliem, izmantojot no ģipša masas izgatavotu līmjavu. Tomēr, ja siena ir ļoti šķība, labāk izmantot profilu konstrukciju.

Kad siena samontēta, lokšņu savienojuma vietas un arī skrūvju vietas nošpaktelē un noslīpē. Turklāt slīpējot nelīdzenumus vislabāk pamanīt spilgtā, no sāniem krītoša gaismā. Nedrīkst aizmirst par acu un elpceļu aizsardzību pret putekļiem. Obligāti jālieto maska un aizsargbrilles.

Pievienot komentāru