Praktiski
Rokdarbi

Kā krāsot dziju ar augu krāsvielām: tekstilmākslinieces Andas Plaumas pieredze 1

Foto – Valdis Semjonovs

Tekstildarbu meistarei Andai Plaumai dziju krāsošana ar augu krāsvielām ir radošs process, kurā tiek gūta jauna pieredze un reizē arī idejas turpmākajiem darbiem.

Dabā izejmateriālu krāsošanai ir tik daudz, ka eksperimentēt var visu mūžu. Anda Plauma iesaka nebaidīties un uzticēties intuīcijai, jo iegūt vēlamo rezultātu var, tikai vairākkārt mēģinot. Katrai pašai sirds pateiks priekšā, kurš krāsu tonis viņai un viņas mīļajiem konkrētajā brīdī nepieciešams. Nav striktu noteikumu, kurus ievērojot būtu iespējams tikt pie kādas noteiktas krāsas. Pārsteigumu var sagādāt gan auga izcelsmes vieta, gan tas, kādā laikā materiāli ievākti. Krāsu nianses, kādas var iegūt no jūrmalas smiltīs augušām zālītēm, atšķirsies no leknā augsnē augušo dabas materiālu krāsas. Svaigi, zaļi augi dziju iekrāsos spilgtāku, kaltēti – blāvāku. Ne mazāk būtiski arī, kāds ūdens izmantots krāsošanai, – identisku daudzumu drogas mērcējot krāna, akas, lietus vai sniega ūdenī, nekad nevar iegūt vienādu krāsu. Kaļķainā vai ar dzelzi bagātā ūdenī dzijas nekrāsojas tik labi kā mīkstā sniega, lietus vai ezera ūdenī. Tāpēc to pirms krāsošanas vēlams novārīt un radušos nosēdumus nokāst.

Jaunajām saimniecēm pirms dziju krā­so­šanas tekstildarbu meistare iesaka noskaidrot, vai augi, ar kuriem paredzēts krāsot dziju, nav aizsargājami vai indīgi un apmēram kādus toņus no tiem var gaidīt. Anda Plauma par vienu no uzticamākajiem informācijas avotiem uzskata Ilgas Madres grāmatu “Krāsošana ar augu krāsvielām” un publikācijas žurnālā “Praktiskais Latvietis”.

Dziju krāsošanai var izmantot visas auga daļas. Tiesa, miecvielām bagātākās (saknes, mizas) dāvās spilgtākus toņus un būs noturīgākas pret saules gaismu. – Mūsdienās ir bezgala lielas iespējas iegādāties daždažādus rokdarbu izejmateriālus, bet neviens no tiem nespēj sniegt to īpašu sajūtu, kas pārņem, paņemot rokās krāsu niansēm bagātās segas vai villaines, kuras tapušas, izmantojot senās zināšanas, – atzīst Anda Plauma. Senatnē visbiežāk krāsoja vilnas dzijas un lina diegus, bet mūsdienās rokdarbnieces eksperimentē arī ar sintētiskajām šķiedrām. Vienīgi to krāsojums ir nedaudz gaišāks un bālāks par dabisko izejmateriālu toņiem.

Galerijas nosaukums

Izejmateriālu sagatavošana

Augu virszemes daļas vēlams ievākt dabas pilnbriedā, kad tajos visvairāk sulas. Dabas materiālus žāvē labi vēdināmās, ēnainās vietās, bet ne saulē. Pēc tam uzglabā papīra turzās vai auduma maisiņos sausā un siltā vietā. Augi labāk atdod krāsu, ja tos pirms lietošanas sasmalcina. Arī krāsošanai domātās koku mizas (tās var lietot gan svaigas, gan kaltētas) vēlams saberzt.

Dziju krāsošanai paredzētās saknes vislabāk izrakt pirms auga ziedēšanas vai gatavošanās ziemas mieram. Mizas parasti iesaka vākt sulu laikā pavasarī. Anda Plauma būtiskas izmaiņas krāsojumā nav novērojusi arī tad, ja to dara vēlāk no cirsmās nocirstiem kokiem. Ziemā var vākt un dziju krāsošanai izmantot čiekurus.

Lai nokrāsotu 100 gramu dzijas, nepieciešami 100–150 g žāvēto augu, bet svaigo vairāk – 300–500 g. Drogas pirms krāsošanas noteikti jāmērcē (2 l ūdens uz 100 g augu) – sasmalcinātos izejmateriālus 6–8 stundas pirms gaidāmās krāsošanas iemērc aukstā vai siltā ūdenī. Kaltētie augi lēnāk izdala krāsvielas, tāpēc var gadīties, ka nepieciešams mērcēt ilgāk.

Šķidrumu ar augiem, ik pa brīdim apmaisot, apmēram stundu lēni silda, neļaujot ūdenim uzvārīties. Tiesa, koku mizas atdod krāsu, tikai vārot, bet madaru saknes un bietes augstākā temperatūrā maina toni.

