Mājas, Remonts un būvniecība

Jumtu vētra saplosīs, ja celtnieki paskopojušies ar naglu skaitu

Foto - Gatis Dieziņš/LETA

Jumtu īstā izturība un kvalitāte parādās tikai ekstremālos laika apstākļos. Tad kā uz delnas kļūst redzami visi projektētāja un jumiķa darba defekti un efekti. Ar kādām vētrām Latvijā jārēķinās? Pēc Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra informācijas, stiprākā vētra Latvijā bijusi 1967. gada 17. – 18. oktobrī. Šai vētrai bijis raksturīgs liels vēja brāzmu maksimālā ātruma diapazons. Liepājā 18. oktobrī ticis reģistrēts līdz šim vislielākais vēja brāzmu ātrums – 48 m/s, 40 m/s stipras brāzmas bijušas arī Rucavā un Bauskā. Otrajā vietā ir 1969. gada 1. – 4. novembra vētra, kad Daugavpilī vēja brāzmas sasniedza 44 m/s, Ainažos – 40 m/s, bet Ventspilī – 35 m/s. Trešajā vietā ir 2005. gada 8. – 9. janvāra orkāns “Ervīns”, kad maksimālās vēja brāzmas Latvijas lielākajā daļā bija 30 m/s un vairāk, vislielāko ātrumu – 40 m/s – sasniedzot Ventspilī.

“Latvijā katru gadu plosās vētras. Ik pa laikam tās ir spēcīgas. Ja salīdzina ar pagājušo gadu, šogad VUGD speciālistu izsaukumu bija apmēram divreiz mazāk,” atzīmē Inta Šaboha, VUGD Prevencijas un sabiedrības informēšanas nodaļas priekšsēdētājas pienākumu izpildītāja. “Tradicionāli vētrās visvairāk cieš koki un elektroapgādes līnijas. Jumtus visvairāk bojā virsū uzkrituši koki. Sevišķi bieži vētras postījumi tieši jumtu konstrukcijām nav novēroti.” Jāatzīmē, ka arī pagājušās sestdienas vēja brāzmās dažviet vairāki koki uzkrituši arī mājām, bojājot jumtu klājumu.

“Latvijas būvniecības normatīvi ir pietiekami stingri, lai to striktas ievērošanas gadījumā jumti izturētu Latvijai raksturīgās vēja brāzmas, piemēram, Ventspilij, tās ir 27 m/s, Rīgai 21 m/s,” skaidro sertificēts jumtu eksperts Armands Liede, Jumtu ekspertīzes biroja valdes loceklis. “Tā kā jumti tiek nostiprināti ar pietiekamu rezervi, par to izturību nevajadzētu uztraukties. Cita lieta, jārūpējas par darbu kvalitāti, jāizmanto pieredzējušu jumiķu pakalpojumi. Latvijā jumtu kvalitāte ir apmierinoša, tās uzlabošanas ziņā līdz Vācijas līmenim vēl ir kur augt. Tomēr jauno jumiķu audze iegūst godalgas Eiropas konkursos, vieš cerības.”

Postījumu cēloņi

Lai arī maz, tomēr jumtu postījumi vētrās reizēm bijuši, īpaši tas notiek klajās vietās, pauguru virsotnēs un jūras krastā. Negadījumus izvērtējot, eksperti visbiežāk atklāj būvnormatīvu neievērošanu, nekvalitatīvu celtniecības darbu un kļūdas ēkas konstrukcijā.

“Jumta izmaksu sastāvdaļa, kas tiek tērēta jumta izturībai vēja laikā, ir tikai 10% no tā kopējām izmaksām. Jumts var visu laiku nostāvēt, vētru neredzējis, tomēr, vētrai uznākot, tas var aizlidot pa gaisu, sagādājot īpašniekiem prāvus zaudējumus,” uzsver A. Liede. “Piemēram, stiprinot vēja malu, var izlietot divas, četras vai sešas skrūves, kā paredzēts instrukcijā. Vēja mala stāvēs, tomēr, ja uznāks stiprāks vējš, to noraus… Vēl bīstamāks par vēja frontālo spiedienu vēja kabatās ir vēja sūce, kas aizvējā veido pazemināta spiediena lauku. Liepājas Annas baznīcai reiz vētrā aiznesa jumtu, turklāt to atrāva nevis no vēja – jūras – puses, bet no krasta puses vēja sūces dēļ. Izrādījās, jumiķi bija skopojušies ar naglu skaitu.”

Slīpajos jumtos biežākais postījumu cēlonis ir nepietiekami nostiprināts jumta perimetrs. Ja jumts nav pareizi piestiprināts sienai, to spēcīgs vējš var noraut. Vairāk šādam riskam ir pakļauti ar bitumena šindeļiem, viļņainām plāksnēm vai citu vieglu materiālu klāti jumti. Bojājumi var rasties vēja kabatu vai nenostiprinātu elementu dēļ, jo stiprs vējš ielien katrā spraugā. Tādēļ visas vietas, kur jumta segums piekļaujas dažādām lūkām, mansardiem vai skursteņiem, ir pakļautas paaugstinātam riskam.

