Īpašums, Manas tiesības

Kā izdevīgāk – dāvināt vai novēlēt savu īpašumu bērniem? Plašs dažādu gadījumu skaidrojums

Foto-Shutterstock

Jautā lasītājs:
Ja man pieder vai nu dzīvoklis, vai māja, zeme vai cits vērtīgs īpašums, kā būtu finansiāli izdevīgāk noformēt to pāreju bērniem – dāvinot vai novēlot ar testamentu?

Konsultē Latvijas Zvērinātu notāru padomes priekšsēdētāja Sandra Stīpniece.

Es ieteiktu pirmkārt vērtēt nevis finansiālo izdevīgumu, bet gan saprast paša vēlmes un juridisko atšķirību starp dāvinājumu un pēdējās gribas rīkojumu, kā arī izlemt, kas ir izdevīgāk pašam īpašniekam – mantu novēlēt, dāvināt vai arī nedarīt neko. Izmaksu jautājums, protams, ir svarīgs, bet juridiskā drošība būtu liekama priekšplānā.

Pamatatšķirība – testamentu citiem vārdiem sauc arī par pēdējās gribas rīkojumu. Tas nozīmē, ka, taisot testamentu, cilvēks (testators) nosaka mantinieku loku, kuri pēc viņa nāves varēs saņemt viņam piederējušo mantu (jeb mantojumu). Pēc 2014.gada 1.jūlija ir stājies spēkā jauns normatīvs regulējums. Pamatojoties uz to, iespējami šādi testamenti:

* Publiskais testaments (apliecināts pie notāra vai bāriņtiesā). Publiska testamenta īstumu nodrošina amatpersonas klātbūtne pie tā sastādīšanas. Testamenta liecinieki vairs nav nepieciešami, bet, protams, nav aizliegts tos pieaicināt, ja testators tā vēlas.

* Privāts testaments, kuru testators pats ar savu roku uzrakstījis un parakstījis. Šādu privātu testamentu var nodot notāram vai bāriņtiesai glabāšanai, tad tas iegūst publiska testamenta spēku (vairs nevar izteikt šaubas par šā testamenta īstumu). Tomēr testamenta nodošana glabāšana nenovērš testamenta iekšējos trūkumus, jo notāram to iesniedz slēgtā aploksnē un notārs šajā gadījumā nekonsultē testatoru par testamenta satura atbilstību likumam.

Privāta testamenta īstums tiek nodrošināts ar to, ka viss testamenta teksts ir jāuzraksta testatoram pašrocīgi. Nederēs testaments, kas rakstīts ar datoru vai kuru testatora vietā uzrakstījusi kāda cita persona. Jāņem vērā, ka privāta testamenta īstums, tajā skaitā testatora rīcībspēja un izteiktie novēlējumi, pēc testatora nāves var tikt apstrīdēts tiesā. Te būtu jāatceras tas, ka šodien mēs vairs gandrīz neko ar roku nerakstām. Laiks, kad cilvēki sazinājās ar pašrocīgi rakstītu vēstuļu un zīmīšu palīdzību, ir jau pagātne. Tādēļ tiem, kas testamentu sastādīs privātā kārtā, iesakāms nodrošināties arī ar citiem sava rokraksta paraugiem, lai strīda gadījumā ekspertam būtu iespējams konstatēt testamenta īstumu.

Testators savu pēdējās gribas rīkojumu – testamentu – var atsaukt vai izmainīt jebkurā laikā, nesaskaņojot ar ieceltajiem mantiniekiem.

* Jāpiemin vēl viens pēdējās gribas rīkojuma veids – mantojuma līgums. Tas ir obligāti jāapliecina pie notāra, un pie tā noslēgšanas piedalās gan mantojuma atstājējs, gan nākamais mantinieks. Mantojuma līgumu nevar vienpusēji atcelt vai izmainīt. To var darīt, tikai savstarpēji vienojoties. Ja vienošanās nav iespējama, tad tiesas ceļā.

