Mājas mīluļi, Suņi

Sunītis var pat nomirt. Kā pasargāt dzīvnieciņu no salūta trokšņa?

Foto-Shutterstock

Katru gadu pēc Jaungada svinībām nākas lasīt sludinājumus par suņiem, kas pazuduši salūta laikā. Kā rīkoties, lai pasargātu savus mīluļus?

Svētku laikā salūta, petaržu un citu iluminācijas ierīču radīts troksnis dzirdams itin bieži un vienlaikus no vairākām vietām. Līdz ar to šis laiks suņiem, kas baidās no šāvienu trokšņa, ir ļoti smags.
Speciālisti apgalvo, ka bailes no pēkšņiem trokšņiem ir viena no visbiežākajām suņu uzvedības problēmām, un ar to nākas saskarties daudzu suņu saimniekiem. Īpaši bailīgi mēdz būt suņi, kas līdz četru mēnešu vecumam nav vesti pastaigās un iepazīstināti ar apkārtējās vides trokšņiem. Baiļu izpausme var būt gan iedzimta, gan arī iegūta kucēna vecumā kā spēcīga psiholoģiska trauma, kas ar katru nākamo piedzīvoto šāviena troksni tikai pieaug. Suns var sākt baidīties arī tad, ja redz, ka no trokšņa izbīstas kāds ģimenes loceklis vai cits suns.

Kas norāda uz to, ka suns baidās?
Pirmā reakcija parasti ir bēgšana un paslēpšanās. Iekštelpās suns parasti palien zem gultas, cenšas iespiesties kaktā vai noslēpties aiz kāda lielāka priekšmeta.
Ja dzīvnieks atrodas laukā, tas metas bēgt un šoka iespaidā bez apstājas var noskriet pat 8–10 km. Turklāt stress ir tik liels, ka šajā laikā suns savā ceļā neko nemana un nepievērš uzmanību ne mašīnām, ne citiem trokšņiem. Tāpēc pastāv arī lielas briesmas pakļūt zem auto.
Tomēr ir arī vēl citas pazīmes, kam saimnieki bieži nepievērš vajadzīgo uzmanību, bet kas norāda uz to, ka suns baidās. Piemēram, suns var sākt sevi aktīvi laizīt, līdz pat ādas bojājumu izraisīšanai, pieslapināt grīdu, iespiest asti kājstarpē, turēt nokārtu galvu u. tml.
Visas šīs pazīmes nevajag atstāt bez uzmanības, bet mēģināt mīlulim palīdzēt.

Kā sunim palīdzēt?
Labā ziņa ir tā, ka, rīkojoties gudri, sunim iespējams palīdzēt un no šīm bailēm atradināt. Tie suņi, kas apmeklējuši suņu skolu, no šāvienu trokšņa lielākoties nebaidās, jo nodarbībās jau kucēnu vecumā pakāpeniski pieradināti pie šāda veida trokšņiem. Tomēr arī desmit, divpadsmit gadus vecam sunim, kas katru gadu baidījies no salūta, iespējams palīdzēt.
Parasti saimnieki cenšas suni mierināt, paglaudīt, pievilkt sev klāt – vienvārdsakot izturas līdzīgi kā pret nobijušos bērnu. Tomēr tas ir pilnīgi nepareizi, jo suns reaģē citādi. Suns glāstu, mierinājumu un kārumu uztver kā uzslavu par to, ka ir rīkojies pareizi. Līdz ar to katru reizi, kad pēc nobīšanās viņš tiek paglaudīts vai saņem kārumu, sunī vēl vairāk nostiprinās baiļu sindroms. Saimniekiem vajadzētu rīkoties pretēji – izdzirdot troksni, pirmkārt, paši saimnieki nedrīkst izrādīt bailes vai skaļu sajūsmu, kā arī glaudīt suni, žēlot vai ar to sarunāties. Vislabāk mēģināt novērst suņa uzmanību ar kādu rotaļu vai komandas palīdzību.

Otrkārt, suni no bailēm iespējams atradināt, to pakāpeniski pieradinot pie šāvienu trokšņa. To iespējams izdarīt, izmantojot audio ierakstu, kurā ierakstītas salūta un petaržu skaņas. Sākumā ierakstu vairākas reizes dienā atskaņo klusi, bet tā, lai suns tam tomēr pievērstu uzmanību. Kad suns pie tā pieradis, ieraksta skaļumu pamazām pastiprina, bet tas jādara ļoti, ļoti pakāpeniski. Tad, kad konkrētajā skaļuma līmenī suns vairs nebaidās, tas jāapbalvo ar kārumu, jāpaglauda, jāuzslavē. Lai iegūtu labu rezultātu, šādam treniņam vajadzēs pat vairākus mēnešus, bet tas ir tā vērts, jo suns būs sapratis, ka troksnis nāk no iekārtas un to neapdraud.