Jumts var ciest arī novecošanas dēļ, ja savienojuma vietās ir sapuvuši koka elementi vai sarūsējuši stiprinājumi. Lai arī horizontālie jumti ir mazāk pakļauti vēja ietekmei, tomēr arī tos vējš var noplēst. Ja vētras pusē tiek atrauta kāda jumta klājuma mala, veidojas vēja kabata, kurā ieķēries vējš var noplēst visu jumta klājumu. Lai vairotu jumta izturību, arī jumta seguma klājamā siltumizolācija jānostiprina atbilstoši instrukcijai, netaupot speciālos dībeļus. Cits iemesls jumta izturības samazināšanai ir nolietojums. Ja ir izpuvušas jumta nesošās konstrukcijas vai jumta segumā izveidojušies caurumi, jumts kādu reizi var vairs neizturēt vēja brāzmas, kas arī pierādās praksē, jo visbiežāk tiek noplēsti tādi jumti, kuri jau sākuši tecēt. Tādēļ jumtu vajag regulāri kopt, labot un remontēt. Bīstama ir koka pūšana un dzelzs stiprinājumu rūsēšana. Tādēļ, klājot jumtu vecai ēkai, jāpārliecinās par nesošo konstrukciju izturību, it sevišķi spāru vietās.

Dabiski, ka par vētras upuriem kļūst nepabeigtie jumti, jo tur bieži veidojas spraugas un vēja kabatas. Zem nepabeigta klājuma iekļuvis vējš reizēm spēj nocelt visu jumtu, jo puspabeigts jumts ir viegls. Tādēļ, sagaidot vētru, jāno-blīvē spraugas un jumts papildus jānostiprina. Jumta postījumi visbiežāk rodas pie jumta parapeta, kas nosedz jumta plaknes savienojumu ar gala sienu un ir veidots no plāna metāla. Lāseņa uzdevums ir novirzīt lietusūdeni no jumta notekrenē, tas parasti izgatavots no metāla vai plastmasas loksnes. Cieš arī kore, kas ir augšējā jumta plakņu savienojuma līnija. Tā visbiežāk tiek nopostīta, ja tiek izmantoti jumta segumam neatbilstoši kores elementi, tāpēc vajag izvēlēties tikai konkrētajam segumam paredzētus kores elementus. Ja parapets nav pietiekami labi nostiprināts, vējš to atrauj un pēc tam noposta jumta klājumu. Ja lāsenis nav labi nostiprināts, vējš to var atlocīt, brīvi pakļūt zem jumta seguma un to postīt.

Jumta seguma materiāls

Latvijā pieredzētajās vētrās vienlīdz labi ir stāvējuši gan dakstiņi, gan viļņotās loksnes, gan bituma šindeļi, gan niedru jumti. Vētrās var ciest visu veidu segumi, bet postījumu iemesls parasti nav saistīts ar materiāla izvēli. Jauni viļņotā pārseguma jumti tiek bojāti, ja ir taupītas naglas un nav izvēlētas pietiekami biezas brusas.

Jumtus vēlams veidot pietiekami stāvus un ar atbilstošu latojumu, lai zem biezas sniega segas tas neielūztu. Ielauztus jumtus vētras vieglāk noposta. Bieži cieš arī veci viļņaino plākšņu segumi, kuriem izdrupis blīvējums zem naglām. Ja naglas nepieguļ plāksnei, vējš to var kustināt – tiks izrautas naglas vai naglas galva izgrauzīsies cauri plāksnei. Pēc pirmās plāksnes noraušanas jumts sāks jukt daudz straujāk.

“Subjektīvi izvērtējot dažādu jumtu tipu izturību pret stipru vēju, vislabāk ir nodrošināti dakstiņu jumti. Tiem ir pietiekami liels svars, klājums stabili guļ uz mājas konstrukcijām un neļauj stipram vējam jumtu vai tā daļu pacelt gaisā. Ja vēl zem jumta malas ir izbūvēta vēja kaste, dakstiņu jumts ir ļoti izturīgs pret brāzmām,” spriež Māris Bite, “Jumti un fasādes.lv” loģistikas eksperts.

Metāla seguma loksnes vēlams stiprināt ar skrūvēm vai enkurnaglām. Ja vējš atrauj malu liela izmēra loksnei, skārds tiek gan stumts, gan vilkts nost no pamatnes. Koka skaidu jumti vētrās cieš ļoti reti, jo katra skaida tiek pienaglota un naglojums sanāk daudz blīvāks. Vienīgi, ja jumts nepareizi piestiprināts pie sienām, vējš to var nocelt kā cepuri.

Pievienot komentāru