Lai saņemtu mantojumu, pēc mantojuma atstājēja nāves mantiniekiem ir jāvēršas pie notāra, jānokārto mantojuma lieta, jāsaņem mantojuma apliecība un tikai tad var kļūt par novēlētās mantas īpašnieku. Līdzīgs process jāiziet arī gadījumā, ja pēdējās gribas rīkojuma nav – bērni ir likumiskie mantinieki un mantojumu saņems vienādās daļās. Jāatceras, ka kopā ar bērniem manto arī laulātais. Laulātais saņem bērna daļu, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir mazāks par četriem, bet, ja gribu mantot izteikušo bērnu skaits ir četri vai vairāk, — ceturto daļu.

* Dāvinājuma līgums ietver sevī īpašuma tiesību pāreju. Noslēdzot dāvinājuma līgumu un iereģistrējot to zemesgrāmatā, par nekustamā īpašuma īpašnieku kļūst apdāvinātais. Tas, ko vecākā gadagājuma cilvēki ne vienmēr līdz galam izprot, kad nāk noformēt dāvinājuma līgumu, — uzdāvinot savu māju vai dzīvokli bērniem, viņi vairs nav tā īpašnieki un vairs nevar rīkoties ar uzdāvināto mantu pēc saviem ieskatiem. Jāatceras, ka pēc dāvinājuma līguma parakstīšanas no tā atkāpties vairs nevarēs un visas savstarpējās pretenzijas būs iespējams risināt tikai un vienīgi tiesas ceļā.

Lai nodrošinātu dāvinātāja intereses, var ieteikt dāvinājuma līgumu noslēgt, pielīgstot dāvinātājam dzīvokļa tiesību. Tas nozīmē – tiesības dzīvot šajā īpašumā. Iespējams noteikt arī apdāvinātajam īpašuma tiesību aprobežojumu – atsavināt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām īpašumu vienīgi ar dāvinātāja piekrišanu.

Dāvinājuma līgumu var noslēgt kā notariālo aktu – šādā gadījumā līdzēju gribu noskaidros, līgumu sastādīs un līguma tiesiskās sekas izskaidros zvērināts notārs. Ir iespējams līgumu sastādīt un noslēgt privātā kārtā, notāram apliecinot vienīgi personu parakstus uz nostiprinājuma lūguma zemesgrāmatai. Šādā gadījumā izmaksas ir mazākas, tomēr jāatceras, ka zemāka būs arī darījuma juridiskā drošība, jo notārs neatbild par privāta dokumenta saturu.

9 Komentāri

  1. Autore varēja pastāstīt par valsts nodevām. Viennozīmīgi jāizvēlas dāvinājuma līgums, tad valsts nodeva ir tikai 0,5 % no kadastrālās vērtības. Jebkura veida mantojumi būs krietni dārgāks prieks valstij par labu, cilvēka maciņam par sliktu.

  2. ja negrib kaski starp mantiniekiem,tad tikai un vienigi pirksanas un pardosanas ligums,situacijas ir loti dazadas... says:

    ja negrib kaski starp mantiniekiem,tad tikai un vienigi pirksanas un pardosanas ligums,situacijas ir loti dazadas…

    NOSŪTĪT

  3. Dzīves pieredze rāda un manī rada pamatotu pārliecību,ka savas mantas priekšlaicīga novēlēšana vai atdāvināšana rada tikai lielus kašķus un naidu ģimenes locekļu starpā.Piemēru ir ļoti daudz.Dzīvokli māte norakstījusi vienai meitai.Sakumā radās problēmas māsu starpā,jo otra uzskatīja,ka viņai arī kas pienākas.Topošā saimniece sāka ”kačāt”savas tiesības un gandrīz izdzina māti uz ielas.Un tā vēl dažādi gadījumi.

Pievienot komentāru