Trauku ar uzsildīto ūdeni noceļ no uguns, nedaudz atdzesē un drogas nokāš.

Krāsošana

Vienam adījumam vai audumam paredzētā dzija jākrāso vienā reizē un vienā katlā. Otrreiz arī tad, ja visu darīsiet tāpat kā pirmoreiz, tāds pats tonis var nesanākt.

Vispiemērotākie dziju krāsošanai ir vecie labie čuguna katli, taču var izmantot arī emaljētos traukus. Alumīnija katlus, kas kombinācijā ar atsevišķiem ķīmiskajiem kodinātājiem vai krāsām var veidot kaitīgus savienojumus, labāk nelietot.

Svarīgi, lai šķeteres katlā nebūtu sablīvētas, bet brīvi peldētu šķidrumā. Katlā saspiesta dzija būs raiba, kā batikota. Tas pats notiks, ja šķidrums neapņems visas dzijas šķeteres. Optimāls ūdens daudzums – 3 litri uz 100 gramiem dzijas.

Krāsošanai paredzētās dzijas šķeteres, ko pirms tam vēlams izmazgāt, vairākās vietās viegli pārsien un liek remdenā šķidrumā. Ja dzija mazgāta iepriekš un ir sausa, tā pirms krāsošanas jāiemērc siltā ūdenī un pēc tam viegli jāizspaida. Vēlamā temperatūra vilnas dzijas mazgāšanai – no +35 līdz + 40 °C. Dziju nedrīkst intensīvi berzt, bet mazgā, viegli spaidot. Anda Plauma mazgāšanai parasti izmanto veļas ziepes vai mazgājamo līdzekli Kastanis.

Lai iegūtu vienmērīgu tonējumu, krāsošanas laikā šķeterītes ar menti vai gludiem koka skaliņiem nepārtraukti jācilā. Šķidrumam nevajadzētu ļaut vārīties, jo tas var pasliktināt dzijas izturību, padarot asas un sabojājot šķiedras. Ja vajag iegūt tumšāku, intensīvāku toni, krāsojamo šķidrumu ar visu dziju uzsilda, pēc tam katlu diennakti atstāj mierā un nākamajā dienā uzkarsē vēlreiz.

Kodinātāji

Krāsošanas procesā kodinātāji nepieciešami, lai piesaistītu krāsvielu un tiktu pie košākiem toņiem, tie paildzina krāsas noturību un pasargā dziju no ātras izbalošanas. Izcili kodinātāji ir daudzos augos esošās miecvielas.

– Arī kodināšana, tāpat kā krāsošana, ir viens liels eksperiments, – uzskata tekstildarbu meistare. Dažas saimnieces izmērcē dziju kodinātājšķidrumā pirms krāsošanas, citas to dara pēc tam, bet var pievienot arī procesa laikā. Vienu un to pašu augu liekot dažādos kodinātājos, veidosies atšķirīgas krāsas. Anda Plauma par visērtāk lietojamiem un videi draudzīgākajiem uzskata dzeramo sodu, sāli, skābu kāpostu, bērzu un ābolu sulu, piena sūkalas, pelnu sārmu, purva rāvu, etiķskābi, citronskābi. Rūsgani iesarkanu krāsu var iegūt, dziju pirms krāsošanas mērcējot ābolu sulā. Senāk kā kodinātāji izmantoti arī virca un urīns. Kodināšana vircā dod brūnganzaļu toni, bet purva rāva kopā ar pārrūgušām bērzu sulām iekrāsos dziju zilu. Pie arheoloģiskajiem tērpiem raksturīgā mēļā toņa iespējams tikt, ņemot talkā saberztas melleņu lapas un pēc krāsošanas dziju kodinot urīnā. Ja par kodinātājiem izmanto bērzu sulas vai piena sūkalas, tos nekarsē, bet dziju pirms krāsošanas trīs četras stundas mērcē kādā no minētajiem šķidrumiem.

Noturīgāki, protams, būs tā sauktie ķīmiskie kodinātāji. Tos lieto nelielos daudzumos, apmēram 1 tējkaroti uz 5 litriem šķidruma. Zinātāji tos neiesaka, krāsojot sintētiskas šķiedras, – ķīmiskās reakcijas laikā var tikt sabojātas dzijas šķiedras.

Vilnas šķiedru kodinot alaunā, var iegūt koši oranžus vai dzeltenus toņus. Vara vitriols dziju iekrāsos zaļu, dzelzs sulfāts – zaļganbrūnu, bet alvas sāls – koši dzeltenu.

Lielāks kodinātāja daudzums dzijai piešķirs spilgtāku krāsu, bet arī ietekmēs tās struktūru. Tas pats notiek, kombinējot dabiskos un ķīmiskos kodinātājus. Ķīmiskajiem kodinātājiem ir dažādas kaitīguma pakāpes. Videi un cilvēkam viskaitīgākais ir kālija dihromāts, ar ko iegūstama koši oranža krāsa.