Pēc ieraksta klausīšanās var izmantot arī parastos balonus. Sākumā piepūš apmēram piecus balonus un ļauj, lai suns ar tiem spēlējas (saplēš). Ja suns izdzirdot troksni izbīstas, saimnieks ignorē šīs bailes un nereaģē uz suņa izbīli. Tomēr sunim būs interese noķert nākamo balonu – tad, kad viņš no trokšņa vairs nebaidās, atalgo viņu ar kārumu un paslavē. Nākamajā dienā jau lieto septiņus, tad desmit balonus utt. Tikai balonu pārpalikumus uzreiz jāsavāc, lai suns tos nenorītu. Pēc tam balonu spridzināšanu var praktizēt arī laukā. Kad suns uz tiem vairs nereaģē arī āra apstākļos, var sākt izmantot petardes. Pastaigas laikā saimnieks, sunim nemanot, uzspridzina paša mazākā izmēra petardi, kāda nopērkama. Ja suns tomēr sabīstas, jāatgriežas pie balonu spridzināšanas, pēc kāda laika atkal izmēģinot petardi, līdz dzīvnieks uz troksni vairs nereaģē.

Kā rīkoties svētku laikā?
Jaunais gads ir īpaši nelabvēlīgs laiks, jo trokšņi ir ļoti spēcīgi un vienlaikus nāk no vairākām pusēm, privātmāju rajonos pat, iespējams, no visām pusēm. Un nabaga dzīvnieks ir panikā un zaudē jebkādu orientēšanās spēju. Ja saimnieki zina, ka viņu suns baidās no salūta, drošības pasākumi jāievēro jau laikus.
1. Āra suns uguņošanas laikā noteikti jāieved telpās. Un tas jādara laikus, jo salūts sāk skanēt jau ap plkst. 23 (pie tiem kaimiņiem, kas jauno gadu svin pēc Maskavas laika) un turpinās vēl vismaz pusstundu pēc pusnakts.
2. Suni nedrīkst atstāt arī pie ķēdes – tas dzīvniekam ir dubults stress, jo bailes ir milzīgas, bet iespējas aizbēgt un paslēpties nav. Nereti panikas lēkmē suns pat noraujas un aizbēg ar visu ķēdi.
3. Nevajag salūtu iet skatīties kopā ar suni, vienalga, vai tas ir pie pavadas vai klēpī. Suns var kļūt nekontrolējams un darīt visu, lai izrautos.
4. Ja suns iegādāts nesen, viņa reakciju uz trokšņiem ieteicams pārbaudīt jau laikus, pirms svētkiem atskaņojot salūta skaņu ierakstu mājās.
5. Smagākos gadījumos, kad zināms, ka suns ļoti baidās no dažādiem trokšņiem vai arī nav vairs laika viņu pieradināt, veterinārajās aptiekās var iegādāties speciālus nomierinošus preparātus, ko sunim iedod apmēram vienu stundu pirms uguņošanas sākuma (tātad aptuveni desmitos vakarā).
6. Ja suns tomēr aizmucis, sagatavo sludinājumu ar detalizētu suņa aprakstu, vislabāk ar fotogrāfiju un norādi savu kontaktinformāciju, izvieto to ne tikai tuvākajā apkārtnē, bet arī 10 km rādiusā; sazinies ar tuvākajām dzīvnieku patversmēm; ja suns čipēts, norādi arī dzīvnieka kodu.

8 Komentāri

  1. Loti gribas pasargāt suņus, bet rakstu neieteiksu, jo pieradināt suni pie sāvinu trokšņa man šķiet idiotisks padoms. Vienkārsi nevajag vinu tam pakļaut.
    Tā jau var pieradināt cilvēku arī pie utīm. Bet varbut pie viņam nevajag pierast.

    1. Arī man ir šāds jautājums,jo šī idiotiskā šaudīšanās nav izturama. Vai jāgaida ,kad kāds ne tikai saspridzinās seju,pirkstus u.c.,bet noraus galvu?Cik balkoniem jāaizdegas,lai šis murgs beigtos?

  2. Ar 4 mēnešu vecu kucēnu klēpī izgājām uz balkona, kopā skatījāmies, kā kaimiņi pagalmā laiž gaisā raķetes. Kopš tā laika suns uguņošanu pieņem kā pašsaprotamu un neliekas traucēties. Vispār suns ir bailīgs, piemēram, baidās no iepirkumu somām uz riteņiem, bet lai nav kādreiz dzīvē nepatikšanas, suns jau mazotnē jāpieradina pie šāvieniem, raķetēm un salūtiem, ar vienu reizi pietiks, lai ieradums būtu paliekošs. Tagad mēs ar suni bez problēmām ejam laist raķetes, – tā viņam ir izprieca.

  3. Pamazām pierodot pie sliktām lietām, sabiedrība regresē.
    Tas attiecas arī uz Tavām mēslu reklāmām.
    Riktīgs cilvēks nav iedomājams bez savas personīgās programmas.

Pievienot komentāru