Praktiski
Dārzs

Jauns smiltsērkšķu kaitēklis – smiltsērkšķu muša!0

“Kā cīnīties ar smiltsērkšķu mušu?” SANITA

Pirmās smiltsērkšķu raibspārnmušas (Rhagoletis batava) Latvijā konstatētas pirms četriem gadiem. Aizpērn šī suga bija sastopama diezgan bieži, bet aizvadītajā vasarā jau savairojās masveidā, kļūstot par nozīmīgu postītāju. Raibspārnmuša šurp atceļojusi ar vēju no Lietuvas un Baltkrievijas. Klimatam kļūstot siltākam, kaitēklis pamazām, ar 10 km ātrumu gadā, arvien vairāk virzās uz ziemeļiem. Muša ir siltummīle, tāpēc pagaidām izplatīta tikai Latvijas dienvidu un rietumu rajonos.

Kaitēklis savus posta darbus sāk jūlija sākumā, tikko ogas sākušas iekrāsoties. No olām izšķīlušies mazie kāpuriņi attīstās auglī. Pēc aktīvas barošanās jūlija otrajā pusē smiltsērkšķi izskatās saplakuši, izsūkti, pusžuvuši.

– Kā apkarot smiltsērkšķu raibspārnmušu, atbilžu joprojām nav pat Eiropas līmenī. Ir tikai daži risinājumi, kas vēl nav pārbaudīti komercdārzos, – stāsta Smilts­ērkšķu audzētāju apvienības vadītājs Andrejs Brūvelis.

Var mēģināt mušas atbaidīt ar koksnes darvas smaku, izvietojot pie krūmiem trauciņus ar darvu. Tumšus skārda traukus nosedz tā, lai neiekļūst nokrišņi, bet sānos jābūt atverēm, lai izplatītos smaka. Novieto saulainā vietā, lai trauki uzsilst. To dara jūnija beigās. Koksnes darvu – koksnes impregnēšanas līdzekli – var iegādāties būvmateriālu veikalos.

Saistītie raksti

Cita metode – plantācijā smiltsērkšķus apgriež tā, lai ik pēc noteikta laika rodas ražošanas periodiskums (pēc trim ražas gadiem seko divi neražas gadi). Smiltsērkšķu raibspārnmuša ir monofāga suga, kas ēd tikai smiltsērkšķu augļus. Badinot kaitēkli pāris gadu, tas iznīkst. Muša lēni pārvietojas gaisā, tā nelido lielos baros kā siseņi. Ja kaitēklis ieviesies plantācijā, tas nespēj tajā pašā gadā pārlidot uz kaimiņu lauku. Šī kaitēkļu badināšanas metode varētu būt efektīva, tomēr lietuviešu audzētāju vidū tā nav guvusi atsaucību, jo sadārdzina smiltsērkšķu audzēšanas izmaksas.

Krievijā smiltsērkšķu muša pazīstama jau sen. Tur to ierobežo ar ķīmiskiem preparātiem, neievērojot karences laiku, tāpēc augļi un to pārstrādes produkti tirgū nav pieprasīti. Izmantojot augu aizsardzības līdzekļus, pēdējais smidzinājums drīkst būt ne vēlāk kā simt dienu pirms ražas vākšanas. Problēma ir tā, ka muša smiltsērkšķu stādījumus invadē nevis pavasarī, bet gan vasaras otrajā pusē, kad ķīmijas lietošana dārzā vairs nav pieļaujama.

LA.lv
IL
INESE LIEPIŅA
Praktiski
Brokastu granola – veselīgam dienas sākumam
13 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Karstā kūpināšana katrai gaumei. 4 dažādu kūpinātavu shēmas ar veidošanas aprakstiem
22 stundas
IB
Indulis Burka
Praktiski
Jumtu labāk sakopt sausā laikā, nevis kad jau pil griesti
22 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

LE
LETA
Ekonomika
Izstrādātā garantēto atlīdzību izmaksu kārtība pensionāriem esot nesaprotama
1 stunda
LA
LA.LV
Pasaulē
FOTO: Latvijas un Lietuvas prezidentu tikšanās uz Latvijas-Lietuvas robežas Grenctālē
2 stundas
LE
LETA
Pasaulē
Sekojot Baltijas valstu paraugam, tūkstošiem “Honkongas ceļa” dalībnieku apliecina savu vienotību
1 stunda
LE
LETA
Dabā
Brīvdienās būs lielākoties saulains laiks
6 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
Nāvējošās šūpoles: Limbažos bojā gājusi septiņus gadus veca meitenīte
20 minūtes