Krāsošanas procesā rodas tvaiki, tāpēc, ja vien tas iespējams, vislabāk dzijas krāsot laukā. Strādājot telpā, vēlams ieslēgt tvaiku nosūcēju. No kaitīgajiem izgarojumiem noteikti jāizvairās bērniem un alerģiskiem cilvēkiem.

Ņemot vērā dažu kodinātāju nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku un vidi, kaitīgākos no tiem fiziskajām personām nemaz nepārdod.

Kodinātāji reizēm veido nelielas nogulsnes – tās noteikti jānokāš, lai nesaraibinātu dziju.

Pēdējais cēliens

Pēc krāsošanas dziju atstāj krāsojamajā šķidrumā, lai atdziest līdz istabas temperatūrai. Tad ņem šķeteres laukā un vairākas reizes skalo remdenā ūdenī, līdz ūdens vairs neiekrāsojas. Skalojot pakāpeniski atbrīvojas arī no specifiskajām kodinātāju smaržām. Pēdējam skalojamajam ūdenim var pievienot nedaudz etiķa – tas palīdz krāsas noturībai un vienlaikus piešķir dzijai siltāku toni.

Nokrāsotās šķeteres vislabāk žāvēt laukā, ēnainā un vējainā vietā, iekārtas koka vai krūma zarā. Dziju ik pa brīdim pārcilā vai viegli papurina, lai vienviet nesakrājas mitrums, jo arī tas var ietekmēt jauniegūto krāsojumu. Lai dzija un tās izstrādājumi priekšlaicīgi neizbalotu, tos neiesaka žāvēt atklātā saulē. Žāvējot dzīvoklī, dziju neliek tieši uz radiatoriem, bet šķeteres uzkar uz līstītēm.

Neuzmanīgi rīkojoties, ķīmiskās krāsas un kodinātāji, tāpat arī augu izcelsmes izejmateriāli atstāj traipus uz rokām, tāpēc vajadzētu darboties ar cimdiem rokās. Dabiskās krāsas viegli var notīrīt ar etiķūdeni vai citronskābi.

Dabas krāsu palete

• Ziedi, arī viskošākie, dziju iekrāsos maigākos toņus.

• Vāja krāsas noturība raksturīga ar ogām krāsotām dzijām.

• Dzijas krāsa ne vienmēr būs identiska zieda krāsai. Krāsojot ar violetajiem ceriņu ziediem, sanāk pelēka krāsa, spilgti dzeltenās pienenes un purenes dziju iekrāsos gaiši dzeltenu, savukārt dzeltenie asinszāļu ziedi dos maigi sārtus toņus.

• Lai iegūtu pelēkos toņus, var izmantot kartupeļu lakstus, ozolu mizas un viršus.

• Neparastu violetu toni dos cūku pupu pākstis, aroniju ogas un melleņu ogas.

• Piparmētras bez kodinātāja dziju iekrāsos smilšu krāsā, savukārt, ņemot talkā vara vitriolu, – maigi zaļu.

• Koši zaļgandzeltenu toni iegūst, dziju krāsojot jaunās bērzu lapās, bet spilgti oranžu krāsu – samteņu ziedos un ķērpjos, kas aug uz egļu zariem.

Saistītie raksti

• Neparastu maigi dzeltenu toni dod blīgznas zāģskaidu novārījums. Tomātu laksti, kas palikuši pāri pēc izlaušanas, veido maigu zaļgandzeltenu krāsu.

• Ķieģeļsarkano krāsu var iegūt ar madaru saknēm, bet košāk sarkano – ar asinssarkano tīmekleni (sēne Cortinarius sanguineus).

LA.lv
IL
Ilze Līvmane
Praktiski
Spēkā stājies Likteņdārza likums. Kas tas tāds un ko nodrošina?
20 stundas
AG
Aija Geida
Praktiski
Ābolu kraukšķis ar karameli un saldējumu. Izcila garša!
20 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ar gaļu pildītie gliemežvāki
23 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

VS
Viesturs Sprūde
Latvijā
Aģents Māris no “TV Varavīksnes”. Saruna ar Aldi Ermanbriku
Intervija 1 stunda
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO: Izrādes apmeklējums Rīgas centrā varēja beigties traģiski. Sieviete brīdina citus
2 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
Bija izplānota iespaidīga afēra: no Zviedrijas ievestos atkritumus uzdeva par Latvijā savāktiem
1 stunda
LE
LETA
Latvijā
Gobzems: KPV LV vēlētāji neiebilst pret “Saskaņu” valdībā, bet šobrīd tas nav reāli
3 stundas
LA
LA.lv
Latvijā
Lielo veiksmi nosvinēs kārtīgi: azartiskā talseniece atklāj, kā tērēs Simtgades laimestu
1 stunda